Rudens iet uz beigām, un daudzi cilvēki sāk domāt, kāda būs ziema. Uz “Ziemeļlatvijas” redakciju piezvanīja kāda lasītāja un teica, ka vēloties dzirdēt, ko par gaidāmo ziemu domā laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas.
E. Stepanova domā, ka ne tikai šai, bet arī pārējām ziemām vairs nebūs raksturīgs liels sals. “Pa laikam jau uzsals, apmēram līdz 20 grādiem, bet aukstāks diezin vai būs. Kokiem lapas birst turpat uz saknēm. Tas nozīmē salu, savukārt citas parādības dabā liecina, ka ziema nebūs barga. Piemēram, pīlādžogas ir kā nu kurā vietā. Manu māju tuvumā pīlādzis ir pilns ar ogām, bet citur tās var uz pirkstiem saskaitīt. Būs gan neliels sals, gan vējains slapjdraņķis. Arī dīķis vēl nav aizsalis, kaut oktobris jau beidzas. Pērn šajā laikā to jau klāja ledus,” stāsta E. Stepanova.Viņa atgādina, ka pavasarī tikpat kā neziedēja bērzi. Tas nozīmējis, ka vasara būs sausa. “Tā arī bija. Cik pavasaris bija slapjš, tik vasaras otrā puse sausa. Arī tagad ilgstoši turas sausums, vairākviet akas izžuvušas, nav ūdens,” saka E. Stepanova.Šoruden īpatnība ir tā, ka koki stāv pilni ar lapām. Tas nozīmē, ka būs vēls pavasaris. “Es domāju, ka ziema sevi pieteiks pareizticīgo Ziemassvētkos – ap 7. janvāri. Līdz tam būs tāds pats laiks kā tagad. Ja uznāks ciklons, kļūs aukstāks un drēgnāks, savukārt pēc tā atkal būs siltāks laiks.Arī laika vērotājs no Kārķu pagasta Jānis Ampermanis uzskata, ka būs gan silta, gan auksta ziema. “Meža zosis aizlidoja ļoti augstu. Tas norāda uz aukstumu. Tomēr pats ziemas sākums nebūs auksts. Nesen ieraudzīju jenotu. Bija galīgi pliks, bez tauku kārtas un bieza kažoka. Arī vardi kādu dienu ieraudzīju. Ja tā vēl lēkā, tad ziema nebūs auksta,” saka J. Ampermanis.E. Stepanova gan piebilst, ka uz dabas parādībām, prognozējot turpmāko laiku, vairs nevar paļauties. Aizgājušo ziemu viņa paredzējusi bargu, bet tā nemaz tāda nebija. Pēc viņas domām, cilvēki ar savu rīcību ir radījuši haosu dabā.
