Vakarrīt Valkā trauksmi un tai sekojošu nesaprašanos starp amatpersonām un pilsētas iedzīvotāju izraisīja miris balodis.
Vakarrīt Valkā trauksmi un tai sekojošu nesaprašanos starp amatpersonām un pilsētas iedzīvotāju izraisīja miris balodis.
Valcēnietis Aleksandrs Gruntmanis beigto putnu bija pamanījis uz ielas pretim laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijai. Pēc viņa novērotā, neesot izskatījies, ka balodim būtu uzbraukusi automašīna. Atceroties presē publicētos materiālus par putnu gripas briesmām un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) aicinājumus ziņot par mirušiem putniem, A. Gruntmanis zvanīja uz PVD Valkas pārvaldi, lai informētu par atradumu.
Speciāliste sola ierasties pēc divām stundām
Pārvaldes darbinieces vēlēšanās uzzināt valcēnieša personas kodu un paskaidrojums, ka pēc divām stundām dienesta darbinieki aizbraukšot uz norādīto vietu, viņā radīja neizpratni. Ienācis redakcijā, A. Gruntmanis neslēpa neapmierinātību par PVD darbinieku kavēšanos. “Pulksten 8.00 vedu uz bērnudārzu mazmeitu. Braucot pie kādreizējā kinoteātra uz ielas ieraudzīju mirušu balodi. Kad atgriezos, no darba piezvanīju PVD Valkas pārvaldei pa tālruni 4781341. Darbiniece, kura pacēla klausuli, nez kādēļ vēlējās uzzināt manu personas kodu. Vaicāju, kam tas vajadzīgs, ja varu atstāt sava tālruņa numuru. Beigās man apsolīja pēc divām stundām ierasties. Neko darīt. Vajadzēja kavēt darbu un doties atkal uz vietu, kur gulēja balodis. Es to savācu un ieliku polietilēna maisiņā. Nekas cits man neatlika, jo divu stundu laikā kāda automašīna varēja putnam pārbraukt un tad man pārmestu veltīgu trauksmes celšanu. Turklāt, ja putns tiešām bijis slims, tad automašīna, kas tam pārbrauktu, infekciju aizvestu tālāk. Man tiešām nav laika divas stundas ielas malā nīkt un gaidīt kādu dienesta speciālistu. Noliku balodi tā, lai tam neuzbrauc kāda mašīna, un devos projām,” stāsta A. Gruntmanis.
Putna atradējam vajadzējis tikai piezvanīt uz 112
PVD Valkas pārvaldes veterinārā speciāliste Vija Lāce notikuma vietā ieradās ātrāk — pēc 40 minūtēm. Viņa neslēpa neapmierinātību par A. Gruntmaņa rīcību. “Viņam par ieraudzīto beigto putnu bija tikai jāpaziņo pa tālruni 112, un tas arī viss. Putna aiztikšana galīgi nebija vajadzīga. Personas kodu prasām tādēļ, ka saistībā ar informāciju par drošības pasākumiem pret putnu gripu daži cilvēki ākstās un informē par it kā beigtiem putniem, kaut patiesībā viņi neko tādu nav redzējuši. Turklāt, ja cilvēks par kaut ko paziņo, viņam precīzi jānorāda vieta, kur ir beigtais putns, lai mums tas nav jāmeklē apkārtējos pagalmos. Tagad balodi savāksim un nosūtīsim uz pārbaudi,” saka V. Lāce.
Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, Latvijā putnu gripa vēl nav konstatēta. Mums tuvākās valstis, kurās laboratoriski atklāts putnu gripas vīruss, ir Polija un Zviedrija. Tomēr gājputni mūsu zemē ierodas arvien vairāk, un ikviens atrasts miris putns var izrādīties pirmais infekcijas upuris, tādēļ minētā Valkas iedzīvotāja aktivitāte ir pelnījusi atzinību, jo daudzi, iespējams, tādām lietām vispār nepievērš uzmanību. To apliecina arī šis gadījums. Acīmredzot balodis ielas malā gulējis diezgan ilgi, pirms to pamanīja A. Gruntmanis, bet tikai viņš par redzēto ziņoja attiecīgajam dienestam.
Cilvēkus apdraud tikai viens apakšvīruss
Tā kā balodis gulēja vietā, kur brauc daudz automašīnu, bet garām ik pa brīdim aiziet kāds gājējs, to vajadzēja aizvākt iespējami ātrāk. PVD aicinājumos iedzīvotājiem būt atsaucīgiem gan norāda, ka nevajadzētu zvanīt par katru kaut kur atrastu nomirušu zvirbuli, bet tikai gadījumos, ja cilvēkam tiešām situācija šķiet dīvaina, piemēram, ieraugot divus trīs mirušus gulbjus. Diemžēl iedzīvotāji nav tik kompetenti, lai vienmēr izšķirtu, vai viņu pamanītie putni ir infekcijas upuri vai nav.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka cilvēki ar putnu gripu var inficēties, nokļūstot tiešā kontaktā ar slimajiem putniem, tā asinīm vai izkārnījumiem. Cilvēka veselību apdraud putnu gripas apakšvīruss H5N1. Pagaidām nav gūti pierādījumi, ka ar putnu gripu cilvēki var saslimt, piemēram, peldoties ūdenskrātuvē, kurā uzturējies inficēts ūdensputns. Ar minēto infekcijas slimību cilvēki nevar saslimt, lietojot uzturā putnu gaļu vai olas, tomēr mediķi iesaka šos produktus pirms lietošanas termiski apstrādāt — rūpīgi izvārīt vai izcept —, jo cilvēkiem bīstamais vīruss iet bojā 70 grādu temperatūrā.
Cilvēki no putnu gripas var izsargāties, izvairoties no saskarsmes ar slimiem vai beigtiem putniem un ievērojot higiēnas noteikumus.
Putnu un cilvēku gripas simptomi vienādi
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs ārsts Jānis Batalauskis informē, ka iestāde ir saņēmusi Sabiedrības veselības aģentūras izstrādātās vadlīnijas, kā rīkoties putnu gripas sākšanās gadījumā. “Informācija un rīcības plāns it kā ir, bet kā tas īstenosies praksē, grūti teikt, jo minētajai slimībai nav neviena specifiska simptoma, pēc kura varētu pateikt — jā, tā ir putnu gripa. Lai pieļautu pacienta saslimšanu ar putnu gripu, mums slimnieks jāizvaicā, vai viņš nav apmeklējis kādu valsti, kurā atklāts šis vīruss, vai arī ir nokļuvis saskarsmē ar putniem. Putnu gripas simptomi ir tieši tādi paši kā parastajai gripai. Inficēšanos ar H5N1 vīrusu var konstatēt tikai laboratoriski,” saka J. Batalauskis.
Infekcijai ir divas formas
Pēc PVD izplatītās informācijas, putnu gripa ir ļoti akūta un lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus elpošanas, gremošanas orgānos un nervu audos. Ar putnu gripu lielākoties slimo vistas, tītari, zosis, pīles, paipalas un fazāni, bet gluži nesen ir gūti pierādījumi, ka ar šo slimību ātri inficējas arī kaķi.
Infekcijai piemīt divas slimības formas: zemi patogēna putnu gripa (ZPPG) un augsti patogēna putnu gripa (APPG).
Saslimšanu ar ZPPG var konstatēt, ja putni sāk šķaudīt, tiem rodas trokšņi plaušās, asaro acis, rodas depresija, vistām samazinās dējība.
APPG sākas strauji, putni pārtrauc ēst un masveidā nobeidzas.
Televīzijā PVD un medicīniskie dienesti apliecina, ka ir labi instruēti, kā rīkoties putnu gripas parādīšanās gadījumā, bet, šķiet, patiesais sagatavotības līmenis atklāsies tikai tad, kad to vajadzēs parādīt infekcijas ierobežošanā.
