Kad zemi klāj baltas pārslas. Un sasnieg kupenās lielās.
Kad zemi klāj baltas pārslas
Un sasnieg kupenās lielās,
Klusi atbrien Ziemassvētku
vakars
Un katram sirdī mirdz prieka
dzirksts.
Lai laimi atvelk rūķītis mazs
Un noliek pie durvīm tavām
Kādu mirdzošu sniegpārsliņu
čalu,
Kādu dzidru ledus zvaniņu
skaņu!
Lai prieks iedzirkst ar eglīti
zaļo,
Kad rotas tai zarus skauj.
Svecītes degot kad izraud
gadu
Un tālās zvaigznes tik dāsni
šķiež sapņus.
Lai cerības piepildās pusnakts
stundā,
Kas jaunu gadu pa gaismas
ceļu jau nes.
Un atkal būs laimes mirkļi,
Un atkal būs priekā
mirdzošas acis!
Tikai mīlestība mīt katra
sirdī,
Kā brīnumsvecītes dzirkstis
tik spožas.
Tai mazas zvaigznītes
noslēpums dāvāts,
Tai brīnums pa mirkļiem
krāts saka:
“Ir laiks!”
