Gada nogalē un vēl jaunā gada sākumā visbiežāk dzirdētie vārdi ir “Laimīgu jauno gadu!”. Šo vēlējumu cits citam izsaka, satiekoties – sveiciena vietā, savukārt tuviniekiem noteikti jāpiezvana un jānovēl prieka pilns gads vai jāuzraksta kartīte ar šo novēlējumu. Kaut patiesībā dzīve nemaz tik laimīga nav, katrs sevī vēlas piedzīvot kādu laimes brīdi. Vislabāk to sagaidīt, priecājoties par to, kas ir, un negaidot, kad kādā brīnumainā kārtā sapņi piepildīsies. Visu gadu bijušas daudzas problēmas, un ne tikai personīgā dzīvē, bet vispār pasaulē, taču Vecgadā ilgas pēc laimes vienmēr nostājas pirmajā vietā. Netraucēsim šīm ilgām. Novēlēsim cits citam laimīgu gadu un cerēsim, ka viss būs labi. Aizmirsīsim steigu, kašķus, politiku un vēlēsim cits citam laimi. Paskatos uz savu mazdēlu, kuram šobrīd rūp vienīgi tas, lai viņš visiem būtu pateicis – laimīgu jauno gadu. To viņš ir noskatījies no mums – pieaugušajiem, un vēlas darīt tāpat. Mazais ķipars pienāk un, skatoties acīs, vēl no visas sirds: “Laimīgu jauno gadu!” Citu domu viņam nav, mazulis arī neko nezina ne par kariem, ne bēgļiem, ne par trūkumu. Cik cerību pilns viņš lien zem eglītes un atrod dāvaniņu! Kāds prieks virmo viņa acīs! To visu redzēt – tā arī ir laime. Varbūt tieši šo mazo cilvēciņu dēļ mums visiem jāturpina vēlēt laimīgu jauno gadu! Saka, – vārdiem ir liels spēks un tie, izsacīti, darbojas un veido dzīvi. Ja tā, tad reiz laimes vēlējumiem jāpiepildās. Un, iespējams, tieši nākamajā gadā notiks mazs brīnums, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Tam ir jānotic, un cilvēki, aizejot gadam, atkal cer, ka nākamais būs labāks un laimīgāks. Šī ticība jāsaglabā, tādēļ – laimīgu jauno gadu! Tāpēc jau dzīvojam, lai ik nākamais gads būtu labāks.
