Viena no “Ziemeļlatvijas” šī gada abonentu loterijas veiksminiecēm ir Valda Andersone. Valcēniete. Laikraksta abonente, kura, kā pati līdz šim domāja, nekad neko nevinnē.
Tieši šī iemesla dēļ, saņemot laikrakstu ar gada izlozes laimētāju sarakstu, viņa netvēra pētīt, vai nav starp laimīgajiem. Domāja, izlasīs laikrakstu vakarpusē. Arī vīrs izlasīja “Ziemeļlatviju”, bet sievas veiksmi nepamanīja. Toties citi pamanīja, un tā Valda par laimestu uzzināja no radiem.
Mums nereti mūsu abonenti sūrojas, ka nekad neko nevinnē, kaut balvu allaž mums ir visai daudz, un esam ievērojuši, ka patiešām ir cilvēki, kuriem loterijās laimējas vairāk nekā citiem, bet Valda ir pierādījums tam, ka palaimēties var jebkurā brīdī un arī tiem, kam parasti veiksme neuzsmaida
Valda no “Ziemeļlatvijas” iegūst dāvanu karti 70 eiro vērtībā rehabilitācijas centrā “Līgatne”. Viņa gan uzreiz padomāja par savu vīru Aivaru, kuram ar veselību ir lielākas problēmas nekā viņai un kādas procedūras rehabilitācijas centrā būtu daudz vairāk vajadzīgas, bet tā kā dāvanu kartē ir ierakstīts viņas vārds un to nevar uzdāvināt citam, laimestu izmantos pati. Derīguma termiņš ir līdz Jāņiem, tā kā laika atliks visu izdomāt un saorganizēt.
Valda Andersone ir vietējā, valcēniete, arī vīrs ir īstens valcēnietis. Valdas vecāki arī bija valcēnieši, te viņa gājusi skolā. Tikai ļoti īsu posmu pirms laulībām strādājusi Rīgā, bet, kad apprecējusies, atgriezusies Valkā un te arī dzīvo joprojām. Valdas pēdējā darba vieta pirms pensionēšanās bija Zemes dienests. Par Valku viņa, tāpat kā vairums iedzīvotāju, runā vēlmju formā. “Protams, ka gribētos, lai ir labāk, skaistāk. Lasīju interviju ar Alfonu Putniņu, viņš saka, ka centru poš, bet nomales ne, es gribu piebilst, ka arī centrs būtu pelnījis daudz labāku izskatu. Piemēram, ietve Raiņa ielā gar mūsu māju posmā no kultūras nama stūra līdz jaunajam kārtējam alko veikalam ir briesmīga. Arī laukums centrā. Vēl man šķiet, ka Valka būtu pelnījusi vismaz vasarā izskatīties košāka. To prasmīgi varētu paveikt ar ziedu palīdzību, bet tā vien šķiet, ka atbildīgajiem par apzaļumošanu trūkst izdomas. Protams, nauda arī spēlē lomu, bet Valkā trūkst izdomas un, tā teikt, odziņas. Vēl ļoti slikti ir, ka Valkā nav nevienas kafejnīcas. Sestdienas vakarpusē, ja satiec kādu paziņu un vēlies pasēdēt, parunāt, nav kur aiziet. Tikai pie sevis uz māju. Atbrauc kāds ārzemju radinieks, vēlas aizvest vakariņās – nav kur. Jābrauc uz Valgu vai atkal mājās. Kādu vasaras terasi gribētos, lai ir kur aiziet. Varbūt tagad vecā “Rīta” vietā ko uztaisīs un būs tāda vieta,” spriež Valda.
“Ziemeļlatviju” Valda abonē jau vairākus gadus, pirms tam laikrakstu pirkuši. Izlasot gandrīz visu, īpaši interesējot ceļojuma apraksti, jo Andersonu ģimenei ceļošana patīk. Vismaz reizi gadā cenšoties kaut kur aizbraukt. Reizēm viņa kopā ar vīru brauc organizētos ceļojumos, reizēm paši kopā ar kādu no bērniem vai mazbērniem. Katram ceļojuma veidam savi plusi un savi mīnusi. Tāpat kā visam mūsu dzīvē.
“Ziemeļlatvija” vēl, lai Valda kopā ar vīru uzlabo veselību Līgatnē un šogad piedzīvo kādu skaistu ceļojumu.
