Ērģemes pagasta “Lejasciņu” saimnieks Vilis Jansons zirņus audzē jau daudzus gadus un šajā darbā guvis lielu pieredzi.
Tagad, kad saimniecība nodota mazdēla Kristapa Sulas pārvaldījumā, arī jaunais saimnieks nolēmis rūpēties par zirņiem, jo Jelgavas Lauksaimniecības universitātē aizstāv bakalaura darbu par zirņu audzēšanu. Sācis to izstrādāt pērn.
Zirņi kā skursteņslauķa slotaNenoliedzami, ka lielākais padomdevējs viņam ir tieši vectēvs. Uz jautājumu, kas liek Vilim ņemties ar pelēkajiem zirņiem, viņš atbild, ka vispirms tā ir laba kultūra zemes ielabošanai. Vēl zirņi noder kā normāla tirgus prece. Vilis viltīgi pasmaida, retoriski vaicājot man, kādēļ ik rudeni jāiztīra dūmeņi. Skaidrs, ka tādēļ, ka tā sienas iekšpusē ir aplipušas ar sodrējiem. “Nu re! Tas pats ir ar cilvēku. Nez kādēļ esam iedomājušies, ka zirņi der tikai Ziemassvētkos. Patiesībā tos vajag ēst katru mēnesi. Pēc visiem ķimizētajiem “mēsliem”, ko lietojam ikdienā, zirņi nāk kā skursteņslauķa slota un visas zarnas izslauka tīras,” saka Vilis.Savā mūžā viņš ir izmēģinājis vairākas šķirnes, bet šovasar audzē lielos pelēkos “Retrijas” zirņus. Šobrīd zirņi zied, un lauks atgādina brīnumainu dārzu. Šis gads zirņiem ir labvēlīgs, jo tie jāiesēj iespējami agrāk. Siltā ziema un agrais pavasaris Vilim ļāva tos iesēt aprīļa vidū. Turpmākajās nedēļās vajadzēs zirņus uzpasēt. Tiklīdz būs gatavi, tā jāvāc nost, citādi daļa var izbirt zemē. Kā balstaugus, ap kuriem zirņi varētu vīties, V. Jansons izmanto kviešus. “Es tikai ar vasaras kviešiem kopā zirņus sēju, jo kviešiem ir ļoti stiprs un izturīgs stumbrs. Bez apvīšanās ap kaut ko šī zirņu šķirne nemaz nevar izaugt. Ja tai ļautu, tā izstieptos pāri cilvēka galvai,” skaidro V. Jansons. Viņš stāsta, ka tādēļ arī zirņi nav iekļauti Eiropas Savienības subsīdijās, jo uzskata, ka tiem obligāti būs kaut neliels graudu piejaukums. Zirņi iesēti nepilnos 10 hektāros un kopā ar graudiem visa saimniecības sējplatība rēķināma ap 350 hektāriem.Zirņus Vilis pārdod par pusotru eiro kilogramā. Rīgā viņš redzējis, ka tos tirgo par divarpus eiro. “Ķēpa ir liela arī pēc novākšanas, jo zirņi jāšķiro, un tas ir roku darbs. To darām, lai būtu izcila kvalitāte,” apliecina V. Jansons.
Galvenā saimniecības prece – graudiTomēr galvenais saimniecības tirgus produkts ir graudi. Vilis spriež, ka, vērojot rudzu ziedēšanu, var teikt, ka masveidā graudu novākšana varētu sākties jūlija beigās un augusta sākumā. Tas būs gadījumā, ja nesāksies lietavas. Par to, kādas būs graudu cenas, Vilis pagaidām neņemas spriest. “To grūti pateikt. Mēs esam atkarīgi no pasaules biržas cenām. Redzēs, ko spēlēs Krievija un citas lielvalstis, kas audzē graudus,” atbild Vilis.Gribu zināt viņa domas par to, ka pašlaik vairums zemnieku slēdz līgumus par graudu uzglabāšanu nevis pārdošanu. Vilis atzīst, ka tas nekas slikts nav, tikai, ja glabā, tad savos torņos. Ja ražu uzglabā citur un maksā par to, var iekļūt vēl lielākos zaudējumos. Ir gadījumi, ka vēlāk cena krīt, nevis palielinās. Tāda ir zemnieku ikdiena. Tagad, kad viss iesēts, jāgaida, kas būs rudenī. Viena lieta ir pašlaik paredzēt galarezultātu, bet ceļā var stāties simts un viens pārsteigums. Zemniekam uz visu jābūt gatavam.
