Valkas pagasta zemnieku saimniecības «Luķernieki» saimnieks Ainis Markovs dažu gadu laikā ir iekopis trīs hektāru lielu ābeļdārzu. Šovasar zemnieks gaida pirmo lielāko ābolu ražu.
Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Luķernieki” saimnieks Ainis Markovs dažu gadu laikā ir iekopis trīs hektāru lielu ābeļdārzu. Šovasar zemnieks gaida pirmo lielāko ābolu ražu.
Vairākām saldo ābolu jaunajām ābelītēm šajās dienās zaros var saskaitīt pat 60 augļu. “Cerēju, ka raža būs vēl lielāka, bet, šķiet, pērnā gada sliktā vasara nav veicinājusi ābeļu attīstību. Sākumā ar ābelēm apstādīju vienu hektāru, bet šopavasar augļu dārzu paplašināju vēl par diviem hektāriem. Tiem kokiem, kuri jau izauguši garāki par diviem metriem, apgriezu galotnītes, lai zari būtu kuplāki,” stāsta A. Markovs.
Viņš audzē sešu šķirņu ābolus. Tie galvenokārt ir vasaras āboli, bet ir arī rudens un ziemas šķirnes. “Pirmo saldo ābolu ražu varēšu ievākt pēc divām nedēļām. Man pašam vislabāk patīk saldie augļi, kuri ir ļoti sulīgi. Pārstrādes uzņēmumiem ābolus neaudzēju, jo tiem pašlaik ražu pārdot nav izdevīgi. Pārstrādātāji savās reklāmās par kilogramu augļu piedāvā tikai trīs četrus santīmus. Pie pašreizējās inflācijas tāda cena nozīmē tikai zaudējumus,” secina zemnieks.
A. Markovs novērojis, ka šogad pārtikas tirgotavās tikpat kā neredz vietējo zemnieku izaudzētos ābolus. “Ar importa augļiem pārdotavas ir pilnas. Protams, tie ir nedaudz lētāki par Latvijā izaudzētajiem āboliem, toties mūsu āboli ir ekoloģiski tīrāki. Pats uzturā nelietoju no Polijas ievestos ābolus un neiesaku arī citiem to darīt, jo tajos ķīmisko vielu ir vairāk nekā vitamīnu,” stāsta A. Markovs. Viņš cer, ka iedzīvotāji ar laiku sapratīs, kādi augļi ir vērtīgāki, un būs gatavi maksāt dažus santīmus vairāk par kvalitatīvu produkciju.
To, vai ābeļdārza kopšana nākotnē būs izdevīga, zemnieks vēl nevar apgalvot. “Viss mainās. Kādreiz audzēju ļoti daudz kāpostu, bet tagad pēc tiem vairs nav pieprasījuma. Šogad gan vēl nedaudz kāpostu iesēju, bet nākamajā gadā tos neaudzēšu, jo mazās platībās nav izdevīgi iestrādāt augu aizsardzības līdzekļus, kas kļuvuši ievērojami dārgāki.
Inflācija ir ļoti apgrūtinājusi saimniekošanu. Cenu straujā kāpuma dēļ grūti kādu jomu attīstīt tālāk. Vēl audzēju kartupeļus un graudus. Ir arī siltumnīca, kur aug dārzeņi. Situācija ir tāda pati kā pērn. Šogad esmu nopircis jaunu pļaujmašīnu, bet tas arī viss, ko iespēju. Labi, ka ir izdevies labiekārtot kartupeļu pagrabu, tagad es to vairs nespētu izdarīt. Piemēram, graudu cenas nav būtiski palielinājušās, bet slāpekļa vērtība kļuvusi divkārša. Daudzas preces, ko izmantoju saimniecības darbos, tagad maksā vismaz par 40 procentiem vairāk. Par degvielas cenu kāpumu vispār negribas runāt. Šo iemeslu dēļ šogad neko jaunu saimniecībā nav izdevies ieviest. Pērn nopriecājos, ka par katru hektāru var saņemt tiešos maksājumus no Eiropas Savienības fondiem. Tas bija labs atbalsts, bet pašreizējā inflācija radījusi situāciju, ka arī ar šo naudu nevar neko būtisku iesākt,” skaidro A. Markovs.
Saimnieks cer, ka vēlāk inflācija tomēr samazināsies un iedzīvotāju pirktspēja palielināsies. Arī turpmāk viņš nolēmis valcēniešiem piedāvāt svaigus dārzeņus un augļus.
