Katru gadu sirds un asinsvadu slimības (SAS) Eiropas Savienībā izraisa 1,7 miljonus nāves gadījumu, un arī Latvijā tās joprojām ir galvenais mirstības cēlonis – īpaši vīriešu vidū. 2024. gadā šīs slimības prasīja aptuveni 16 000 cilvēku dzīvību, kas ir 52% no visiem nāves gadījumiem.* Lai mazinātu dramatisko mirstību no SAS, NVO koalīcija “Alianse Vīriešu Veselībai” uzsāk vērienīgu vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu “Aizej, lai neaizietu!”. Kampaņas mērķis ir skaudrs, bet tiešs – aicināt vīriešus savlaicīgi doties pie ārsta un sekot līdzi saviem sirds veselības rādītājiem, lai nepieļautu pāragru un pēkšņu “aiziešanu” no dzīves.
Statistika rāda, ka vīrieši pie ārsta vēršas novēloti, bieži vien ignorējot pirmos simptomus vai dzīvojot ar apziņu, ka vīriešiem pašiem jātiek galā ar savām problēmām. Lai samazinātu priekšlaicīgu mirstību no SAS, ko var izraisīt arī iedzimtība, būtiska nozīme ir profilaksei, ikdienas paradumu maiņai, savlaicīgai diagnostikai un ārsta nozīmētu medikamentu lietošanai, bet vissvarīgākā ir izpratne un atbildība par savu veselību. Arī gadījumos, kad ārsts SAS pacientam ir nozīmējis zāles, svarīgi saprast, ka medikamentu kurss jāpabeidz līdz galam vai bieži vien ilgstoši, pat ja pašsajūta jau ir uzlabojusies.
Ikvienam ir svarīgi ir zināt savus sirds veselības rādītājus:
- holesterīna līmeni, īpaši zema blīvuma lipoproteīnu jeb tā saukto “slikto” holesterīnu (asinsainā apzīmējums ZBL): tam jābūt <2,6 mmol/l, bet paaugstināta riska gadījumā (kas ir daudziem Latvijas vīriešiem pēc 40 gadiem) – zem <1,8 vai <1,4 mmol/l
- asinsspiedienu: ideālā gadījumā <120/70 mmHg, bet noteikti <130/80 mmHg
- cukura līmeni jeb glikozi tukšā dūšā: ideāli <5,6 mmol/l
- pulsu: mierīgā stāvoklī vidēji 60-65 sitieni minūtē
- ķermeņa masas indeksu (ĶMI), ko aprēķina svaru kg dalot ar auguma metriem kvadrātā (kg/m2): normāli ĶMI ir robežās no 18 līdz 25, bet riski būtiski pieaug no 27 kg/m2
“Par sirds veselības rādītājiem ir jāsāk domāt nevis 50 – 60 gados, bet jau no 18 gadu vecuma. Holesterīna līmeni mēs lielā mērā varam ietekmēt ar veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm, medikamentiem, bet ir situācijas, kad tas ir iedzimti augsts jau no bērnības. Tāpēc ir svarīgi to jau agrīni diagnosticēt un uzsākt attiecīgu terapiju. Vēl būtiski apzināties, ka organismā var eksistēt tāda īpaši slikta viela kā lipoproteīns(a) (izrunā “lipoproteīns mazais a”), ko pilnībā nosaka ģenētika. To nevar ietekmēt ar dzīvesveidu, un, ja tas ir paaugstināts, tad SAS risks ir ļoti augsts. Aicinu šo vielu savās asinīs noteikt jebkuram pieaugušam cilvēkam reizi dzīvē. Ziniet savus sirds veselības rādītājus, konsultējieties pie saviem ģimenes ārstiem un, ja nepieciešams – kardiologiem, lai izvērtētu un savlaicīgi novērstu slimību risku un uzdāvinātu sev ilgāku, pilnvērtīgu un kvalitatīvu mūžu!” – aicina Prof., Dr. med. Gustavs Latkovskis, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs.
Latvijas Ģimenes Ārstu Asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins uzsver: “Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu SAS risku, ikvienam pie ģimenes ārsta ir iespēja bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE2 metodes. Tā palīdz izrēķināt sirds un asinsvadu notikumu risku nākamos 10 gados, ņemot vērā dzimumu, vecumu, smēķēšanas statusu, asinsspiedienu, kopējo holesterīnu un augsta blīvuma holesterīnu. Ir izstrādāts arī SCORE2 kalkulators, kas pieejams gan internetā, gan applikācijas veidā, un tas ļauj ātri un ērti aprēķināt iespējamo risku. Balstoties uz riska radītājiem, tiek definēta riska grupa un izveidota turpmākas izmeklēšanas taktika, ka arī rīcība uz holesterīna pazemināšanu. Svarīgi ir tas, ka šī metode ļauj ārstam identificēt cilvēkus ar paaugstinātu SAS attīstības risku īpaši tad, kad cilvēks vēl nejūt nekādus simptomus. Tā ir profilakse! Ja jau ir simptomi, piemēram, sirdsklauves, aizdusa slodzes laikā, spiediena vai sāpju sajūta sirds rajonā, neskaidrs sagurums, tad visbiežāk jau var domāt par esošu slimību, nevis runāt par profilaksi”.
Gan ģimenes ārstu profesionālās biedrības, gan citas NVO, tai skaitā “Alianse Vīriešu Veselībai”, ir apņēmušās strādāt kopā, lai palīdzētu Veselības minisrtijai ieviest šī gada martā apstiprināto “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam”.
Kampaņas “Aizej, lai neaizietu” mērķis nav biedēt, bet gan iedrošināt un parādīt, ka ceļš uz veselu sirdi ved caur vienkāršām, nesāpīgām un ātrām profilaktiskām pārbaudēm, kas prasa vien neilgu brīdi mūsu laika, bet galarezultātā spēj glābt pašu dārgāko – dzīvību. Kampaņas norisi atbalsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, un tās ietvaros visā Latvijā vidē tiks izplatīti informatīvie materiāli un norisināsies izglītojošas aktivitātes.
“Alianse Vīriešu Veselībai” ir arī izveidojusi informatīvu platformu visu vecumu Latvijas vīriešiem www.viriesuveselibai.lv ar mērķi veicināt viņu mentālo, psihisko un fizisko veselību, tādējādi palielinot mūža ilgumu. Alianse 2026. gadu simboliski pasludinājusi par Vīriešu veselības gadu, un plāno gan lielākus pasākumus, gan turpina ikdienas mentoringa palīdzību jebkuram vīrietim – pašpalīdzības atbalsta grupu bezmaksas tālrunis 29220105, e-pasts [email protected].
*SPKC dati
