FOTO: ULDIS MUZIKANTS
Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskajā draudzē no 12. aprīļa kalpošanu uzsācis mācītājs valcēnietis Raitis Jākobsons. Viņš dievkalpojumus vadīs arī Strenču un Vijciema evaņģēliski luteriskajā baznīcā. R. Jākobsonam ir jau vairāk nekā 25 gadu kalpošanas pieredze baznīcā.
Valkā 12. aprīlī viesojās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunais arhibīskaps kopš 2025. gada Rinalds Grants, lai svinīgā dievkalpojumā draudzes mācītāja amatā ievestu R. Jākobsonu. Kalpošanu mācītājs uzsāka jau 1999. gadā, kalpojot kā mācītājs dažādās draudzēs, tostarp Daugavpils iecirknī. Kopš 2016. gada viņš darbojies kā Valmieras iecirkņa vikārs, vienlaikus strādājot Valkas ģimnāzijā par tehnisko darbinieku. R. Jākobsons draudzē nav svešinieks – viņš ir dzimis Valkā, kā arī aktīvi iesaistījies kristīgā bērnudārza “Gaismiņa” pasākumos un regulāri aizvietojis mācītājus. Aizvadītajā gadā R. Jākobsonu ievēlēja Valkas iedzīvotāju padomē. Viņš ir arī aktīva dzīvesveida piekritējs – regulāri piedalās dažādos skrējienos. R. Jākobsons ir Valkas pūtēju orķestra dalībnieks, kā arī ir dziedājis amatiermākslas kolektīvos.
Tagad, dzīvojot Valkā un pilnībā veltot sevi draudzes dzīvei, viņa pirmais uzdevums būs izveidot pilnu draudzes padomi un stiprināt draudzes vienotību. Par to sarunā ar “Ziemeļlatviju” pastāstīja pats mācītājs R. Jākobsons.
– Ko jums pašam nozīmēja šī ievešana par mācītāju Valkas – Lugažu draudzē?
– Viss šis nozīmē jauna posma sākumu manā kalpošanā, manā profesijā un manā dzīves aicinājumā. Valkas – Lugažu draudzē jau biju kalpojis tālajos 90. gados kā evaņģēlists. Savukārt pēdējos piecus sešus gadus biju Valmieras iecirkņa vikārs. Tas nozīmē, ka es palīdzēju mācītājiem tajās reizēs, kad viņi netika uz dievkalpojumiem. Šis viss no manis prasīs arī lielāku atbildību. Šis manā dzīvē, sasniedzot 58 gadu vecumu, ir arī sava veida izaicinājums. Manā kalpošanas pieredzē ir bijuši dažādi posmi – dažus gadus ar ģimeni biju projām Ilūkstes pusē. Pāris gadus kalpoju arī Sēlpils pusē, bet tad es atgriezos atpakaļ Valkā. Situācija bija tāda, ka mana klātbūtne bija nepieciešama vecākiem, kuri jau bija stipri gados. Brālis bija prom Rīgā, un es atgriezos. Esmu strādājis arī laicīgu darbu, bet no tā arī nevairījos. Taču tajā pašā laikā kalpoju arī baznīcā, braucot uz dažādām vietām un dažādām draudzēm. Kopš jaunais arhibīskaps Rinalds Grants stājās amatā, uzrakstīju iesniegumu, kurā paudu vēlmi atgriezties aktīvā kalpošanā. Kā jau tas dzīvē ierasts, nekas nenotiek ātri. No aizvadītā gada septembra līdz februāra vidum šis jautājums pamazām nokārtojās. Pastāv tāda stratēģija, ka mācītājam būtu vēlams kalpot tuvāk savai dzīvesvietai, jo tad ir vieglāk atrisināt dažādus jautājumus.
– Lai gan jūsu dzīves aicinājums ir kalpošana Dievam, jūs bieži iesaistāties dažādās laicīgās aktivitātēs.
– Esmu sava veida Valkas patriots. Cenšos, cik un kur vien iespējams, izteikt savu viedokli. Man tomēr ir vēlme, lai šo vietu – Valku – neuzskatītu un tā nebūtu par galīgu Latvijas nomali. Ja es kaut ko Valkai varu iedot no tā, ko daru, tad man par to ir gandarījums.
– Pastāstiet, kur palika iepriekšējais Valkas – Lugažu draudzes mācītājs Andris Reiters!
– Andris Reiters kalpos Ikšķiles prāvesta iecirknī – Mālpils, Zaubes un Nītaures draudzē. Valkas – Lugažu draudzē viņš kalpoja no 2019. gada aprīļa.
– Dievnams ir ēka, kurā notiek dievkalpojumi un arī laicīgi pasākumi. Taču šī ēka ir arī jāuztur un jāapsaimnieko. Tas ir draudzes pārziņā?
– Tā ir, bet to nedara mācītājs. Tas viss notiek kopā ar draudzi. Valkas – Lugažu draudze ir ceļā uz to, lai rudens pusē notiktu draudzes padomes vēlēšanas. Pašlaik mums ir pagaidu draudzes pārvalde, kurā bez manis vēl darbojas Agris Krastiņš un Ilva Kazaka. Pagaidu pārvalde darbojas tikai gadu, līdz ar to septembra beigās vai oktobra sākumā notiks pārvaldes vēlēšanas. Arī arhibīskaps, esot Valkā, to teica, ka tas ir nepieciešams normālai draudzes funkcionēšanai. Dievnams nav tikai ēka, bet arī dzīvu cilvēku kopums. To saucam par draudzi. Iespējams, šajos gados draudze ir kļuvusi mazāka. Viena no manām lielākajām vēlēšanām ir, lai draudze saliedētos. Draudze ir mazliet izkaisīta. Gribētu, lai mēs strādātu kā vienota komanda. Mana stiprā puse ir runāt ar cilvēkiem, jo es daudz cilvēkus Valkā pazīstu.
– Mūsdienās bieži veram baznīcas durvis, lai noklausītos, piemēram, svētrunu, kas veltīta Lāčplēša dienai 11. novembrī, vai lai noklausītos Ziemassvētkiem veltīto koncertu.
– Baznīcai nevajadzētu būt atrautai no sabiedrības. Protams, tai ir sava misija – sludināt Dieva vārdu un izdalīt sakramentus. Savu misiju nevajadzētu arī aizmirst. Dievnams nav arī sociāla rakstura iestāde, kas tikai sniedz palīdzību. Rakstos un Bībelē jau ir pateikts, kā mums, cilvēkiem, dzīvot, kā veidot attiecības starp bērniem un vecākiem. Ir arī šis zelta likums – kā tu gribi, lai izturas pret tevi, tā izturies arī pret citiem! Tev būs Dievu mīlēt un cilvēkus kā sevi pašu! Tas ir jautājums arī mums pašiem – cik daudz mēs sevi mīlam. Tas vienmēr mums pašiem sev ir jāuzdod.
– Saprotams, ka jums kā mācītājam ir jāaicina cilvēki dzīvot kristīgi. Tomēr – kādas ir pašas aktuālākās problēmas Valkas – Lugažu draudzes dievnamā?
– Šoziem baznīcā tika kurinātas arī krāsnis. Runājot ar draudzes priekšnieku Agri Krastiņu, esmu sapratis – ja pareizi tiek noregulēta baznīcas apkures sistēma, ziemā cilvēki var uzturēties dievnamā. Šīs lietas uzticu cilvēkiem, kuri apkures jautājumos ir zinošāki par mani. Tāpēc ir arī nepieciešama šī padome, kurā darbojas zinoši cilvēki, kas viens otru uzklausa un ieklausās. Nevar dominēt tikai kāda viedoklis. Saku godīgi un atklāti – esmu komandas cilvēks. To esmu pateicis arī baznīcas vadībai – bīskapam un prāvestam. To arī apzinos, ka tas nebūs viegls uzdevums – draudzē iesaistīt jaunus cilvēkus. Es ļoti gribētu, lai dievnamā un draudzē atgrieztos cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ ir aizgājuši. Esmu apņēmies pats izrunāties ar šiem cilvēkiem. Baznīcā ir jāatjauno Bībeles stundas, jārīko Iesvētes mācības un kopīgi pasākumi. Gatavojoties bīskapa uzņemšanai, divas reizes rīkojām talku, lai sakoptu dievnama apkārtni un telpas. Mācītājam vajadzētu būt kopā ar draudzi, nevis nodot tikai komandas.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
