pirkšanas un pārdošanas rāmja. FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Sestdien, 18. aprīlī, Smiltenes centru pārņēma lielais pavasara gadatirgus, ko ik gadu rīko Smiltenes novada pašvaldība.
Tirgum pieteicās 170 tirgotāji, piedāvājot plašā klāstā amatnieku, mājražotāju un pārtikas preces un stādus. Šoreiz pavasara gadatirgus pilsētā nebija tikai iepirkšanās un tirgotāju preču apskate vien.
Novēl tādus mirkļus piedzīvot vairāk
Svētku sajūtu radīja Smiltenes tehnikuma un Smiltenes vidusskolas jaunieši, sniedzot koncertus, turklāt tehnikums tirgū piedalījās ar plašu programmu, prezentējot visas savas nodaļas un tajās apgūstamās profesijas.
“Šis gadatirgus bija brīnišķīgs pasākums, kas atmodināja visas maņas un radīja patīkamas sajūtas. Kaut tādu mirkļu mūsu dzīvē būtu vairāk!” savos iespaidos ar “Ziemeļlatviju” dalās smilteniete Lita Āboltiņa un sirsnīgi pateicas visiem, kuri aktīvi iesaistījās tirdziņa organizēšanā, īpaši slavējot bērnus un jauniešus.
“Viņi šajā it kā ierastajā pasākumā radīja novitāti, kas ielīksmoja visus un veidoja kopības sajūtu,” priecājas Lita Āboltiņa.
Smiltenes tehnikums tirgū ienāca ar plašu programmu ‒ aicināja apmeklētājus iesaistīties dažādās praktiskās aktivitātēs, piedalīties mini konkursos un iepazīt tehnikuma nodaļu darbību, tostarp veterinārijas un būvniecības jomu, kā arī uzzināt vairāk par profesiju apguves iespējām šajā profesionālās izglītības iestādē. Gados jaunākos tirgus apmeklētājus iepriecināja iespēja tehnikuma teltī apskatīt lielos trušus, zelta kohina šķirnes vistu un kavaliera karaļa Čārlza spanielu, ko varēja arī paglaudīt. Vairākus koncertus sniedza tehnikuma jauniešu deju kolektīvs “Amatnieki” un instrumentālais ansamblis.
“Smiltenes tehnikums uz tirgu atveda aklo randiņu ar profesijām. Bija pārstāvētas visas mūsu nodaļas, arī Alsviķu struktūrvienība, lai ar atraktīvām darbībām parādītu tirgus apmeklētājiem, ko mēs tehnikumā darām un mākam,” teic tehnikuma direktors Rolands Aģis.
Piemēram, Būvniecības nodaļa uz tirgu atveda universālo pašgājējmašīnu un ikvienam apmeklētājam piedāvāja iekāpt kabīnē un padarboties ar svirām, izpildot dotos uzdevumus. To izmantoja arī smiltenietis Ivars Ādamsons ar savu mazo dēlu Klāvu. “Mums Smiltenē ir sava firma SIA “Lauvas nami”. Divi no trijiem jauniešiem, kuri tirgū izrādīja tehniku, vasarā ir strādājuši pie mums. Bija forši pieiet klāt un sasveicināties,” stāsta Ivars Ādamsons.
Smiltenes vidusskola sevi tirgū prezentēja gan ar savas jauniešu vokāli instrumentālās grupas koncertu, gan ar četriem skolēnu mācību uzņēmumiem.
Skolēnu mācību uzņēmums “LifeLine”, kurā darbojas 12. klases skolnieki Kristers Rozīts un Edvards Landrāts, piedāvāja pašu apdrukātus T kreklus ar uzrakstiem, piemēram, “Es atnācu tikai paēst”, “Mamma zina labāk” un citiem. Uzņēmuma puišiem ir svarīga ne tikai uzņēmējdarbības pieredze, bet arī labie darbi, tāpēc viens eiro no katra pārdotā T krekla sadarbībā ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv” tiek ziedots onkoloģijas pacientiem.
Gadatirgū varēja iegādāties arī no dabīgām izejvielām ražotas ziepes un sveces, ko piedāvāja skolēnu mācību uzņēmums “EVANNI”, kas šopavasar Rīgā pārstāvēja Smiltenes vidusskolu valsts mēroga gadatirgū “Cits Bazārs”. Uz šo gadatirgu tika izvirzīti 270 Latvijā labākie skolēnu mācību uzņēmumi.
“EVANNI” darbojas divas 7. klases skolnieces. Annija Pelēce darina ziepes, bet Evelīna Timermane – sveces.
Smiltenes gadatirgū varēja iegādāties preces arī no Smiltenes vidusskolas skolēnu mācību uzņēmumiem “Bead and bloom” un “Koks un vasks”.
“Bead and bloom” ar pašu darinātām rotaslietām tirgū pārstāvēja Maija Dorše (9. klase) un Faustīne Dorše (4. klase), bet “Koku un vasku” – 6. klases skolnieks Artis Bērziņš. Artis no koka darina dažādus traukus un virpojumus. “Mani, kā jāvirpo, vairāk mācīja tētis. Redzējām, ka pārdod virpu un, tā kā man pa brīvdienām nebija ko darīt, tiku pie virpas. Virpa ir pie omes, un es pa brīvdienām parasti tur darbojos,” stāsta pusaudzis.
Ierodas no malu malām
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka Smiltenes pavasara gadatirgū apmeklētājiem liela interese bija par dažādu stādu plašo piedāvājumu. Uzmanību piesaistīja arī no dažādiem Latvijas reģioniem atbraukušo pārtikas preču tirgotāju preces un amatnieku darinājumi.
“Uz Smiltenes tirgu braucam jau astoņus gadus. Mums te ir jau savi pastāvīgie klienti,” stāsta Kristīne Krieviņa no Aizkraukles novada uzņēmuma “Jāņa kūpinātava”, kura tirgoja ar alkšņa malku kūpinātus samus, karpas un citus gardumus.
Savukārt Drustu konditoreja, kas tirgū piedāvāja smalkmaizītes un kūkas, nebūt nav no Smiltenes novada Drustu pagasta, bet gan no Drustu ielas Rīgā.
“Smiltenes gadatirgū esam kādu piekto reizi. Te ir labs noiets. Cilvēkiem garšo tas, ko piedāvājam, piemēram, atkarību raisošās kabatiņas ar vārītu krēmu un dzērvenēm, cukurmaizītes ar vārīto krēmu un magonēm un snikerkūkas – šokolādes kūkas ar sāļo karameli un riekstiem,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Sanita Barvika-Korsīte.
iegādāties kaut ko no bagātīgā stādu piedāvājuma.
Tirgū savu preci piedāvāja arī Smiltenes novada mājražotāji, amatnieki un stādu audzētāji. Piemēram, Līga Sudraba, kura Raunas pagastā savā piemājas saimniecībā nodarbojas ar bioloģisko biškopību, piedāvāja arī medu, vaska sveces un bišu sedziņas, ko var lietot, ja sāp, piemēram, mugura vai rokas, kā arī rožu stādus un meitas Solvitas adījumus.
Par to, lai tirgus apmeklētāju vēderi nebūtu tukši, gādāja vairāki ēdināšanas uzņēmumi. Par ziedojumiem nogaršot boršču un dažādus citus ukraiņu ēdienus piedāvāja vietējās ukraiņu kopienas saimnieces.
Vairāk foto no Smiltenes pavasara gadatirgus – www.ziemellatvija.lv.
