Dodoties uz Zinību dienas svinībām pie Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēkas Ausekļa ielā 5, man pietrūka svētku sajūtas. Jūs jautāsiet, kāpēc? Tāpēc, ka līdz šim svētki notika Lugažu laukumā, kur jau no agra rīta visā pilsētā varēja dzirdēt uzmundrinošu mūziku, bet pats laukums bija izdaiļots ar krāšņiem rudens ziediem. Šogad – nekā. Pietiktu, ja noskaņai pilsētā vismaz kultūras nams būtu parūpējies par muzikālo sveicienu, ja ne kā citādi. Pilsēta bija klusa, bez jebkāda svētku noformējuma, izņemot skolas pagalmus. Arī vakarpusē nekas nenotika. Cik nav runāts, ka Valkai daudz jādara, lai radītu interesi skolas jaunatnei neaizbēgt no pilsētas. Vismaz piektdienas vakarā varēja kādu disenīti noorganizēt. Arī tā būtu labas gribas izrādīšana un sveiciens jaunajā mācību gadā.
Ar mazu skaudību lasīju un skatījos fotouzņēmumus no Zinību dienas pasākumiem Valmierā un Cēsīs. Kas attiecas uz Cēsīm, man joprojām atmiņā ir 1. septembra pasākums Pils parkā, kur tolaik spēlēja viena no 80. gadu Latvijā pazīstamākajām diskotēkām “Kolibri”. Un tā visus trīs vidusskolas gadus. Pēc brīvlaika satiekoties ar klasesbiedriem vakarpusē gājām visi kopā uz parku.
Taču tagad ģimnāzistiem nav nekā. Zinu, ka daudzi jaunieši devās uz picēriju vai “Hesburger” ēstuvi Valgā, jo skolēni paši centās sev radīt svētku sajūtu, kopā esot. Daudzi brauca uz Valmieru, lai kultūras centrā apmeklētu jauniešu iemīļotās grupas “Carnival Youth” koncertu. Vismaz labi, ka tā. Tikai nesaprotu, kāpēc mums vajag tik daudz iestāžu – kultūras nams, novada bērnu un jauniešu centrs “Mice”, multifunkcionālais centrs jauniešiem un galā galā arī pati skola –, ja tad, kad svētkiem jābūt, to nav.
