
Pēdējā laikā arvien skaļāk izskan aicinājumi aizliegt sociālos medijus pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam. Arī Latvijā ir sākusies diskusija par vecuma sliekšņa paaugstināšanu. Tomēr, ikdienā strādājot ar bērniem un vērojot politiskās diskusijas, rodas pamatots jautājums: vai mēs mēģinām risināt problēmu pēc būtības vai tikai uzlikt “plāksteri” sāpošai vietai?
Lielākajā daļā sociālo mediju platformu jau pastāv 13 gadu vecuma ierobežojums. Tomēr praksē tas bieži vien ir tikai formāls nosacījums. Vadot nodarbības Latvijas skolās un jautājot bērniem līdz 13 gadu vecumam, cik daudzi no viņiem ir reģistrējušies “TikTok”, “Instagram”, “Snapchat” vai citās sociālo mediju un spēļu platformās, vidēji 80 % paceļ rokas. Tas skaidri parāda, ka vecuma sliekšņa paaugstināšana bez efektīviem vecuma pārbaudes un kontroles mehānismiem neko būtisku nemainīs. Bērni un jaunieši atradīs veidus, kā apiet vienkāršu apliecinājumu “man ir 16” vai vecuma noteikšanas mākslīgā intelekta rīkus.
Kāpēc vienkāršs aizliegums nestrādās?
Lai gan Austrālija ir kļuvusi par pirmo valsti, kas tiesiski nostiprinājusi 16 gadu vecuma slieksni sociālo mediju lietošanai, kritiķi un bērnu tiesību aizstāvji norāda uz vairākiem riskiem. Politiķi nereti izvēlas vienkāršāko risinājumu − aizliegt, nevis prasīt, lai uzņēmumi un platformu izstrādātāji uzņemtos lielāku atbildību. Austrālijas pieredze rāda, ka jaunieši, lai varētu izmantot sociālos medijus, ātri iemācās apiet aizliegumus, piemēram, izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN) vai sejas pārveidošanas paņēmienus. Viņi arī labprāt publiski dalās ar ieteikumiem vienaudžiem par to, kā izdevies apiet aizliegumus. Turklāt jaunieši dažu dienu laikā no aizliegtajām platformām var pārcelties uz citām, mazāk kontrolētām un nedrošākām sociālās saziņas platformām, kas nav iekļautas regulējumā par minimālo vecumu sociālajos medijos. Tas būtībā vēl vairāk pakļauj bērnus drošības riskiem internetā.
Pilnīgs aizliegums novērš uzmanību no platformu atbildības un galvenajām problēmām ̶ sociālajos tīklos joprojām trūkst bērnu drošībai atbilstošas satura moderēšanas. Arī paši jaunieši dažādās diskusijās ir norādījuši, ka ziņošana par problēmsituācijām sociālo mediju platformās nereti šķiet bezjēdzīga, jo platformas reti reaģē pietiekami ātri un efektīvi. Jaunieši vēlētos, lai satura filtru pielāgošana bērnu vecumam, moderēšana un palīdzības sniegšana bērniem būtu daudz augstākā līmenī nekā pašlaik. Eiropas interneta drošības eksperti norāda, ka svarīgāk būtu likt uzņēmumiem labot agresīvos un atkarību izraisošos algoritmus, kā arī nodrošināt bērnu vecumam atbilstošu saturu. Ja bērniem pilnībā aizliegs atrasties platformās, pašām platformām var zust motivācija un pienākums padarīt savu vidi drošu nepilngadīgajiem.

Maija Katkovska, Drossinternets.lv
Problēma ir sociālo tīklu dizainā un saturā
Problēma nav pašos sociālajos tīklos, bet gan to dizainā un saturā. Eiropas Komisija saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu ir sagatavojusi pamatnostādnes nepilngadīgo aizsardzībai, kas paredz, ka platformām drošības risinājumi jāievieš jau izstrādes posmā. Šīs vadlīnijas ietver vairākus būtiskus soļus. Pirmkārt, tās paredz ierobežot atkarību izraisošu dizainu ̶ platformām ieteikts atslēgt funkcijas, kas veicina pārmērīgu lietošanu, piemēram, “bezgalīgo ritināšanu”, ziņu izlasīšanas statusus un sērijas. Otrkārt, tās paredz aizsardzību pret kiberterorizēšanu un kaitīgu saturu: bērniem jābūt iespējai bloķēt lietotājus, jāierobežo nepilngadīgo satura ekrānuzņēmumu uzņemšana un bērniem jādod lielāka kontrole pār to, kādu saturu viņi redz. Tostarp jāparedz iespēja atteikties no agresīviem satura ieteikšanas algoritmiem. Treškārt, privātumam jābūt nodrošinātam pēc noklusējuma − bērnu kontiem automātiski jābūt privātiem un neredzamiem svešiniekiem.
Ierobežos kailuma ģenerēšanas lietotnes
Reaģējot uz neseniem skandāliem ar sociālā medija “X” mākslīgā intelekta rīku “Grok”, Eiropas Komisija pašlaik vērtē iespējas ES Mākslīgā intelekta akta ietvaros aizliegt dziļviltojumu, tostarp kailuma ģenerēšanas lietotnes, ar kurām bez personas piekrišanas iespējams radīt manipulatīvus attēlus, kas apdraud arī nepilngadīgos. Runājot par dziļviltojumu straujo izplatīšanos un kailfoto publiskošanu bez personas piekrišanas, jāuzsver, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā ir sperts būtisks solis, lai sodītu personas, kas ļaunprātīgi izplata citas personas kailfoto, tostarp attēlus, kas ģenerēti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Kopš 2026. gada 16. aprīļa Krimināllikumā ir ietverts 145.¹ pants “Intīma rakstura materiāla izplatīšana”, kas par citas personas kailfoto izplatīšanu paredz arī brīvības atņemšanu.
Nobeigumā jāuzsver, ka sociālo mediju aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam nav panaceja. Tā vietā platformām ir jārada droša vide pēc noklusējuma. Mums nav jāaizliedz bērniem uzturēties digitālajā pasaulē, bet gan jāpanāk, lai šī vide tiktu regulēta ar tādu pašu atbildību kā jebkura cita nozare. Ja mēs tikai paaugstināsim vecuma slieksni, mēs vienkārši iemācīsim nākamajai paaudzei vēl prasmīgāk melot par savu dzimšanas gadu.