Valdībai un vietējām pašvaldībām lielāka vērība jāpievērš jauniešu profesionālajai orientācijai. Būtu labi, ja ģimnāzijās skolēnus noteiktas stundas orientētu uz tām profesijām, kas vajadzīgas darba devējiem tuvākajā apkārtnē.
Valdībai un vietējām pašvaldībām lielāka vērība jāpievērš jauniešu profesionālajai orientācijai. Būtu labi, ja ģimnāzijās skolēnus noteiktas stundas orientētu uz tām profesijām, kas vajadzīgas darba devējiem tuvākajā apkārtnē.
Mācību darbā vajag ieplānot pastāvīgas audzēkņu un vietējo darba devēju tikšanās. Tas ļautu samazināt bezdarba līmeni valstī, savukārt tie jaunieši, kuriem problēmas sagādā tālāka izglītība, nepaliktu uz ielas.
Tādu pieredzi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere ieguva Zviedrijā, kur iepazinās ar vairāku pašvaldību pieredzi nodarbinātības jautājumu risināšanā, un uzskata, ka līdzīga prakse būtu lietderīga arī Latvijā. “Februārī piedalījos Latvijas Pašvaldību savienības Eiropas sociālā fonda Nacionālās programmas projekta par pašvaldību kapacitātes stiprināšanu ietvaros rīkotajā mācību braucienā uz Zviedriju. Brauciena mērķis bija iepazīties ar Zviedrijas pašvaldību paveikto bezdarba samazināšanā. Šajā valstī lielu uzmanību pievērš tā saucamās riska grupas jauniešu integrēšanai sabiedrībā. Arī Latvijā ir līdzīgas problēmas. Jauniešiem, kuriem nav pietiekamas izglītības, atrast darbu ir diezgan sarežģīti. Zviedrijā šādu jauniešu nodarbināšanai ir izstrādātas vairākas sociālā atbalsta programmas. Līdzekļus šim darbam iegūst no iedzīvotāju nodokļu naudas. Kādā administratīvajā teritorijā mani ieinteresēja jauniešu centrs “Kosmoss”. Tajā strādā jaunieši, kuriem ir problēmas labas izglītības iegūšanā. Centrā ir ierīkota kafejnīca. Daļa jauniešu gatavo ēdienu, citi uzkopj telpas. Vēl grupa pusaudžu centrā rīko koncertus. Vairākus pasākumus viņi iedzīvotājiem organizē arī par brīvu, lai centram piesaistītu vairāk cilvēku. Savukārt ar mācību iestādēm pastāvīgi sadarbojas pašvaldību sociālie darbinieki, kuri skolās ir bieži viesi. Ar jauniešiem vēl regulāri tiekas vietējie uzņēmēji, kuri informē, kādu darbu viņu uzņēmumos iespējams veikt. Pašvaldības organizē arī dažādus kursus, lai jaunieši pēc skolas beigšanas varētu apgūt kādu no profesijām, kas vajadzīgas attiecīgās lēmējvaras teritorijā,” stāsta E. Pormeistere. Pēc viņas teiktā, ir arī citādi biznesa veidi iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, nodarbināšanai. Viens no tiem ir vairāku nelielu uzņēmumu sadarbība dažādu pakalpojumu sniegšanā. Piemēram, ja kāds pāris rīko kāzas, viens tāds uzņēmums jaunlaulātajiem nodrošina transportu, cits rūpējas par galda klāšanu, vēl kāds organizē interesantu izbraucienu.
“Interesanti, ka bezdarbnieki pēc kādas mācību programmas apgūšanas tūlīt var iesaistīties nākamajā. Tādu praksi der ieviest arī te. Pašlaik bezdarbnieki pēc kādu kursu beigšanas kaut ko citu var mācīties tikai pēc gada,” saka E. Pormeistere.
