Diezin vai visi valcēnieši zina, ka netālu no pilsētas apmēram 70 hektāru platībā ir brīnišķīgas dabiskās pļavas ar simtgadīgiem ozoliem un liepām, kuru paēnā savvaļā pastaigājas gaļas govis.
Diezin vai visi valcēnieši zina, ka netālu no pilsētas apmēram 70 hektāru platībā ir brīnišķīgas dabiskās pļavas ar simtgadīgiem ozoliem un liepām, kuru paēnā savvaļā pastaigājas gaļas govis. Tāda senlaiku Latvijas dabas ainava izveidota un top tālāk attīstīta Valkas pagasta zemnieku saimniecībā “Krastiņi”.
Saimniecības īpašnieki Valda un Tālis Lārmaņi ir iesaistījušies apjomīga projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” īstenošanā un panākuši, ka viņu saimniecībā izveidota aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” paraugteritorija.
Mežiem un pļavām izveidots aploks
Pie T. Lārmaņa pirmo reizi viesojos pirms pāris gadiem, kad viņš savu zemnieka darbu bija nolēmis saistīt ar Gaujas dabisko pļavu saglabāšanu un kopšanu. Toreiz tāda saimniekošana daļā lauksaimnieku izraisīja skepsi un neticību, jo grūti bija iedomāties, kā ar tādu darbu var nopelnīt. Abi “Krastiņu” saimnieki ir pierādījuši, ka šāda saimnieciskā darbība ir izdevīga un turpmāk izredzes to attīstīt var vienīgi palielināties, jo Eiropas Savienība arvien lielāku uzmanību pievērš dabas aizsardzībai.
“Kopš tā laika esmu daudz paveicis. Sākumā nebija daudz iespēju. Saviem spēkiem vasarā nopļāvu kādus 10 hektārus. Arī valsts atbalsts nebija liels. Gadā subsīdijās saņēmu 400 latu. Tagad minētā projekta īstenošana ļauj izmantot Eiropas Savienības līdzekļus. Tā kā viens no pirmajiem uzsāku cīņu par dabisko pļavu saglabāšanu Gaujmalā un šā mērķa sasniegšanā biju ieguldījis noteiktu darbu, projekta dalībnieki manā saimniecībā nolēma izveidot paraugteritoriju. Pie manis bija notikuši arī vairāki biologu semināri. Tagad esmu izveidojis lielu aploku. Sēta ieskauj apmēram 70 hektāru platību, kurā ir pļavas, meži, un tās garums ir 4,3 kilometri. Tādu darbu viens es nespētu izdarīt. To paveica līgumstrādnieki,” stāsta T. Lārmanis.
Audzē gaļas govis savvaļā
Pērn nožogotajā teritorijā T. Lārmanis ielaida 22 gaļas govis. Tās viņam sagādāja Latvijas Dabas fonds. “Fonds par šādu govju pirkšanu ir noslēdzis līgumu ar kooperatīvo sabiedrību “Zaubes kooperatīvs”. Savukārt man piecu gadu laikā no izaudzētā ganāmpulka 22 gaļas govis jāatdod citiem apkārtnes iedzīvotājiem. Pagaidām esmu vienojies ar vienu saimnieku par četru liellopu atdošanu. Zinātnieki uzskata, ka gaļas govis labi noēd pļavās izaugušo zāli, nekaitējot zālāja bioloģiskajai daudzveidībai. Arī man tas daļēji ir atvieglojums, jo mazāk jāpļauj. Govis dzīvo savvaļā. Esmu uzcēlis nojumi, kur tās var paslēpties sliktos laika apstākļos. Vasarā dzīvniekus nereti ir ļoti grūti atrast, jo tie ir izklīduši pa visu aizsargājamo teritoriju,” saka T. Lārmanis. Zaudējumu ganāmpulkam radīja janvāra vētra. Retās Hailandes šķirnes bullim uzkrita vēja nolauzta priede.
Zemnieks atturas spriest, cik daudz no viņa darba pļavās palielinājusies ziedu un augu bioloģiskā daudzveidība. “Par to lai spriež biologi. Vasarā viņi brauks un zālājos pētīs katru kvadrātmetru. To gan varu pateikt, ka pļavu platības vairs neaizaug. Pērn ar rotējošo pļaujmašīnu vietās, kur agrāk mazāk biju pļāvis, nopļāvu visus saaugušos krūmiņus un garu garās smilgas. Šogad pavēroju šīs vietas un domāju, ka nopļauto krūmu vietā jauni neizaugs ,” stāsta T. Lārmanis.
Viņš atzīst, ka problēmu netrūkst arī tagad. “Sienu govīm gatavoju citās platībās, nevis Gaujmalā. Turpat to sapresēju ruļļos. Pērn lietavu laikā atklāju, ka man nav tādas tehnikas, lai visus ruļļus aizvestu līdz pajumtei. Daudzi salija. Tas nozīmē, ka jāturpina attīstīties, darba te vēl ilgi netrūks,” secina T. Lārmanis.
“Krastiņu” īpašnieks apliecina, ka Ziemeļgaujas ielejā dabas aizsardzības pasākumi būs ilgtermiņa. “Tie nebeigsies pēc projekta izpildes 2007. gadā. Šis ir manas saimniecības galvenais bizness, kas balstās uz Eiropas Savienības naudas izmantošanu dabas aizsardzībā, nacionālo subsīdiju iegūšanu, kā arī gaļas tirdzniecību. Es drīkstu govis izmantot gaļas iegūšanai, bet tas ir jāsaskaņo ar Latvijas Dabas fondu. Tā varu darīt tad, ja tuvākajā laikā neviena līdzīga saimniecība gaļas govis nevēlas iegādāties,” stāsta T. Lārmanis. Viņš gan piebilst, ka nodarboties ar iesākto darbu viņu nav mudinājusi tikai vēlme uzsākt veiksmīgu uzņēmējdarbību. “Es Gaujas pļavas esmu centies appļaut jau kādus 10 gadus. To darīju bez atlīdzības. Man bija grūti iedomāties, ka visas šīs skaistās vietas kādreiz varētu aizaugt ar krūmiem. Cīnījos un cerēju, ka pienāks laiks, kad pratīs novērtēt dabas vērtības. Tagad tas ir piepildījies,” saka T. Lārmanis.
Kvadrātmetrā pussimts augu
Mūsdienās daudzi dabas zinātnieki atzinuši, ka Gaujmalas pļavas ar bioloģisko daudzveidību ir vērtīgākās visā Latvijā. Turklāt daļa visvērtīgāko pļavu atrodas tieši T. Lārmaņa saimniecībā. “Vienā pļavā biologi kvadrātmetrā saskaitīja 49 dažādus augus. Diezin vai puķu dobē tikpat lielā platībā var panākt tādu daudzveidību,” šaubās zemnieks. Zinātnieki T. Lārmaņa pļavās un mežos atraduši arī retus kaukaiņus, atklājuši daudz putnu sugu. “Vasarā šo dzīvību var labi redzēt, tikai pļavās jāizvēlas vietas un kādu laiku mierīgi jāpasēž. Tad var redzēt, ko dara cauna, bebrs, parādās dažādi putni. Daba ir skaista, un tā jāsaglabā,” secina T. Lārmanis. Nākotnē viņš plāno no apkārtējiem īpašniekiem nomāt vai nopirkt vēl zemi, lai varētu palielināt gaļas govju skaitu. Zemnieks pieļauj iespēju attīstīt arī tūrisma biznesu.
