Svētku laiks ir beidzies, neatņemama to sastāvdaļa mājokļos bija krāšņi izrotāta Ziemassvētku eglīte. Vieni no tām jau paguvuši atbrīvoties, bet citi vēl prāto, ko darīt. Ērtāki risinājumi ir privātmāju iedzīvotājiem, jo svētku eglītes tiek sadedzinātas vai rasts praktisks pielietojums mazdārziņā. Jautājām atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA «ZAAO», kā pareizi rīkoties daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kā arī noskaidrojām, kur pēc svētkiem nokļūst pilsētu galvenās Ziemassvētku egles.
SIA «ZAAO» sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane lūdz egles neievietot sadzīves atkritumu konteinerā, taču tās drīkst atstāt blakus konteineriem vai namu apsaimniekotāja norādītā speciāli ierīkotā vietā. «Šādu iniciatīvu iepriekšējos gados ir uzņēmies namu apsaimniekotājs Valmierā. Mudinām piemēru ņemt arī citās pašvaldībās, jo īpaši pie daudzstāvu namiem ierīkojot atsevišķu vietu eglēm. Savāktās egles nonāk reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”, kur tās tiek šķeldotas un ievietotas kompostā,» stāsta Z. Leimane. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka par eglīšu savākšanu tiek piemērota sadzīves atkritumu savākšanas maksa.
ZAAO reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā ik janvāri nonāk tūkstošiem svētku eglīšu. Šis gads nav izņēmums, tāpēc uzņēmums aicina apdomāt arī citus veidus, kā no eglītes atbrīvoties videi draudzīgi, piemēram, atdot egli kādam, kurš dzīvo ēkā ar malkas apkuri, vai interesēties par iespējām nenokaltušu egli nogādāt uz briežu audzētavām. Iespējams egles zari noder par pārsedzamo materiālu piemājas dārzā.
Trīs bērnu māmiņa Kristīne Metuzāle no Blomes pagasta teic, ka Ziemassvētki nav iedomājami bez izrotātas eglītes pašu mājās. «Katru gadu uz svētkiem sagādājam dzīvo egli. Nespēju iedomāties, ka varētu atņemt bērniem eglītes rotāšanas prieku, jo īpaši šajā laikā, kad apkārt ir daudz negatīvā, satraukuma un neziņas. Arī man noskaņu šajā ziemas periodā uzlabo eglītē iekārtās lampiņas. Šobrīd rotājumus esam noņēmuši un egli iznesuši ārā. Tai vienmēr rodu pielietojumu saimniecībā. Egļu zari noder dārzā,» saka K. Metuzāle.
Dzīvokļos rod
alternatīvu risinājumu
Smiltenes tehnikuma karjeras konsultante Maira Kupriša atzīst, ka viņai ir žēl noskatīties, kā pēc svētkiem pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem kaudzēm novietotas eglītes. «Kļūst skumīgi! Tieši tāpēc man pašai, kopš dzīvoju dzīvoklī bez malkas apkures, nav cirstās egles. Savulaik to pēc svētkiem sadedzināju vai izmantoju dārzā puķuzirņu audzēšanai. Kopš aizpagājušā gada Ziemassvētkiem man un kolēģiem dāvanā no Alsviķu struktūrvienības ir no koka izgrebta egle. Audzēkņi paši tās darināja, ieliekot darbā arī savu sirdi un mīlestību. Šajā dekorā var iekārt lampiņas, tas ir labs un videi draudzīgs veids, kā rast svētku sajūtu dzīvoklī,» uzskata M. Kupriša. Savukārt dabīgo egli svētku laikā kopā ar mazbērnu M. Kupriša devās aplūkot uz mežu.
Aizvadīto svētku laikā mājoklī bez egles iztika arī smilteniete Sanita Albertiņa. «Patiesībā mums eglīte nav pirmo gadu. Pārvācāmies uz dzīvokli un tajā dabīgo egli turēt būtu nepraktiski. Nozāģēta egle aizņem arī daudz vietas. Ar bērniem vienojāmies, ka izrotāta eglīte būs pie vecvecākiem, bet paši svētku noskaņu radījām ar elektrisko lampiņu virtenēm, lukturīšiem un svecēm. Vēl viens risinājums ir egle podiņā,» saka S. Albertiņa.
Smiltenietei tuva ir videi draudzīga domāšana un rīcība. Tāpēc īpaši priecājas par tām pilsētām un pagastiem, kuras svētkos izvēlējās rotāt dabīgās, nevis cirstās egles. «Braucām cauri Limbažiem, tur bija dabīgā egle, tāpat arī Grundzālē. Par šādu risinājumu nākotnē vajadzētu padomāt arī Smiltenei, lai nav katru gadu jānocērt liela, skaista egle,» domā S. Albertiņa.
Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine stāsta, ka Ziemassvētku egle pilsētas centrā cilvēkus priecēs līdz janvāra vidum. Pēc tam tā tiks atbrīvota no svētku rotājumiem un aizvesta.
Visbiežāk iegūst siltumu
Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste stāsta, ka pilsētas galvenā egle pēc svētkiem tiek sazāģēta un malka izmantota SIA «Smiltenes NKUP» vajadzībām, taču viņa labprāt uzklausītu iedzīvotāju idejas par egles tālāku pielietojumu. Ierosinājumus cilvēki var izteikt, informējot Saimnieciskās darbības nodaļu.
Smilteniete Liene Brūvele ierosina, ka vislabāk būtu egli sazāģēt, bet malku pašvaldība varētu nogādāt kādai trūcīgai ģimenei. Līdzīgi domā arī citi laikraksta uzrunātie cilvēki. Taču ir arī citas idejas, piemēram, Barikāžu aizstāvju atceres dienā, 20. janvārī, iekurt lielu ugunskuru. Tādējādi simboliski pieminot 1991. gada janvāra notikumus.
Vairākus gadus Strenču novada pašvaldība Strenčos Ziemassvētku galveno rotu veido no daudzām mazām eglītēm. «Mēs domājam par videi draudzīgākiem risinājumiem. Visas vairāk kā simts mazās eglītes bija bezvērtīgas un cirstas grāvjos, stigās un citās Latvijas valsts mežu atļautajās vietās. Mēneša vidū egles tiks uztilizētas. Mēs tās sadedzinām publiskās pirts krāsnī. Savukārt Sedā, Plāņos un Jērcēnos tika rotātas dabīgās egles. Pie Jērcēnmuižas apsveram iestādīt jaunu eglīti, jo esošā ir izaugusi liela – 32 metrus gara,» stāsta Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.
Valkas novada domes izpilddirektora vietnieks – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gints Stālmeisters «Ziemeļlatvijai» stāsta, ka šoziem aizguvuši ideju no citām pilsētām, kā no mazām eglēm izveidot vienu lielu, par pamatu izmantojot karkasu. Pašvaldībā domā zaļi. Līdzīgi kā Strenču novadā, arī Valkā mazās eglītes cirstas zem elektrolīnijām, grāvmalās. Eglīšu dzīve pēc svētkiem ir tradicionāla. Tās nogādā šķeldošanai, un tiek iegūts siltums.
