Lai palīdzētu krupjiem droši šķērsot autoceļus pavasara migrācijas laikā un nonākt nārsta vietās, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) jau piekto gadu organizēja kampaņu “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Šajā pavasarī kampaņā iesaistījās 192 brīvprātīgie, kas kopumā deviņās diennaktīs uz autoceļiem visā Latvijā izglāba trīs ar pusi tūkstošus abinieku, no kuriem lielākā daļa bija 2026. gada dzīvnieks – parastais krupis.
“Dabu sargā ne tikai lieli plāni un uzstādījumi, bet arī apzinīga rīcība. To šopavasar apliecināja 192 brīvprātīgie krupju glābēji un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kas uzstādīja ceļa zīmes krupju migrācijas posmos, lai glābšanas darbi noritētu veiksmīgāk un šī gada dzīvnieka ceļš uz nārsta vietām būtu drošāks. Paldies ikvienam, kas ar savu rīcību glāba kopumā vairāk nekā trīs ar pusi tūkstošus abinieku no bojāejas un parūpējās par Latvijas dabas daudzveidību,” teic pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.
Parasto krupi par Gada dzīvnieku šogad izvirzīja Latvijas Nacionālais dabas muzejs (muzejs). Muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange norāda, ka “ikviens, kurš palīdzēja krupjiem šķērsot ceļu, piedalījās novērojumos, ziņoja par migrācijas vietām vai citādi iesaistījās, ir devis patiesi nozīmīgu ieguldījumu krupju dzīvē un dzimtas turpināšanā. Aicinām arī turpmāk sekot līdzi Gada dzīvnieka 2026 aktivitātēm un piedalīties krupju fotografēšanas iniciatīvā, dokumentējot šo ekoloģiski nozīmīgo abinieku dzīves norises visas sezonas garumā”.
Šogad plašāk kampaņā iesaistījās jau trīs pašvaldības dažādos veidos. Siguldas novada pašvaldība ne tikai slēdza ceļa posmu, bet arī uz pašvaldības ceļiem krupju migrācijas posmos uzstādīja īpašās ceļa zīmes. Jau otro gadu Olaines novada pašvaldība, reaģējot uz iedzīvotāju ziņām par masveida abinieku migrāciju, slēdza pievedceļu pie Jāņupes karjera. Arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība abinieku migrācijas laikā atkārtoti apturēja Jūrmalas krupju migrācijas posmā ietves tīrīšanu, lai neradītu abiniekiem papildu apdraudējumu.
Pēdējo triju mēnešu laikā esam saņēmuši vairākus desmitus ziņojumus par jauniem migrācijas posmiem. Ikvienu no tiem pārbaudīsim, ja tie neradīs draudus pašiem glābējiem, tie tiks iekļauti nākamā gada migrācijas posmu kartē un arī šajos punktos aicināsim glābt abiniekus.
Krupju migrācija sākas līdz ar siltā laika iestāšanos, ko ir grūti paredzēt. Šogad siltais laiks iestājās marta beigās. Taču brīvprātīgie, kuru rindās ir jau pieredzējuši krupju glābēji, kas misijā piedalās ne pirmo gadu, un tie, kas kampaņā iesaistījās pirmo gadu, bija tam gatavi.
Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e-pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē.
Parastais krupis ir ļoti lēns rāpotājs, kurš pavasarī mostas no ziemas miega un dodas uz nārsta vietu. Vidēja izmēra ceļa braucamo daļu krupis šķērso pat 15 minūtes, ja šajā laikā pa ceļu brauc automašīnas, pastāv liels risks, ka krupi sabrauks. Brīvprātīgie krupjus, vardes un tritonus pārnes pāri ceļa braucamajai daļai, lai tie dzīvi nonāktu ceļa otrā pusē un droši varētu turpināt iesākto ceļu uz vairošanās vietām.
Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes, Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja
