Bieži vien digitalizācija tiek saistīta ar lielajām pilsētām, taču aprīļa beigās Valmiera un Cēsis kļuva par tikšanās vietu Eiropas reģioniem, kas meklē praktiskus risinājumus digitālajai attīstībai tieši lauku teritorijās. 21. un 22. aprīlī Vidzemē norisinājās starptautiskā projekta “Digital Rural” partneru sanāksme, pulcējot pārstāvjus no septiņām valstīm, lai klātienē iepazītu Latvijas pieredzi un dalītos savos piemēros, kā digitālie risinājumi var uzlabot publisko pārvaldi, uzņēmējdarbību un iedzīvotāju ikdienu reģionos.
Projekta “Digital Rural” uzmanības centrā ir nevis tehnoloģijas pašas par sevi, bet to praktiskā nozīme reģionu attīstībā. Tikšanās laikā tika analizēts, kā digitālie risinājumi var palīdzēt pašvaldībām strādāt efektīvāk, sniegt papildu iespējas vietējiem uzņēmējiem un nodrošināt ērtākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Reģionos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks, bet vajadzības – ļoti konkrētas, digitalizācija var kļūt par nozīmīgu attīstības virzītāju, nevis abstraktu nākotnes mērķi.
Svarīgu lomu Vidzemes digitālajā attīstībā ieņem arī Eiropas Digitālās inovācijas centrs (EDIC), kas sniedz praktisku atbalstu uzņēmumiem un publiskajam sektoram digitālās transformācijas īstenošanā. Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka digitalizācija reģionos bieži sākas ar nelieliem, bet mērķtiecīgiem soļiem – digitālā brieduma novērtējumu, konsultācijām un pielāgotām apmācībām. Šāda pieeja parāda, kā digitālos risinājumus iespējams ieviest pakāpeniski un atbilstoši konkrētajām vajadzībām, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un uzlabojot pašvaldību darba efektivitāti.
Viens no būtiskākajiem secinājumiem, kas izskanēja sanāksmes laikā, bija – bez digitālajām prasmēm jebkura tehnoloģija paliek neizmantota. Tāpēc īpašu interesi ārvalstu partneru vidū izraisīja Cēsu Digitālā centra pieredze, kur mērķtiecīgi tiek strādāts ar iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības darbinieku digitālo prasmju stiprināšanu. Šāda pieeja ļauj ne tikai apgūt jaunas iemaņas, bet arī veidot uzticēšanos digitālajiem risinājumiem un mazināt bažas par pārmaiņām.
Līdzīga pieeja digitālajai pratībai vērojama arī citos Eiropas reģionos. Piemēram, Īrijā īstenotā iniciatīva “Creative Heartlands” palīdz lauku reģionu radošajiem uzņēmējiem apgūt modernas digitālās ražošanas tehnoloģijas – no 3D drukas līdz virtuālajai realitātei. Šī pieredze apliecina, ka digitālās prasmes var kļūt par pamatu jauniem uzņēmējdarbības modeļiem arī reģionos, kur iepriekš dominējušas tradicionālas nozares.
Sanāksmes laikā Cēsīs tika prezentēts arī digitālais dvīnis Ogres upei, kas ļauj prognozēt plūdu riskus un savlaicīgi brīdināt atbildīgās institūcijas un iedzīvotājus. Šis risinājums izraisīja lielu interesi, jo uzskatāmi demonstrē, kā datu analīze un digitālie modeļi var tikt izmantoti vides pārvaldībā un civilajā aizsardzībā, īpaši klimata pārmaiņu apstākļos. Arī citviet Eiropā digitālie risinājumi šajā jomā kļūst arvien nozīmīgāki – piemēram, Polijā lauksaimniecībā tiek izmantoti droni, kas palīdz lauksaimniekiem analizēt kultūraugu stāvokli un samazināt resursu patēriņu.
Otrajā sanāksmes dienā Valmierā īpaša uzmanība tika pievērsta pašvaldību lomai digitālajā transformācijā. Valmieras pieredze parādīja, ka digitalizācija nav atsevišķs projekts, bet ilgtermiņa un sistemātiska pieeja, kas ietver gan iekšējo procesu sakārtošanu, gan pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem. No elektroniskas dokumentu aprites un vienotām IT platformām līdz drošības risinājumiem un datu izmantošanai lēmumu pieņemšanā – šie piemēri apliecināja, ka arī reģionālās pašvaldības var būt digitālās inovācijas virzītājas.
Starptautiskajā kontekstā tika izcelta arī Igaunijas pašvaldību pieredze ar līdzdalības budžetu, kur digitālie rīki tiek izmantoti, lai iedzīvotāji varētu iesaistīties lēmumos par publisko līdzekļu izlietojumu. Šāda pieeja ne tikai veicina sabiedrības līdzdalību, bet arī stiprina uzticēšanos vietējai pārvaldei.
Sanāksmes laikā digitalizācija tika aplūkota arī ilgtspējas un aprites ekonomikas kontekstā. Projekts “Ce4Re” piedāvā digitālus rīkus pārtikas atkritumu samazināšanai ēdināšanas nozarē – no pārtikas atkritumu uzskaites līdz aprites ēdienkartes veidošanai. Šie risinājumi parādīja, kā digitālās tehnoloģijas var palīdzēt vienlaikus samazināt resursu patēriņu un uzņēmēju izmaksas.
Starptautiskajiem partneriem tika prezentēta arī Vidzemes Augstskolas Virtuālās realitātes laboratorija (ViA VR‑Lab), kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze virtuālās un paplašinātās realitātes risinājumu izstrādē. Laboratorijas darbs aptver plašu jomu loku – no izglītības un drošības apmācībām līdz medicīnai, tūrismam un digitālajiem dvīņiem –, vienlaikus veicinot lietišķo pētniecību un jauno speciālistu sagatavošanu reģionā.
Projekta “Digital Rural” partneru vizīte Vidzemē vēlreiz apliecināja – reģioniem nav jāpārņem lielpilsētu risinājumi, bet jāattīsta savi, vietējo vajadzību un iespēju balstīti digitālie risinājumi. Vidzemes piemēri parādīja, ka, apvienojot digitālās prasmes, datus un starpnozaru sadarbību, iespējams radīt risinājumus, kas ir gan praktiski, gan ilgtspējīgi, vienlaikus saglabājot reģionu identitāti un saikni ar vietējo kopienu.
Projekta “Digital Rural – Viedo ciemu un lauku kopienu digitālās transformācijas veicināšana” mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru, stiprināt iedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes, kā arī veicināt inovāciju lauku reģionos. Projektā iesaistīti partneri no vairākām Eiropas valstīm, un Vidzemes plānošanas reģions ir atbildīgs par pieredzes apmaiņu, labās prakses apzināšanu un jaunu risinājumu ieviešanu tieši Vidzemes lauku teritorijās.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
