Viesojoties Zvārtavas pagasta bibliotēkā, pretim, asti izslējusi, skrien Kica. Nu visīstākā lauku Afrodīte – lielām spožām acīm un pelēkstrīpainu kažociņu.
Inga Karpova
Kicas saimniece un maizes devēja Zvārtavas bibliotēkas vadītāja Ineta Namniece stāsta, ka kaķenīte pieklīdusi viņu saimniecībā īsi pirms ziemas sākšanās. Inetas vīrs mazo kamoliņu sācis barot, bet, laikam kļūstot aukstākam, ģimenes sapulcē nolemts kaķenīti vest uz bibliotēku. Mājās mazo kaķa bērnu nevarēja paturēt, jo Inetas ģimenē dzīvo haskija šķirnes suns. Tas nozīmē, ka kaķim nevar būt vietas blakus sunim. Par laimi, Kica uzreiz pieņēma jauno mājvietu. Un kā nu ne, no šķūņa nokļūt saulainās, plašās telpās, kur uz grīdas var rotaļāties ar saules zaķēniem, uzlēkt uz grāmatu plaukta un notiekošo vērot no augstumiem, kā arī kāpelēt pa Ķīnas rozes zariem. Nu lielais koks tiktāl nokāpelēts, ka vairs nav ko saglābt. To, ka Kica ir gudra, pierāda viņas apgūtā prasme ar ķepu atmūķēt sekcijas durvis un no plaukta izķeksēt visu saturu. Abas ar Inetu smejamies, ka “bibliotēkas saimniecei” laikam šķiet, ka te nav nekādas kārtības, tāpēc kaķim pašam tā jāievieš. Taču, neskatoties uz Kicas mazajām palaidnībām, visi viņu mīl un lolo. Kaķenīte kļuvusi par mazās lauku bibliotēkas talismanu, kas liek atkal un atkal vērt bibliotēkas durvis un paskatīties, vai Kicai viss kārtībā.
Šī ir jau otrā, mums zināmā grāmatu krātuve, kurā ir savs kaķis. Minkāns Leo dzīvo arī Smiltenes bibliotēkā un ir apmeklētāju mīlulis.
