Ziemeļlatvija, 1936, 23. maijs
Vijciemieši godināja 10 bērnu māti
Mātes dienā, 17. maijā, Vijciema baznīcā, dievkalpojumā bez draudzes mācītāja piedalījās viešņa no Rīgas teoloģe E. Ozoliņš jaunkundze. Viņas teiktā piemiņas svētruna mātei nāca no sirds, un vijciemieši to uzņēma dziļā sajūsmā un pateicībā. Baznīca bij krāšņi dekorēta zaļumiem un pavasara ziediem. Tas čaklo aizsardžu nopelns.
Mūzikas-dziedāšanas biedrības zālē E. Ozoliņš jaunkundze referēja par vecāku uzdevumiem bērnu audzināšanā. Pēc referāta mazpulka dalībnieki apmeklēja un sumināja 10 bērnu māti Jurjāna kundzi, Vijciema pagasta Dorītēs.
Par mātes dienas organizēšanu un tās labo izdošanos sirsnīgs paldies Vijciema aizsardzēm.
Vietējā hronika
Jaukais laiks un pavasara krāšņumā tērpusies daba izvilinā daudzus valcēniešus ārā no pilsētas Gaujas līčos, kas patlaban līkst ievu ziedos. Organizētā veidā – ekskursijā uz Gauju pagājušo otrdien devās ģimnāzija un valsts pamatskola, bet Ādama Tērauda pamatskola ekskursijā apmeklēja Pedeles krastus pie Kalndzirnavām.
Ziemeļlatvija, 1936, 23. maijs
Kā strādā Vijciema mežniecības čiekuru žāvētava
Aprīļa beigās sākusies mežu atjaunošana. Mežkopju pienākums ir sagādāt pietiekošu vairumu sēklu un stādu ..
Vijas mežniecībā, Vijciema mežmuižā ir viena no nedaudzām labākām čiekuru žāvētavām Latvijā. Tā speciāli ierīkota tikai minētai vajadzībai. Būvēta 1895. g. Šinī žāvētavā 1935. gadā izkaltēts 3054 pūri priedes čiekuru, iegūstot 1520 kg sēklu un 439 pūri egles čiekuru, iegūstot 408 kg sēklu. Šogad neražas dēļ pārstrādāti tikai 180 pūri priežu čiekuru, iegūstot 77 kg sēklu.
Vijciema žāvētavā, pateicoties tās speciālām ierīcēm – iespējams iegūt sevišķi augstvērtīgu sēklu: iegūto priežu sēklu dīdzība sasniedz 94 %. Tāpat tiek iegūts daudz vairāk sēklu nekā tas iespējams parastajās rijās un labības kaltēs un proti: no pūra priežu čiekuru vidēji iegūst 400-500 gramu sēklu. Neskatoties uz šādu samērā labu birumu skuju koku sēklu pašcena ir stipri augsta. Šī cena atkarājas no čiekuru ražas. Priežu sēklu pašcena pēdējos gados ir svārstījusies starp Ls 8,70 un Ls 16, bet egļu sēklu pašcena starp Ls 1,95 un Ls 2,35.
Vijciema žāvētavai čiekurus ik ziemas piegādā no ļoti plašas apkārtnes; pārstrādāšanai čiekurus sūta arī tās mežniecības, kuras gan čiekurus iepērk, bet kurām nav rijas nedz citādas žāvētavas čiekuru kaltēšanai. Sagatavotās sēklas tiek izdalītas apkārtējām mežniecībām un pārpalikums nosūtīts Mežu departamentam, no kurienes daļa eksportēta arī uz ārzemēm.
Ziemeļlatvija, 1936, 30. maijs
Tieslietu ministris Apsītis Omuļos
Piektdien tieslietu ministris Apsītis ieradās Omuļos, lai piedalītos Omuļu pamatskolas absolventu izlaiduma aktā. Pie pagasta nama augstam viesim bij uzcelti goda vārti. Sagaidītājos aizsargi, pagasta amatpersonas, mazpulks, skolēni un Omuļu koris. Svinīgā aktā Omuļu pamatskolā ministris savā runā uzsvēra stipra rakstura nozīmi, aizrādot, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Absolventiem lika pie sirds neatrauties no zemes, bet vēlāk atgriezties pie tās, kaut arī cik augsta būtu sasniegtā izglītība. Noslēgumā visi vienojās valsts lūgšanā, pēc tam uzsaucot “lai dzīvo!” valsts prezidentam un valdībai. Pēc apliecību izsniegšanas notika kopmielasts un vakarā kino izrāde.
Ziemeļlatvija, 1936, 16. maijs
Stārķu pāris Valkā
Lugažu draudzes mācītāja mājas kļavās, Pedeles krastā, apmeties stārķu pāris. Ritenis, kas domāts kā pamats stārķu ligzdai, stāvēja tur uzvilkts jau vairākus gadus, bet līdz šim stārķiem Valkas apkārtnē nebija “dzīvokļa krīzes”, un tie apmetās mazāk trokšņainās vietās. Šo pavasari, turpretim uz minēto ligzdu plēsās vairāki stārķu pāri. Valcēniešiem vajadzētu palīdzēt skaistajiem putniem un sagatavot vietas ligzdām.
Ziemeļlatvija, 1926, 22. maijs
Valkas izglītības biedrības koncerts
Valkas izglītības biedrība debesbraukšanas dienā sarīkoja jaunā tautas nama zālē koncertu. Programmu izpildīja dziedātāju koris un simfoniskais orķestris, uzstājoties gan kopīgi, gan atsevišķi. “Tās debesis izteic” no J. Haidna oratorijas “Pasaules radīšana” – izpilda koris, solisti un orķestris dzīvi, gludi un izjusti Ķiruļa kunga vadībā. Koris Auļa kunga vadībā dažas dziesmas nodzied nedroši un detonēdams, bet citas dzīvi, gludi, pat izjusti. Vietām labu kopiespaidu traucē atsevišķu dziedātāju izdalīšanās no kora un balss skarbums, kā arī basu un, it īpaši, tenoru trūkums. Orķestra patstāvīgā uzstāšanās ar “Svētceļotāju kori” no R. Vāgnera operas “Tanheizers”, “Zentas balādi” no operas “Skrejošais holandietis” un operas “Bagdādes kalifs” uvertīri deva iespēju tuvāki iepazīties ar mūsu jaunā orķestra spējām un sasniegumiem.
Jāatzīst, ka sistemātiskais darbs jau tagad vainagojas ar dzīvu un ritmisku tempu, maigu toni, labu kopskaņu un diezgan košu niansējumu, kas savukārt dod iespēju nojaust kompozitora nodomus, kompozicijas iekšējo būtību un novērtēt viņas māksliniecisko vērtību .. It īpaši klausītājus sajūsmināja Boieldien’a uvertīre un izsauca publikas nerimstošu aplausu vētru, kuru nosvīdušajiem izpildītājiem uz nepiekāpīgu publikas pieprasījumu vajadzēja atkārtot. Mums labi zināma orķestra dalībnieku pašaizliedzīgā, nenogurstošā darbība, tamdēļ atļaujos visu klausītāju vārdā silti spiest roku katram orķestra dalībniekam un sirsnīgi novēlēt labas sekmes turpmākā darbā un pretī lielākiem panākumiem un mākslas augstumiem. Droša ķīla panākumiem lai ir jūsu darba mīlestība, jūsu vadītāja Ķiruļa kunga neatlaidība un karstais jaunekļa temperaments. Pēc programmas izpildīšanas abiem diriģentiem pasniedza košus rožu pušķus.
Ziemeļlatvija, 1936, 23. maijs
Valka tūrisma propogandas izstādē
Šogad pirmo reizi Valkas pašvaldība piedalās Iekšlietu ministrijas Tūrisma propogandas izstādē Rīgā bij. Lielās Ģildes telpās. Stends iekārtots zem lozunga “Valka – veselīga atpūtas vieta”. Redzamu vietu stendā ieņem zīmējums, kurā attēlots robežas pārejas punkts ar raksturīgo pārejas aizžogojumu, Tautas nama fasāde un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo kara vīru piemineklis. Virs stenda Valkas pilsētas ģērboņa zīmējums krāsās. Daudzi palielināti foto uzņēmumi ar raksturīgākiem Valkas skatiem. Izstādīti arī Valkā iznākušie laikraksti, sākot ar “Kāvi” un beidzot ar “Ziemeļlatviju”. Kā piemiņas lietiņas stendā izstādīti kabatas spogulīši ar raksturīgākiem Valkas skatiem. Par tiem ļoti daudzi interesējas un pieprasa pirkšanai, bet izstādītāji tos nepārdod. Te laikam slēpjas maza viltība: “Ja gribi spogulīti, brauc uz Valku, iepazīties ar to, tad dabūsi.” Trīs foto skati rāda Valku 1920., 1930. un 1935. gados. No smilšainā Lugažu laukuma, kas redzams pirmā skatā, izaugusi skaista apstādījumiem bagāta pilsēta.
Vispārīgi Valkas stends, kaut gan tam trūkst plašāka brīvāka skata, pateicoties savai piemērotai nometnei atsevišķā istabā, atstāj labu iespaidu, un izstādes apmeklētāji pie tā labprāt apstājas. Kā lielākais stenda trūkums tas, ka mazā platībā sablīvēts par daudz skatu, kas izstādes apmeklētājiem nedod iespēju īsā laikā uztvert raksturīgāko, jo izstāde ir ļoti plaša un apmeklētājiem nav iespējams iedziļināties atsevišķu nometņu sīkumos. Tas turpmāk izstādītājiem jāņem vērā, dodot stendam vairāk dekoratīvā elementa, bet mazāk apskates objektu.
