Runājot par laiku, daudzi cilvēki atzīst, ka tāda ziema ilgi nav piedzīvota. Nu jau veselu mēnesi naktī termometra stabiņš nokrītas līdz mīnus 20 grādiem, bet pagājušās nedēļas beigās vairākviet Latvijā naktīs sals pastiprinājās līdz pat mīnus 30 grādiem.
Ilgstošais aukstums lielai daļai licis ilgoties pēc siltākām dienām. Diemžēl sinoptiķi šajā ziņā krasas laika pārmaiņas nesola arī turpmāk. Mazliet siltāks kļūs tikai nedēļas nogalē.Siltāks būs nedēļas beigāsLatvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna informē, ka līdz 28. janvārim laiks nemainīsies. Naktīs Ziemeļvidzemē temperatūra pazemināsies līdz mīnus 23 un 25 grādiem, bet dienā nebūs siltāks par mīnus 16 un 15 grādiem. Sākot ar ceturtdienu, laiks kļūs siltāks, jo Latvijai pietuvosies ciklons. Debesis būs apmākušās, snigs, iespējams arī putenis, jo pūtīs mēreni stiprs dienvidaustrumu vējš. Piektdien un sestdien gaisa temperatūra naktī paaugstināsies līdz mīnus 10 un 11 grādiem,” stāsta A. Vīksna.Vēl tālāk laiku prognozēt var diezgan aptuveni, bet A. Vīksna domā, ka tik liels sals kā pašlaik vairs neatgriezīsies. “Auksts būs arī februārī, bet pašlaik šķiet, ka sals naktīs nebūs lielāks par mīnus 15 grādiem. Līdzīga temperatūra būs arī dienā. No Lielbritānijas saņemtā informācija rāda, ka temperatūra ap normu būs arī februāra beigās un lieli atkušņi nav gaidāmi,” saka A. Vīksna.Pavasaris iestāsies vēluKad cilvēki vēlas laika maiņas, tad parasti tiek uzklausīti arī laika vērotāji, jo viņi runā arī par tālākiem mēnešiem. “Ziemeļlatvijas” uzklausīto vērotāju teiktais maz atšķiras no sinoptiķu prognozēm. Laika vērotāja Emīlija Stepanova Sedas jau pagājušajā pavasarī un vasarā paredzēja salu ziemā, jo ceriņi ļoti stipri ziedējuši. Viņa domā, ka šogad pavasaris iestāsies vēlu. “Rudenī kokiem ilgi stāvēja lapas. Tas nozīmē, ka pavasaris būs vēls, apmēram tāpat kā pagājušajā gadā. Šomēnes siltas būs tikai divas dienas mēneša beigās, bet februārī pieturēsies aukstums. Ja 2. februārī, Sveču dienā, spīdēs saule, tad gaidāms labs siena laiks,” apliecina E. Stepanova. Laika vērotājs Jānis Jūgs no Kārķiem ir atturīgs, runājot par turpmāko laiku. “Es tikai pierakstu, kāds ir laiks, bet to, kāds tas būs, grūti teikt. Vairāki laika pareģi vasarā kļūdījās, stāstot par gaidāmo ziemu. Tas gan tiesa, ka tik ilgi sals ziemā nav pieturējies vairākus gadus,” atzīst J. Jūgs. To, ka laiku grūti paredzēt, apliecinot kaut vai tas, ka divreiz jau mainījušās mēness fāzes, bet sals palicis kā bijis. Laika apstākļi interesē arī publicistu un rakstnieku Arturu Gobu.“Cikloniem un anticikloniem viena nelaime. Kad tie sāk nākt no vienas puses, tad arī tā nāk visu laiku. Tagad esam nokļuvuši arktisko gaisa masu plūsmā. Domāju, ka februārī mēs varētu sagaidīt stipru vētru. Martā būs nelabs laiks jeb, kā mēdz sacīt, šļura. Savukārt aprīlis būs jauks,” saka A. Goba.Gados vecāki cilvēki gan uzskata, ka šāda ziema ir raksturīga Latvijas apstākļiem un patiesībā tādai tai vajadzējis būt katru gadu.Valkas pagasta zemnieks Ziedonis Grūbe stāsta, ka pēdējo tādu ziemu atceroties 1987. gadā. “Tad arī bija pietiekami bargs sals. Acīmredzot dabā ir kaut kādi cikli, kas periodiski atkārtojas,” spriež Z. Grūbe.Viņš atceras, ka jaunībā piedzīvojis vēl bargākas ziemas. “Ir bijis tā, ka ceļu malās stāv sadzīti vairākus metrus augsti sniega vaļņi. Es tādā ziemā biju kravas automašīnas šoferis un braucot nevarēju redzēt, kas ir ceļa malās, jo priekšā bija sniega vaļņi. Esmu piedzīvojis arī mīnus 36 grādu lielu salu, tā ka pašreizējais sals nav vēl nekas traks,” atzīst Z. Grūbe. Viņš uzskata, ka šogad ir kārtīga Latvijas ziema. “Ka tikai arī nav pēdējā, jo globālā sasilšana, kā var spriest no presē publicētā, turpinās,” saka Z. Grūbe.
