Piesardzīgākie cilvēki, kas svētdien un pirmdien Smiltenē nebrida Tepera ezerā, ieraugot ūdenī aizdomīgas zilganzaļas daļiņas, tagad ir ieguvēji. Viņi izvairījušies no peldes ūdenī, kurā zied zilaļģes.
Piesardzīgākie cilvēki, kas svētdien un pirmdien Smiltenē nebrida Tepera ezerā, ieraugot ūdenī aizdomīgas zilganzaļas daļiņas, tagad ir ieguvēji.
Viņi izvairījušies no peldes ūdenī, kurā zied zilaļģes. Ūdenī zilaļģes var izplatīt potenciāli indīgas vielas (toksīnus), kas pēc iekļūšanas organismā savukārt var izraisīt cilvēku vai mājdzīvnieku saslimšanas: ādas problēmas, vemšanu, vēdera sāpes, caureju.
It īpaši jāuzmanās bērniem. Viņu āda, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir maigāka un uzņēmīgāka.
Pārsvarā tieši bērni bija to peldētāju vidū, kuri nepievērsa uzmanību zilganzaļajiem svešiniekiem ezerā. Un diemžēl vislielākā zilaļģu koncentrācija bija (iespējams, vēl joprojām ir) bērnu un pieaugušo peldētavā. Iespējams, citur Teperī šīs aļģes nav tik manāmas, jo tās izkliedē caur ezeru plūstošās Abula upes straume.
Teperis ir Smiltenē iecienītākā peldvieta. Tagad atliek cerēt, kaut cilvēki, kas tur peldējās, nesaslimtu. Un vēl ne viens vien smiltenietis domā, kāpēc sabiedrība par zilaļģēm Tepera ezerā uzzināja ar divu dienu nokavēšanos, kad ūdenī jau pabija desmitiem cilvēku.
Valstī ir tik daudz kontrolējošu institūciju, kuru pārziņā ir cilvēku drošība un veselība: Pārtikas un veterinārais dienests, Sabiedrības veselības aģentūra, Valsts sanitārā inspekcija, Valsts vides dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un vēl citas. Taču kā cilvēkiem brīvdienās vai svētku dienās atrast īsto, kas sabiedrību operatīvi informētu par bīstamām situācijām? Ieskatoties internetā, Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā, lasāms: “Ja rodas pamatotas aizdomas par zilaļģu esamību peldūdenī, tad par novēroto jāziņo Valsts sanitārajai inspekcijai vai reģionālajai vides pārvaldei”. Taču kā sameklēt speciālistus sestdienās, svētdienās, svētku dienās vai pēc darba laika? Pat dažu stundu vilcināšanās reizēm var būt bīstama. Ja ezerā būtu ieplūdusi indīga viela, piemēram, kāds ķīmisks piesārņojums? Cik cilvēku tagad jau būtu saindējušies?
Šoreiz notikumi virzījās šādā secībā. Trauksmi par aizdomīgajiem zilganzaļajiem plankumiem svētdien no rīta sacēla iedzīvotāji. Viena sieviete zvanīja “ātrajiem”, cita – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112. Cilvēki meklēja arī vietējās pašvaldības amatpersonas, taču svētdienā tās neizdevās sazvanīt. Pirmdien vairāki cilvēki pa tālruni informēja Valmieras reģionālo vides pārvaldi. Dienas vidū, apskatot “Ziemeļlatvijas” atsūtītās fotogrāfijas, pārvaldes speciālisti apliecināja, ka zilganzaļie plankumi ir zilaļģes, un vakarpusē to apstiprināja, ierodoties notikuma vietā un to apskatot vizuāli. Šajā gadījumā reģionālās pārvaldes speciālisti palīdzēja noskaidrot, kas ezerā atrodas. Taču tālākais, kas attiecas uz peldvietām, nav viņu darbības kompetencē. “Ziemeļlatvija” pirmdien informēja gan Sabiedrības veselības aģentūru, gan arī Valsts sanitāro inspekciju, kur uzzināja, ka vietējai pašvaldībai pie ezera jāizliek brīdinošs uzraksts, aizliedzot peldēties. Uzrakstu “Tepera ezera peldvietās peldēties aizliegts” Smiltenes pilsētas domes amatpersonas vairākās vietās izvietoja pirmdien pēcpusdienā – tūlīt tiklīdz saņēma pirmo zvanu no iedzīvotājiem par zilaļģēm ezerā un arī “Ziemeļlatvijas” informāciju. Neviena valsts iestāde oficiāli pašvaldībai par zilaļģēm Teperī nebija paziņojusi vēl otrdien no rīta.
Ja kaut kas cilvēkus apdraudošs notiek sestdien vai svētdien, iespējamais risinājums drīzāk varētu izskatīties šāds: palīdzības meklēšana vietējā policijas iecirknī vai arī zvanot pa tālruni 112, kur amatpersonas tālāk meklētu rokā pašvaldības vai valsts iestāžu speciālistus. Tomēr, uzklausot daudz un dažādu viedokļu, rodas secinājums, ka situācija tik un tā varētu tikt risināta ar aizkavēšanos, kamēr viena iestāde sazinātos ar citu.
Šobrīd acīmredzot sevi vislabāk pasargāt var tikai cilvēks pats. Tas nozīmē, ka viņam uzmanīgi jāskatās, kur sper kāju, kas atrodas virs galvas un kas uzglūn no sāniem. Jo, kaut arī Latvijā ir tik daudz dažādu iestāžu, ne vienmēr tās ir aizsniedzamas.
Turklāt “Ziemeļlatvijai” pēc vairāku iestāžu apzvanīšanas diemžēl tā arī neizdevās uzzināt, kurai iestādei būtu jākontrolē tālākais process Tepera ezerā un jāveic ūdens paraugu analīzes. Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā gan ir teikts, ka viens no šīs iestādes uzdevumiem ir veikt peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī novērtēt peldvietu stāvokli (tiesa, Valkas rajonā oficiālu peldvietu neesot).
***
Iedzīvotāju un amatpersonu viedokļi:
Sandra Nātra, ārste, smilteniete:
– Zilaļģes ir ļoti toksiskas. Ne velti Sabiedrības veselības aģentūra brīdina par sekām, kādas to toksīni atstāj uz cilvēka organismu. Svētdien bērni visu laiku peldējās tādā ūdenī. Cilvēki nezināja, ka nedrīkst to darīt.
Teperis ir pilsētas vienīgā peldvieta. Jau svētdien kādam vajadzēja kājās sacelt visus dienestus un rīkoties. Un ja nu ezerā būtu ieplūdusi inde? Puspilsēta būtu saindējusies, un slimnīcas būtu pārpildītas. Kavēšanās šādā situācijā ir ārkārtīga nolaidība. Es pati svētdien zvanīju uz 112. Man vēlāk tajā pašā dienā atzvanīja un pateica, ka paraugi ir paņemti (zvanot uz 112, “Ziemeļlatvijai” neizdevās noskaidrot, kura institūcija to darījusi un vai tā vispār ir noticis – redakcijas piezīme).
Margita Krišjāne, Smiltenes iedzīvotāja:
– Pati svētdien aizgāju peldēties uz Teperi. Nezinājām, kas tas ir – zilaļģes vai kāds piesārņojums. Tā ir bērnu peldētava, kur viņi lec ūdenī pat ar vaļējām acīm. Tāpēc vairāki cilvēki secinājām, ka vajag uzlikt uzrakstu. Tad sākās mēģinājums tikt klāt pie pašvaldības. Mēģināju sazvanīt domes priekšsēdētāju, taču bija brīvdiena, neizdevās. Pirmdien no rīta sazvanīju Valmieras reģionālo vides pārvaldi, izstāstīju, kāds ir ūdens. Viņi apsolīja atbraukt, paņemt paraugus. Kopumā rodas secinājums, ka cilvēks brīvdienās ir ļoti neaizsargāts. Jautājums, kam brīvdienās ziņot, ja sāk veidoties bīstama ārkārtas situācija, bet nevar nevienu sazvanīt, paliek atklāts.
Modesta Savule, Valsts sanitārās inspekcijas Valkas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja:
– Par situāciju šādos gadījumos atbild pilsētas dome. Ir jābūt iespējai, kā par notikušo paziņot pašvaldībai, bet pašvaldībai savukārt jābūt iespējai, kā informēt sabiedrību. Smiltene ir pieklājīga pilsēta ar pieklājīgu iedzīvotāju skaitu, lai viņiem pievērstu pienācīgu uzmanību. Tas jādara pat tad, ja apdraudēta ir viena cilvēka veselība.
Uldis Rudzītis, Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors:
– Negribu piekrist, ka šādā gadījumā visi darbi jāorganizē tikai pašvaldībai. Ir daudz dažādu valsts institūciju, kas tiek uzturētas par nodokļu maksātāju naudu, taču diemžēl izveidojusies situācija, ka nevienam nekas īsti nav jādara, un viss tiek uzgrūsts pašvaldībai. Taču mums nav laboratorijas analīžu veikšanai.
Es uzskatu, ka vispirms tieši valsts institūcijām jābūt gatavībā veikt papildu pārbaudes un operatīvi reaģēt, nevis jāmeklē grēkāzis pašvaldībā. Turklāt vēl otrdien Smiltenes pilsētas dome nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka Teperī ir zilaļģes. Tas nozīmē, ka ar uzraudzības sistēmu kaut kas nav kārtībā.
Ja kaut kas notiek brīvdienās, kad arī amatpersonām ir brīvdienas, tad, šķiet, tiešām nav variantu, kā informēt iestādes un sabiedrību. Cilvēkiem jāskatās pašiem, kādā ūdenī viņi brien iekšā. Vienīgais variants varētu būt zvans uz 112, jo ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir informēts par civilās aizsardzības shēmu ārkārtas situācijām.
Andris Vējiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes komandieris:
– Cilvēki var zvanīt uz 112. Jebkurā gadījumā mūsu darbinieki izvērtēs situāciju un lems, kā rīkoties. Taču ir svarīgi, lai mēs saņemtu ticamu, apstiprinošu informāciju. Ja ir izveidojusies ārkārtas situācija, rīkosimies civilās aizsardzības pasākumu plāna ietvaros un sabiedrība tiks informēta plašsaziņas līdzekļos. Mums ir noslēgti līgumi ar Latvijas televīzijas abiem kanāliem un Latvijas radio.
Mums ir arī tālruņi, kā sazvanīt Sabiedrības veselības aģentūras diennakts dežurantu. Taču diemžēl nākas atzīt, ka ir tik daudz dažādu iestāžu un arī mums ir grūti izvērtēt, tieši pie kuras konkrētā gadījumā ir jāvēršas.
