Mūsu saknes ir centušies iznīcināt un nocirst. Tomēr tas nav izdevies. Uz kā tās balstās?
Mūsu saknes ir centušies iznīcināt un nocirst. Tomēr tas nav izdevies. Uz kā tās balstās? Tikai uz vēstures zināšanām un pārliecību par sevi. Pārliecību, ka mums ir sava sūtība pasaulē…
“Ja mēs bērniem nestāstīsim un neizskaidrosim savas tautas vēsturi, pēc gadiem viņiem to būs vēl grūtāk saprast un galu galā tautas saknes pazudīs. Bet saknes ir galvenais,” uzsver Brantu pamatskolas vēstures skolotāja Laimdota Laganovska. Viņa nesen lasījusi par kādu koku, kas aug Tasmānijā un ir retums. Tas izplatās tikai ar saknēm un vienā vietā aug 46 tūkstošus gadu. Skolotāja salīdzina, ka tādām jābūt tautas saknēm un atmiņai.
Vakar Brantu pamatskolas audzēkņi un skolotāji nolika ziedus un aizdedza sveces pie skolas pagalmā izveidotās piemiņas plāksnes, kas veltīta 1949. gada 25. marta deportācijās cietušajiem cilvēkiem. Tolaik moku ceļā devās arī lauku skoliņas 17 skolēni.
Šie vēstures fakti, par kuriem stāsta skolotāji saviem audzēkņiem un kurus bērni pēta projektu nedēļās, nav saistīti tikai ar konkrētiem cilvēkiem un to likteņiem. Tas saistīts ar visas tautas vēsturi. Tāpēc ir jāzina, kā tas notika, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos.
Brantu skolā bērni deportāciju laikā notikušo pēta jau vairākus gadus. Īpaši tajā ir iedziļinājusies 8. klase. Viņiem šo tēmu dziļāk izpētīt palīdzēja bijušais klases audzinātājs Dāvis Kampe, kura ģimene arī savulaik tika aizsūtīta šausmu ceļā. Divos iepriekšējos gados, pieminot 25. marta notikumus, skolēni tikās ar deportācijas pārdzīvojušajiem novadniekiem, šogad viņi noskatījās filmu par tā laika notikumiem un aizdedzināja piemiņas sveces.
“Par vēstures notikumiem, lai tie uzrunātu, ir jāprot runāt īstajā laikā un vietā,” pārliecināta L. Laganovska. Tikpat nozīmīgi ir apzināties auditorijas vecumu sarunāties ar bērniem, lai viņos radītu emocijas. Tomēr tas nav tikai skolas uzdevums. “Nevar gaidīt, ka bērns pēkšņi septiņu, astoņu vai deviņu gadu vecumā būs zinošs un viņam radīsies interese, ja līdz tam ģimenē par šiem jautājumiem vispār nav runāts,” uzskata vēstures skolotāja.
