Otrdien, 19. maijā, arī Smiltenes novads bija to deviņu Latvijas novadu vidū, kuru iedzīvotāji savos mobilajos tālruņos dienas vidū saņēma šūnu apraides paziņojumu par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Smiltenes novadā brīdinājums atskanēja īsi pirms pulksten 13 un bija spēkā vairāk nekā pusstundu.

Visās novada skolās, tāpat kā pārējos astoņos novados, tika pārtraukts centralizētais eksāmens latviešu valodā 9. klasēm, un eksāmena otrā jeb tekstveides daļa tika pārcelta uz 9. jūniju. Bērnudārznieki un skolēni, kuri tobrīd atradās savās izglītības iestādēs, tajās tika nogādāti pēc iespējas drošākās vietās ‒ vai nu pagrabstāvos, vai ievērojot divu sienu principu (starp cilvēku un ēkas ārpusi atrodas vismaz divas nesošās sienas).

Pirmais jautājums, – ko darīt, kā rīkoties?

19. maijs nebija mierīgs arī Valkas pusē. Kaut arī Valkas novads nebija to deviņu Latvijas novadu pusē, kur tika izsludināts gaisa telpas iespējamais apdraudējums, tāds no pulksten 12 līdz 12.45 bija Dienvidigaunijā, kur rezultējās ar NATO sabiedroto iznīcinātāja notriektu dronu pie Vertsjerves ezera aptuveni 80 kilometru attālumā no Valkas. Igaunijā brīdinājumu par dronu apdraudējumu saņēma arī Valgas apriņķa iedzīvotāji. Savukārt daudzi tuvējā Valkas novada iedzīvotāji palika bez šāda paziņojuma, ‒ šūnu apraide viņu telefonos neatskanēja. Vienai daļai paziņojums telefonos atnāca no Igaunijas.

Latvijā par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā 19. maijā vispirms ap pulksten 12 tika ziņots Krāslavas un Ludzas novadā. Vēlāk šīs teritorijas pakāpeniski papildināja ar Rēzeknes, Preiļu, Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novadu, līdz neilgi pēc pulksten 14 tika paziņots, ka apdraudējums ir noslēdzies.

Tās pašas dienas vakarā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji preses konferencē paziņoja, ka armijas novērošanas sistēma brīdinājusi par kādu objektu Latvijas gaisa telpā, tomēr nav saņemts apstiprinājums par drona ielidošanu Latvijā. Ņemot vērā to, ka drons var nest no pieciem līdz 100 kilogramiem sprāgstvielu un var būt ļoti bīstams, armijas uzdevums ir savlaicīgi brīdināt sabiedrību arī par potenciālajiem apdraudējumiem, par NBS teikto preses konferencē informē www.lsm.lv.

Savukārt Igaunijā notriektais drons kaimiņvalstī ielidojis no Krievijas teritorijas un nav atradies Latvijas gaisa telpā. Igaunijas aizsardzības ministrs skaidrojis, ka, visticamāk, tas ir Ukrainas drons, kas bijis vērsts pret mērķiem Krievijā.

Ja līdz šim šūnu apraides paziņojumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu bezmaz kļuvuši par ikdienu Latgalē, tad vidzemnieki savās dzīvesvietās 19. maijā ar to saskārās pirmo reizi, ‒ arī Smiltenes novadā. Pirmais jautājums daudziem bija, ko šādās situācijās darīt.

Pētot šo tēmu un vaicājot par to vietvarām, secinājums ir viens, ‒ sevis pasargāšana ir katra paša rokās. Bez kavēšanās jāmeklē tuvākais patvērums iekštelpās, kur starp cilvēku un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas, kā arī nedrīkst tuvoties logiem vai durvīm, līdz telefonā nav saņemts paziņojums par apdraudējuma atcelšanu. Ja cilvēks, saņemot šūnu apraides brīdinājumu, atrodas uz ielas, tad meklēt tuvāko patvertni Smiltenē vai Valkā būtu riskanti, pat ja ir zināms, kur tā atrodas. Izrādās, algoritmi neparedz, ka patvertnēm jābūt atvērtām un pieejamām visu diennakti (24/7) miera stāvoklī, tāpēc cilvēks var atdurties pret aizslēgtām durvīm. Piemēram, Smiltenē vairākas patvertnes atrodas skolu pagrabos, un apdraudējuma gadījumā uz tām dodas šo skolu audzēkņi, bet vietas iekštelpās ir tik, cik ir.

Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis sarunā ar “Ziemeļlatviju” stāsta, ka daudzas reizes bijis Ukrainā, kopš tur notiek karadarbība, un arī Ukrainā nav pietiekami daudz patvertņu, ‒ lielākā daļa cilvēku izmanto divu sienu principu, un vairumā gadījumu tas pasargā.

“Nav pareizi tagad cilvēkus tik ļoti sabaidīt. Ja ir dronu apdraudējums, tad, kamēr tu ej uz patvertni, tu esi apdraudētāks. Patvertne ir domāta, ja ir īsts karš, aktīva karadarbība ar raķešu vai aviācijas bumbu uzbrukumu (Smiltenē un Valkā šādu bumbu patvertņu šobrīd reāli nav, ir tikai patvēruma vietas, uz kurām norāda patvēruma zīmes marķējums – redakcijas piezīme). Dronu apdraudējumā būtu pilnīga kļūda, ja cilvēks ietu uz patvertni. Viņam jāatrod tuvākā vieta, kur ir divu sienu princips,” uzsver Vents Armands Krauklis.

Lielākais pārbaudījums – skolām un bērnudārziem

Kad Smiltenes novada iedzīvotāji 19. maijā savos telefonos saņēma šūnu apraides paziņojumu, tad daudziem pirmā reakcija bija apjukums, ‒ ko tagad darīt?

“Tā pašvaldībai bija stresa pilna diena, un lielākā slodze bija uz skolām. Vecāki satraucās par saviem bērniem,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.

Saņemot šūnu apraides brīdinājumu, izglītības iestāžu personāls nekavējoties rīkojās, nogādājot audzēkņus drošībā un pēc tam informējot likumiskos pārstāvjus, ka bērni atrodas drošībā izglītības iestādē līdz apdraudējuma beigām, informē Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Linda Purmale.

Izglītības iestādēs “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka pirmsskolu grupiņu bērni tobrīd gulējuši diendusu. Piecelti, lai tiktu aizvesti uz drošāku vietu, daudzi mazie sākuši raudāt, un skolotājas likušas lietā visas savas pedagoģiskās prasmes, lai viņus nomierinātu. Pusaudžu un jauniešu reakcija bijusi atšķirīga, ‒ vieni sabijušies un pārdzīvojuši vēl nākamajā dienā, citi šūnu apraides brīdinājumu nav uztvēruši nopietni.

Lielākā vispārizglītojošā izglītības iestāde Smiltenes novadā ir Smiltenes vidusskola, kas atrodas trijās ēkās – Dakteru ielā 27, Dārza ielā 17, Rīgas ielā 16C.

“19. maija notikumi bija laba mācību stunda,” secina Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva. Direktore norāda, ‒ ja šādi gadījumi atkārtojas, tad izglītības iestādēm ir jāzina, kā rīkoties tad, ja iespējamā gaisa telpas apdraudējuma laikā savam bērnam uz skolu pakaļ atbrauc vecāki. Ir vajadzīgs vienots redzējums no pašvaldības, kuras pārziņā ir vispārizglītojošās skolas.

“Bērni zvana vecākiem, lai brauc pakaļ, jo grib būt kopā ar viņiem. Tad bija nosacījums, – vecāki atnāk līdz skolas durvīm, un tajā brīdī bērns viņiem tiek atdots no rokas rokā. Es saprotu vecākus. Viņi grib, lai ģimene šādā situācijā ir kopā. Taču ierasties apdraudējuma laikā pakaļ bērnam nav labākais risinājums, jo uz ielas apdraudēti var būt gan bērni, gan vecāki. Kopīgi meklēsim variantus. Šī bija pirmā reize, no kuras mācāmies un domājam, ko uzlabot,” teic Inguna Kondratjeva.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis jau tagad sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka apdraudējuma vai tā iespējamības laikā vecākiem nav jādodas uz izglītības iestādi pēc bērniem, kamēr apdraudējums nav beidzies, jo ir jādomā gan par savu bērnu, gan pašu drošību.

19. maija notikumi izglītības iestādēs arī aktualizēja jautājumu, vai tajās pietiek drošu telpu, kur visiem patverties dronu apdraudējuma gadījumā.

Smiltenes vidusskolai sarežģītākā situācija ir ēkā Dakteru ielā 27, kur mācās 7.–12. klases skolēni, atzīst skolas direktore. Šai ēkai nav patvertnes, kādas ir ēkās Rīgas ielā un Dārza ielā.

“Skolēni ēkā Dakteru ielā 27 gāja uz drošo vietu, kas ir vecais korpuss un kur gaiteņos vislabāk strādā divu sienu princips. Taču mūsu šeit ir daudz. Gaiteņi bija ļoti pieblīvēti ar cilvēkiem, un tādā brīdī sāk trūkt gaisa. Beigās vecajā korpusā jau tika izmantota otrā stāva zāle un kabineti, bet nost no logiem, tuvāk pie sienas. Kopā ar kolēģiem, iesaistot civilās aizsardzības speciālistu, domāsim, kur varam skolā atrast vēl citas piemērotas telpas,” stāsta Inguna Kondratjeva.

Patvertņu pārbūvi nedrīkst vilkt garumā

Ļoti liela izglītības iestāde Smiltenes novadā ir Smiltenes tehnikums, kurā mācās vidēji 850 audzēkņi. Šīs profesionālās izglītības iestādes ēkas atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, Smiltenes pilsētā un Alsviķos.

Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis stāsta, ka 19. maijā liela daļa tehnikuma audzēkņu bija praksēs, tomēr jauniešu skaits tik un tā ir pietiekami liels, un skolai visiem viņiem bija jāatrod drošs patvērums.

“Uz šūnu apraides brīdinājumu 19. maijā noreaģējām ātri, taču satraukums bija ne pa jokam. Mums todien bija kvalifikācijas eksāmens tehnikuma poligonā (Smiltenes pagastā – redakcijas piezīme) būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķiem, kas tika pārtraukts. Pārtraukta tika arī valsts aizsardzības mācība, kas notika parkā. Instruktori zvana, ‒ “ko mums tagad darīt?”. Atbildēju, lai mudīgi nāk šurp, uz skolu. Tad vēl mūsu audzēkņiem tobrīd notika sporta nodarbības Tepera stadionā. Kur likties? Labi, ka stadionā ir tribīnes ar iekštelpām. No jebkuras situācijas ir jāmācās. Tagad zinām savas vājās vietas un nepilnības, lai šādās reizēs spētu darboties kā vienots mehānisms. Ir arī jābūt konkrētam algoritmam, kā rīkoties šādās situācijās, kā veidot informācijas apriti ar audzēkņu vecākiem un pašvaldībām. Nebūsim naivi, šī nebūs pēdējā reize, kad kaut kas tāds notiek,” uzsver Rolands Aģis.

Tehnikuma direktoru satrauc tas, ka valdībā ir iestrēdzis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētais projekts, lai pārbūvētu vai atjaunotu esošās pašvaldību vai valsts īpašumā esošās telpas, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai. Tādas patvertnes ir paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Smiltenes tehnikumam ir četras patvertnes, ko arī vajag pārbūvēt vai atjaunot. “Šis projekts tik stīvi virzās uz priekšu, ka kliegt gribas. Ir pagājuši četri gadi kopš kara Ukrainā, kas ir tepat aiz stūra, bet neko no tā neesam mācījušies,” sašutis teic Rolands Aģis.

Šobrīd Smiltenes novada Izglītības pārvalde ir sagatavojusi svarīgākos ieteikumus izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem apdraudējuma situācijā.

Tie ir: saglabāt mieru un sekot atbildīgo dienestu norādījumiem; nedoties uz izglītības iestādi pēc bērniem, kamēr apdraudējums nav beidzies; sekot izglītības iestādes oficiālajai informācijai saziņas kanālos; atrast drošu vietu un bez vajadzības nepārvietoties; pārrunāt ģimenē rīcības plānu ārkārtas situācijās; nodrošinot to, ka bērns zina vecāku kontaktinformāciju; vienoties, kā rīkoties, ja uz laiku nav iespējama saziņa; pēc situācijas pārrunāt notikušo ar bērnu un sniegt viņam emocionālu atbalstu.

Apdraudējuma gadījumā jāseko aktuālajai informācijai 112.lv, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas tīmekļvietnē, kā arī katras izglītības iestādes saziņas kanālos ar vecākiem.

UZZIŅAI

KO DARĪT, JA ATRODIES APDRAUDĒTĀ TERITORIJĀ IEKŠTELPĀS:

• bez kavēšanās slēpies vietās, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas,

• dzirdot sprādziena troksni, paliec iekštelpās, netuvojies logiem vai durvīm,

• telpas atstāj tikai pēc atbildīgo dienestu paziņojuma saņemšanas vai ne ātrāk kā pēc 10 minūtēm no pēdējā sprādziena brīža, pārvietojies, izvērtējot pārvietošanās maršruta drošību;

ĀRĀ:

• uz tuvāko patvēruma vietu (piemēram, pagrabu, ēkas pazemes stāvu, pazemes stāvvietu vai eju) vai patvertni dodies tad, ja izmantotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā ir norādīts, ka nepieciešams turp doties (patvēruma vietu mēģini izvēlēties tālāk no militāriem vai stratēģiskiem objektiem),

• ja atrodies apdraudētajā teritorijā un brauc ar automašīnu, tad izvērtē situāciju un turpini pārvietoties līdz drošai vietai vai arī apstājies un dodies prom no ceļa. Vajadzības gadījumā meklē patvērumu.

Avots: Nacionālie bruņotie spēki

VIEDOKĻI

Ervins Labanovskis, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs:

– Šādas situācijas parāda to, ka līdz galam gatavs nav neviens. Iespējams, daudzi pirmo reizi aizdomājās, kā šādā situācijā rīkoties. Pašvaldība īpašu uzmanību pievērš izglītības iestādēm, kas skolas trauksmes laikā rīkojās, lai skolēnus nogādātu drošā vietā. Noteikti ir bijušas arī kādas kļūdas, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka nepieciešams veidot sarunas ar izglītības iestādēm un audzēkņu vecākiem, skaidrojot rīcības apdraudējuma gadījumos. Ir ziņas, ka viena iestāde esot teikusi vecākiem, ka jāizņem bērni. To nedrīkst darīt nekādā gadījumā. Bija vecāki, kuri iespējamā apdraudējuma laikā brauca pakaļ. To arī nedrīkst darīt. Ja ir šāds brīdinājums, katram pašam ir jāatrod vieta, kur paslēpties, ievērojot divu sienu principu. Pārvietojoties apdraudējuma laikā, cilvēki ir bīstamībā. Ir jānogaida, kamēr apdraudējums beidzas.

Vents Armands Krauklis, Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs:

– Šādās situācijās ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar Igauniju, lai informācija par gaisa telpas apdraudējumu Igaunijas dienvidos nonāk arī pie valcēniešiem. To neformāli teicu 19. maijā, esot valdības sēdē, jo tas ir starp valdībām risināms jautājums. Saprotu, ka Latvijas un Igaunijas Bruņotie spēki savā starpā sazinās, un tajā brīdī, kad apdraudējums ir Dienvidigaunijā, tuvu Latvijas pierobežai, noteikti vajadzēja palaist arī Latvijas šūnu apraidi, nevis tikai paļauties uz igauņiem. 19. maijā viena daļa mūsu novada iedzīvotāju, kuri dzīvo tuvāk pierobežai, brīdinājumu no Igaunijas saņēma, jo šūnu apraidē nav svarīgi, kādā tīklā tu esi. Taču viena daļa nesaņēma. Pieļauju, ka tas varbūt ir atkarīgs no konkrētā operatora pārklājuma un telefona modeļa. Ja gaisa telpas apdraudējums būtu izsludināts Valkas novadā, tad mūsu vispārizglītojošām skolām ir lieli, plaši gaiteņi un puspagrabi, līdz ar to es teiktu, ka dronu briesmas kā īstas briesmas, ja pareizi rīkojas, skolas neapdraud. Problemātiskāk ir interešu izglītības skolām un pirmsskolas izglītības iestādei, kur šie dubultās sienas un gaiteņu stāsti nav tik labi, un tur diemžēl nav īsti laba risinājuma. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētais projekts par patvertņu pārbūvi vai atjaunošanu ministrijās ir iestiepies garumā. Labākajā gadījumā divas šādas pirmās patveršanās vietas mūsu iedzīvotājiem būs pieejamas 2027. gadā.

#SIF_MAF2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.