Personīgi man nav īstas pārliecības, vai Valkā vēl būtu vajadzīgi jauni pieminekļi. Jautāsiet, kāpēc? Tāpēc, ka nespējam pilsētas vidē izcelt jau esošos. Esam jau rakstījuši, ka, sagaidot Latvijas simtgadi, pilsētas centra skvērā iecerēts uzstādīt Valkas goda pilsones tēlnieces Artas Dumpes izlolotu pieminekli veltītu Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei, kas 1917. gada 29. novembrī pieņēma vēsturisku deklarāciju. Savukārt nesen notikušajā Lielajā labdarības robežtirgū visa iegūtā nauda – gandrīz 12 tūkstoši eiro – plānota izlietot akmens simbola – Valkas/Valgas skulptūras – izgatavošanai un uzstādīšanai. Iecere nav slikta, zinot, ka līdz 2018. gadam Valkai un Valgai būs kopīgs pilsētas centrs, taču ir viens bet. Viens akmens uz robežas mums jau ir. Tas dvīņu pilsētu iedzīvotājiem atgādina par laiku, kad Valka un Valga atzīmēja savu četrsimto jubileju. Šajās dienās man nācās iet garām šim akmenim. Skumji. Iedomājos, cik skaisti būtu, ja pie šī akmens izveidotu puķu dobi ar ziediem Latvijas un Igaunijas karoga krāsās. Nu labi, varbūt mana ideja ir pārāk pompoza, bet dobē vismaz varēja ziedēt pavasara puķes, taču pašlaik tur zied tikai trīs vientulīgas tulpes. Izskaitīju. Joprojām atmiņā ir toreizējās Valkas rajona padomes speciālistu komandējums uz Lietuvas spa centru – Druskininkiem. Atbraucot mājās, speciālisti kā lielāko ieguvumu no brauciena minēja to, ka Valkā uz robežas varētu izveidot puķu pļavas. Cik gadu jau pagājuši, bet no pļavām ne vēsts. Lai nu paliek tās pļavas sapņos, bet to gan derētu atcerēties, ka, pirms gribam ko jaunu, arī vecais jāceļ godā. Latviešiem tas nav grūti, jo mēs protam radīt skaistumu ar pašām vienkāršākajām metodēm – ar puķu dobēm.
