No paaudzes paaudzē – Trapenes skolai 90

„Vēl mirkli, skanot vecajam skolas zvanam, mēs — skolas absolventi, bijušie un esošie skolotāji, skolas darbinieki un viesi — iedegsim atmiņu ugunskuru un visi kopā atcerēsimies skolas vēstures spilgtākos notikumus deviņdesmit gadu garumā,” saka Līga Prazņicāne, Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas direktore.

Šodien goda vietā ir skolas karogs, kurš izgatavots par godu skolas 70 gadu jubilejai, pateicoties absolventu, skolotāju, sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem.

Karogu rotā 1948. gada absolventa, dzejnieka Ojāra Vācieša dzejas rindas:
‘’Es – laimes pakavu.
es – savu likteni,
es – savu laikmetu
izkalšu pats.”

Karogu iesvētīja mācītājs Ziedonis Varts. Viņš mums novēlēja: “Godājiet un sargājiet savu skolas simbolu – karogu! Neaizmirstiet savu skolu, savu pirmo zināšanu kalvi! Esiet uzcītīgi mācībās un darbā!’’

1934. gads, tas ir gads, kad sākās mūsu skolas celtniecības darbi. Šo laika posmu vislabāk atceras skolas pirmā pārziņa Jūlija Sprancmaņa meita Maija Ratniece. Maijas atmiņas: ’’Skola celta no plienakmens, kuru zemnieki veda 15-16 km attālumā ar zirga pajūgiem, savukārt, daļu celtniecības materiālu veda no Apes. Pa sastatnēm smagos materiālus celtnieki nesa uz muguras un nogādāja vajadzīgajā vietā. Darbs bija ļoti smags, bet zemnieki par smago darbu nesūrojās. Viņi to veica ļoti precīzi. Par rūpīgo darbu mēs varam pārliecināties arī šodien, pēc 90 gadiem, jo ierīkotā centrālapkure strādā vēl šodien’’..

Laikrakstu publikācijās varam izlasīt sekojošo. Laikrakstā “Jaunākās Ziņas” (01.10.1936., izdevuma Nr.223.) publicēts: ”Pagājušo svētdien notika Trapenes pagasta jaunās 6.klasīgās pamatskolas iesvētīšanas svinības. Svinībās piedalījās Skolu departamenta viesdirektors Spūlis u.c. Skolas svinībās pārpildīto aktu zāles pasākumu ievadīja garīgais akts no Gaujienas draudzes mācītāja J.Janelsīša. Garīgo aktu beidza ar dziesmu ‘’Dievs sargā mūsu tēvu zemi’’.

Pēc garīgā akta Trapenes pagasta vecākais V.Liepiņš lūdza Skolu departamanta viesdirektoru Spūli atklāt namu. Viņš vispirma nodeva sveicienus no valsts prezidenta K.Ulmaņa un Izglītības ministra profesora A.Tenteļa , kurus uzņēma ar skaļiem aplausiem.

Skolas ēkas celtniecības arhitekts bija Indriķis Blakenburgs (1887-1944).

Skolas celtniecības izmaksas Ls 100000,-

Rosīgi sākās skolas labiekārtošanas darbi un zināšanu apguve jaunuzceltajā skolā.

Skola tika uzcelta klajā vietā. To tikai ierobežoja lapegles -ziemeļu pusē un zaļās egles -rietumu pusē. Tās bija stādījuši barona Fon Vulfa zemnieki.

Pirmo koku ( gobu) pie skolas iestādīja 1942. gadā pirmā izlaiduma absolventi.

1950. gada absolventi, kā atceras skolotājs Gunārs Pāvuls, iestādīja liepiņas. Stādus veda ar zirgiem no Lāriņiem.Darbus vadīja audzinātāja Ida Ausekle.

Laika gaitā skolas apkārtni izdaiļošanai tika stādītas tūjas, rododendri, košumkrūmi, rozes, kastaņas, ozoli, jasmīni, lazdas, ābeles, ceriņi. Pavasaros pie skolas uzzied kastaņu sveces, smaržo ceriņi, priecē izveidotās puķu dobes. Paldies absolventiem un viņu audzinātājām, īpašu paldies jāsaka skolotājām Valdai Ozoliņai un Inesei Lipstokai par krāšņās rotas izveidošanu pie skolas. Skolas uzpošanas darbos piedalījās visu klašu kolektīvi. Viskuplākais koks, kurš ir izplētis savas zaru rokas, ir ozols. Tā zari aizsedz skolas ēkas fasādi. Tā augstums ir pāri 20 m, apkārtmērs vairāk kā 2 m.

Gar iebraucamo ceļu uz skolu tika iestādīts akāciju dzīvžogs.

Akāciju stādus izaudzēja skolas siltumnīcā. Darbu veica absolventi, skolas darbinieki, skolotāji. Darbu vadīja skolotājs Imants Ozoliņš.

Daudziem absolventiem atmiņās ir palikusi ziedošo ābeļu rota, kura izdaiļoja skolas apkārtni. Rudeņos varēja izspiest ābolu sulu, bet visa gada garumā ēst garšīgos ābolus, kuri glabājās skolas pagrabā. Nevar jau uzskaitīt visus labos darbus, ko veikuši absolventi, jo viņi vienmēr atstājuši skolai kādu piemiņu.

Okupācijas gadi, visā valstī, arī skolā bija ļoti drūmi. Skolā mācības nenotika, jo bija ierīkots kara hospitālis.

Pēc okupācijas gadiem skolas dzīvē mācību process notika sarežģītos apstākļos – mācību inventārs bija izvazāts, izmests no skolas telpām . Daudz skolas telpu sakārtošanā palīdzēja skolas vecāku padome: Voldemārs Saulītis, Roberts Bērziņš: Kārlis Blaus u. c.

Mainījās skolotāji, arī direktors -Arvīds Silakalns un skolotāji. Direktoru Silakalnu, viņa sievu Elzu un skolotāju Osvaldu Kaksi izsūtīja uz Sibīriju. Skolotājs Kaksis no Sibīrijas neatgriezās. 1949. gada 25. marts -visdrūmākā lappuse vairāk kā 80 trapeniešu ģimenēm, jo kopā ar visu ģimeni izsūtīja arī bērnus.

Par direktori , jo direktors Arvīds Silakalns nepatika padomju varai, iecēla Rutu Brakšu Būmani. Viņa bija latviešu valodas skolotāja, kura mācīja skolēniem izteikt savas domas rakstos.

No 1945. gada līdz 1948. gadam viņas vadībā iznāca žurnāls ‘’Skolas Druva’’. Tajā publicējās daudzas spilgtas personības, arī dzejnieks Ojārs Vācietis.

Par ‘’Skolas Druva’’ publicēto skolotāja raksta: ’’…Mūsu skolas Druva’’ nav nekāds ‘’lielais darbs, bet arī sīkie, mazie darbi nenāk paši no sevis. Pirmie soļi ir nedroši, tāpēc nebrīnīsimies , ja paklūp. Vai tad būtu augšāmcelšanās, ja nebūtu klupšanas’’.

1948. gadā 1. klasē mācījās 52 skolēni (lielākā klase skolas vēsturē). Pavisam kopā 197 skolēni (lielākais skolēnu skaits septiņgadīgajā skolā.

Pirmajos skolas pastāvēšanas gados, skolai nebija labiekārtota sporta laukuma. Sporta laukuma rekonstrukcija notika 1964., 1965. g. Čakli strādāja visi -skolotāji, skolas darbinieki, skolēni. Tika izveidoti skrejceliņi, volejbola laukums. Darbus vadīja skolotājs Gunārs Kalvis – talantīgs sporta skolotājs. Direktora Aivara Maltavnieka vadībā 2003. – 2004. m.g. notika sporta laukuma rekonstrukcija. Tas tika papildināts ar futbola laukumu. Visos gadalaikos skolas apkārtne tika izdaiļota. Par to rūpējās gan skolēni, gan arī skolas darbinieki.

Neviens garāmgājējs nav vienaldzīgs par skaisto piemiņas akmeni ,- kas rotā celiņu uz skolu . Tas veltīts mūsu skolas absolventam, dzejniekam Ojāram Vācietim. To atklāja 1984. gadā. Līdz ar to skolas dzīvē ienāca jauna tradīcija – ik novembri rīkot dzejnieka Piemiņas dienu. Šī tradīcija turpinās vēl šodien. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anna Poļaka bija Ojāra Vācieša “Fane”. Viņa kopā ar skolas kolektīvu organozēja piemiņas pasākumus, ekskursijas, pārgājienus , tikšanos ar dzejnieka vecākiem. Skolēni sacerēja dzejoļus, izveidoja piemiņas grāmatas.

Nozīmīgs laika posms skolas vēstures izpētē bija piecdesmito gadu beigas un sešdesmito gadu sākums.

Daudzus mūža gadus tai veltījis republikas un rajona mērogā atzītais vēstures skolotājs Harijs Auseklis. Skolotājs, kurš 1960. gadā iekārtoja vēstures un novadpētniecības muzeju pagastā. Skolotāja Harija Ausekļa savāktās vēstures liecības tika izmantotas arī skolas muzeja ekspozīcijas iekārtošanā. Pirmais skolas muzejs tika iekārtots uz skolas sešdesmit gadu salidojumu- 1996. gadā. Pakāpeniski , vācot un papildinot skolas vēstures materiālus , tos sistematizējot , kā arī piesaistot Apes novada domes skolas projektā iegūtos līdzekļus (projektu realizēja direktora vietniece izglītības jomā Inese Lipstoka), skolas muzejs tika pārkārtots.

Pateicoties skolas direktores Unas Reķes iniciatīvai, atzīmējot skolas 85. gadu jubileju, skolas vēstures savāktie materiāli tika sistematizēti. Muzejs iekārtots 3 gaišās, siltās telpās. Darbu veica ārpusklases darba organizatore Santa Briede, skolas saimnieks Mārtiņš Ancens, pensionētā skolotāja Maija Miķele.

Ir liels gandarījums skolas kolektīvam par skolēnu veiktajiem darbiem. Skola lepojās ar daudzu skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, daudzos konkursos, ārpusklases darbā, skatēs, sporta sacensībās . Tikai sporta sacensībās vien iegūti 33 kausi, bet ārpusklases pasākumos simtiem pateicību un goda rakstu. Mēs laikrakstos, individuālās sarunās uzzinām par mūsu bijušo skolēnu ieguldījumu mūsu pagasta, novada, valsts ekonomikas attīstībā, par absolventiem, kuri ieņēmuši vadošus amatus, nodibinājuši zemnieku saimniecības – vai vienkārši labi veikuši uzticētos darba pienākumus, jo ikviens absolvents ir atstājis savas pēdas vietā, kur tas dzīvojis.

1963. gads atvēra jaunu lappusi skolas mūzikas dzīvē, jo šajā gadā skolā sāka strādāt skolotājs Gunārs Pāvuls, kurš vairāk nekā 40 gadus veltījis mūzikas attīstībai Trapenē. Skolotāja sirdsmīlestība bija pūtēju orķestris.

Skolotāja Gunāra Pāvula atmiņas: ‘’…Orķestris piedalījās dažādās skatēs un cita veida konkursos 1979. gadā piedalījāmies skolēnu Dziesmu svētkos Rīgā, bet 1981. gadā pirmajā Republikāniskajā skolu pūtēju orķestru salidojumā Rēzeknē. Ar prieku gribas pieminēt orķestra piedalīšanos 7. Skolēnu Dziesmu un deju svētkos un skatē Rīgā 1995. gada vasarā’’.

Rosīgu darbu veica arī skolas deju kolektīvs, kuru ilgus gadus vadīja skolotāja Aina Pāvula.

1972. gadā skolas kolektīvs (direktore Emma Valija Šļukuma) kopā ar Kultūras nama vadītāju Ilzi Lipstoku uz estrādes noorganizēja dziedāšanas un sadancošanas svētkus ’’Skan dziesma lapegļu gatvē-Trapenē’’. Šī tradīcija ir iesakņojusies skolas vēsturē un turpinās joprojām.

1991. gadā -skola iegūst otras mājas – bērnudārza “Zīļuks’’ ēku. Tajā mācījās pirmskolas un sākumskolas skolēni. Tajā bija skaistas, saulainas telpas, katrai grupai sava klase, rotaļu istaba, skaistas nojumes.

2000. gadā sākumskolas skolēniem, nepietiekama finansējuma dēļ, vajadzēja atgriesties lielajā skolā. Par pirmskolas grupu darbu varam izlasīt skolas laikrakstā ‘’Soma’’, kurā publikācijas ļoti bieži sniegusi skolotāja Anita Pilipa. Anitas mūža darbs ir saistīts ar pirmskolas grupu. Viņa joprojām ir skolotāja pirmskolas grupā “Pūčulēni”.

Daudzas publikācijas par pirmskolas un skolas mācību, ārpusklases nodarbībām , norisēm skolas dzīvē mēs varam izlasīt skolas izdotajā laikrakstā’’ Soma’’, kura pirmais numurs iznāca 2003. gada septembrī, redaktore Agita Pētersone, noformētāja Venta Sotņikova . Pēdējais numurs iznāca 2015. gada novembrī.

Pavisam kopā iznāca 78 numuri.

Septiņdesmitajos gados interesantus ārpusklases darba pasākumus organizēja Agita Pētersone, jo viņa bija ārpusklases darba organizatore. Šis laika posms skolas dzīvē iezīmējās ar latvisko tradīciju popularizēšanu skolas dzīvē. Tika organizēti konkursi, projektu nedēļas, klašu audzinātāji organizēja pārdomātas ekskursijas, skolēni piedalījās dažādos konkursos ārpus skolas, Rajona rīkotajā konkursā ’’Lakstīgalas’’, kur skolas dziedošo bērnu kolektīvs guva atzīstamu panākumu. Konkursam sagatavoja dziedāšanas skolotāja Indra Sadovņikova. No 2009. gada par laikrakstu “Soma” rūpējās direktors Aivars Maltavnieks, ārpusklases darba organizatore Sandra Tomiņa, skolotāji Daudzos laikraksta numuros varam izlasīt publikācijas par skolas domes darbību. Skolas domi ilgus gadus vadīja skolotāja Rasma Priževaite, kura kopā ar domniekiem organizēja interesantus ārpusklases pasākumus. Laikrakstā ‘’Soma’’ par skolas dzīves aktualitātēm varēja izlasīt arī skolēna vecāki, kuri regulāri katru mēnesi saņēma laikrakstu.

Tā laikrakstā ‘’Soma’’ Nr.77 septembra numurā, mēs varam izlasīt skolotājas Lienes Tomiņas-Bambules publikāciju par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā – Gatvēnu ‘’ – lielais notikums. Viņa raksta: ’’Paldies Kultūras nama vadītājai Svetlanai, deju skolotājai Dacei, skolotājai Sandrai, Signes mammai Santai, kuras palīdzēja mums’’. Laikrakstā varam izlasīt arī dziedāšanas skolotājas Baibas Dilendorfas publikāciju par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuros piedalījās arī dziedātāji no mūsu un Sikšņu skolas.

Šī gadsimta divdesmitajos gados Skolotāju kolektīvs izmainījās, skolēnu skaita samazināšanās dēļ, no darba 2009. g. tika atbrīvoti vairāki skolotāji.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju valstī, skolā tika organizēts mācību process. Skolotāji strādāja apvienotajās klasēs. Joprojām notika dažādas aktivitātes. Skolas skolēni piedalījās spēkavīru sacensībās ar Igaunijas Tilsi pamatskolu un kaimiņu skolu spēkavīriem, kopā ar 7 valstu skolām projektā ’’ Erasmus+ ‘’, projektu koordinēja skolotāja Lūcija Kapača, tika organizētas projektu nedēļas , kuras vadīja direktora vietniece izglītības jomā Inese Lipstoka.

Reizē ar vēstures līkločiem skola dzīvē izvadījusi dažādas paaudzes. Atmiņu pavedienu šķetinot, ielūkosimies tikai nedaudzu absolventu novēlējumiem skolai. 2009. gada absolventi, audzinātāja Velga Kolendo, skolai veltīja Haikas. Skolotājas Velgas Haika:

Vijolītes acs
Dzīves jēgai sauli dod
Miglas atvarā
Ābeļziedi sārto
sasildi mīlestību
ziedonis sastingst.

Skolotāju kolektīvs priecājās par ikvienu absolventu, kuri ir beiguši mūsu balto skolu.

Par ikvienu skolnieka veikumu, izteikto viedokli, mēs varam izlasīt pāršķirstot laikraksta ‘’Soma’’ lappuses, ieskatoties skolas bijušo absolventu, skolotāju uzrakstītajās atmiņās.

Ļoti liela loma skolas tēla spodrināšanā ir skolas direktoram. Ir vajadzīga liela enerģija, prasme saliedēt skolas kolektīvu, lai vadītu mācību un audzināšanas darbu, tam jābūt apveltītam ar organizatora talantu, cilvēkam , kas prot organizēt saimniecisko darbību- vienmēr jābūt lepnam par savu skolu.

Mūsu skolai ir laimējies atrast šādas personības.

Šo atbildīgo pienākumu veikuši un strādājuši par skolas pārziņiem un direktoriem:

• Jūlijs Sprancmanis 1936. g.- 1943. g.
• Edgars Šneiders Sniedze – 1943. g. līdz 1944. g.
• Arvīds Silakalns – 1944. g. sept. līdz 1948. g. janv.
• Ruta Brakša Būmane 1948. g, janv. līdz 1948. g. jūn.
• Helēna Ketle Beļecka 1948. g. jūl. līdz 1950. g.
• Biruta Briede 1950. g. līdz 1952. g. febr.
• Staņislavs Pabērzs – 1953. g. janv. – 1954. g. febr.
• Veronika Elksne – 1954. g. febr. līdz 1955. g. jūl.
• Aleksandrs Salenieks – 1955. g. aug. līdz 1971. g. aug.
• Emma Valija Šļukuma – 1971. g. aug. līdz 2003. g. aug.
• Aivars Maltavnieks – 2003. g. līdz 2017. g.
• Una Reķe – 2017. g. līdz 2022. g.
• Līga Prazņicāne – no 2022. g. līdz 2023. g.
• Ieva Zariņa- no 2023.g. līdz 2024. g.
• Līga Prazņicāne- no 2024. g.

Katram direktoram bija savs darba stils, savs redzējums par skolas darbu. Direktors bija atbildīgs par visu mācību un audzināšanas darba procesu, saimniecisko darbību skolā. Visilgāk šo grūto, atbildīgo darbu izpildīja direktore Emma Valija Šļukuma. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu 3. pakāpes Goda zīmi 2001.g. Direktorei piešķirta direktoru ekspertu kategorija. Viņa bija par direktoru ekspertu 16 skolās.

Direktors Aivars Maltavnieks bija īsts skolas saimnieks. Viņa stiprā puse bija jaunāko tehnoloģiju ieviešana skolas dzīvē. E- žurnāla ieviešana skolas mācību procesā.

Ļoti sarežģīts darbs ir tagadējai skolas direktorei Līgai Prazņicānei. Ir nepieciešama liela uzņēmība, gribasspēks, lai sekmīgi vadītu 2 skolu mācību iestāžu darbību.

Tā par katru direktoru un viņu darbu skolā varētu uzrakstīt neskaitāmas lappuses. Varam būt priecīgi un gandarīti, ka mūsu skolu 2 bijušie absolventi: Līga un Aivars, pilnveidojuši savu zināšanu līmeni un ir ieņēmuši augsto direktora amatu.

Skolas kolektīvam atskaites punkts ir organizētie salidojumi, kuros piedalās bijušie absolventi. Tā ir tikšanās reize, kurā ikviens absolvents dalās stāstījumā par saviem sasniegumiem dzīvē, atceras labās un sliktās dienas, kuras pavadītas skolā.

1.rindā: 1.- Daiga Ērmane, 2.-Andris Jaunzems, 3.-Anita Pilipa

2. rindā: 1.-Velga Kolendo, 2.-Anna Poļaka, 3.- Vilhelmīna Parce, 4.-Maija Miķele, 5.-skolas direktors Aivars Maltavnieks, 6.-Rasma Priževaite, 7.-Baiba Dzelzskalēja-Kalēja, 8.-Anita Zariņa, 9.-Inese Lipstoka, 9.-Agita Pētersone

1.rindā: Anita Pilipa, Liene Tomiņa-Bambule, direktors Aivars Maltavnieks, Sarmīte Apine, Santa Briede

2.rindā: Baiba Dilendorfa, Ausma Ozoliņa, Janīna Višķere, Maija Bambule, Rasma Priževaite, Andris Zeltiņš, Līga Prazņicāne, Inese Lipstoka, Vilhelmīna Parce, Vita Akmentiņa

1.rindā: Laine Krūskopa, Līga Prazņicāne, Anita Pilipa

2.rindā: Gunita Ķelpa, Evita Rubene, Inga Liberte, Sanita Pozņiaka, Dagnija Pakalne, Baiba Ozoliņa, Vita Akmentiņa, Kristīne Atslēga

Pirmā un vienīgā darba vieta, audzinot un izglītojot jauno trapeniešu paaudzi, ir sekojošiem skolotājiem:

• Rasmai Priževaitei,
• Vilhelmīnai Parcei,
• Maijai Miķelei,
• Velgai Kolendo,
• Annai Poļakai,
• Gunāram un Ainai Pāvuliem,
• Eduardam Tauriņam,
• Harijam un Idai Ausekļiem,
• Gunāram Kalvim,
• Līgai Prazņicānei,
• Anitai Pilipai.

Daudzus mūža gadus Trapenes skolā strādājuši skolotāji:

• Emma Valija Šļukuma,
• Imants un Valda Ozoliņi,
• Aivars Maltavnieks,
• Inese Lipstoka,
• Agita Pētersone,
• Broņislava Dzelzkalēja,
• Pēteris Bika,
• Inga Liberte,
• Maija Bambule,
• Sandra Tomiņa,
• Inese Bukaldere,
• Venta Sotņikova,
• Daiga Ērmane,
• Erna Avotiņa,
• Velta Apinīte,
• Marta Leiškalne,
• Agita Pakalniete u.c.

Skolas tehniskie darbinieki:

• Anna Vāciete,
• Maiga Baltkāja,
• Āris Lipstoks,
• Mirdza Krūzīte,
• Silvija Fišere,
• Alise un Roberts Buši,
• Imanta Dolgova,
• Renāte Bindemane ,
• Inta Aukone,
• Ilona Āboliņa,
• Mudīte Zirne,
• Guntis Parcis,
• Aldis Kaspars,
• Antoņina Plataiskalne,
• Venēra Šurkina,
• Aira un Pēteris Kalniņi u.c.

Svētku reizē gribas pieminēt arī mūsu skolas šoferus:

• Dzintaru Peipānu,
• Hariju Poļaku,
• Vasiliju Sotņikovu,
• Edgaru Drīli ,
• Jāni Dzirkali,
• Zinti Kolendo,
• Mārtiņu Millu.

Nav jau iespējams pieminēt visus , šodien mēs sakām paldies ikvienam, kuri sirdī jūt piederību Trapenes skolai. Daudzu absolventu, skolotāju, tehnisko darbinieku nav mūsu vidū, viņi ir noslēguši dzīves loku. Mūsu vidū nav arī mūsu skolas vēstures izzinātājas un daudzu saglabāto un iesūtīto fotogrāfiju īpašnieces Maijas Ratnieces. Viņa šogad aizgāja Mūžībā.

Ilgus gadus 1. septembrī – Zinību dienā – skolas svinīgajā pasākumā lepni skanēja latviešu tautasdziesma’’ Dar man tēv’is pastaliņas’’. Cerēsim, ka arī nākotnē vienmēr skolā skanēs šī dziesma, ka būs kāds mazs vai liels cilvēkbērns, kas dziedās šo tautasdziesmu mūsu baltajā skolā.

PAVISAM KOPĀ TRAPENES SKOLU BEIGUŠI UN IEGUVUŠI ‘’APLIECĪBU PAR PAMATIZGLĪTĪBU’’ – 1246 skolēni

Uz skolas 90 gadu jubilejas pasākumu aicinām visus, kas sirdī mājo Trapenes skola! Uz tikšanos 30.maijā!

Līga Prazņicāne, Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas direktore