Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāres” saimnieki Indulis un Valentīna Krūmiņi uzskata, ka galvenais ir strādāt, un tāpēc dzīve pamazām iet augšup.
Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāres” saimnieki Indulis un Valentīna Krūmiņi uzskata, ka galvenais ir strādāt, un tāpēc dzīve pamazām iet augšup.
Zemnieku saimniecībā “Kalnāres” 140 hektāru platībā audzē rapšus un graudaugus. Pārsvarā tie ir kvieši un mieži, nedaudz — rudzi. Rapši un rudzi saimniecības laukos aug pārdošanai, bet pārējais tiek pārstrādāts lopbarībā. To izmanto 30 sivēnmāšu un aptuveni 280 nobarojamo cūku barībai. “Saimniecību ar lopbarību nodrošinām pilnībā,” stāsta Indulis Krūmiņš. Viņš paskaidro, ka šobrīd pēc saimniecībā audzētajām cūkām pieprasījums ir labs. Pircēji esot ar mieru uz Blomi braukt pat no Balviem. Tas tāpēc, ka Krūmiņu saimniecībā cūkas ēd gadu gados pārbaudītu ēdienu un zemnieki neaizraujas ar daudzviet lielajos kompleksos izmantoto sauso barību. “Latvijā pieraduši pārņemt ārzemju gudrības, kas tur jau vairs netiek izmantotas. Somijā, piemēram, cūkkopēji tagad atzinuši, ka cūkas nobarojas par 20 procentiem ātrāk, ja tās baro ar slapjo barību,” uzzinājis zemnieks.
Katru gadu Krūmiņi cenšas doties kādā ceļojumā, nereti pieredzes apmaiņas braucienos. Aprīļa sākumā saimnieks atkal pošas ceļā. Šoreiz tas būs nedēļu ilgs ceļojums uz Vāciju. “Mums izveidojusies laba sadarbība ar Limbažu lauksaimniecības konsultāciju biroju, kas organizē šo braucienu,” piebilst Indulis. Brauciena laikā Latvijas zemniekiem būs iespēja aplūkot vācu saimniecības, kā arī doties ekskursijās. Pēc iepriekšējā brauciena uz Somiju blomēnietis secinājis, ka īpašas atšķirības zemniekošanā Latvijā un Eiropas valstīs nav. Cūkas tāpat barību ēd no siles, atšķirība tikai tā, ka barības devas lielumu tur nosaka dators. “Varētu jau arī mēs tādu pašu iekārtu ierīkot, dators mums ir, atliek iegādāties dalītāju, kas maksā ap septiņiem tūkstošiem,” plāno zemnieks.
Tomēr pagaidām viss notiek kā ierasts un Krūmiņu ģimene rukšiem barību pasniedz savām rokām. Šis process aizņem no pusstundas līdz 40 minūtēm, un uz kūti jādodas divas reizes dienā. Tomēr izrādās, ar to vien cūku audzēšana nebeidzas. Nobarot cūku esot sīkums, salīdzinot ar darbu un enerģiju, kas jāiegulda papīru kalnos. “Kā darbdiena sākas, tā esam uz riteņiem,” atklāj Valentīna. Pērn Krūmiņi paņēmuši kārtējo kredītu, lai iegādātos jaunu automašīnu. Tā bijusi dzīves diktēta nepieciešamība, jo diendienā nākas kursēt no saimniecības uz pilsētu, lai kārtotu dokumentu gūzmu un kārtotu dažādas formalitātes. “Nebūsi cūkai ausī krotāliju iespraudis, pats kārtīgi pa ausīm dabūsi,” pasmaida saimnieks.
Ja nebūtu kredītu, “Kalnārēs” tēriņiem līdzekļu atliktu vairāk, tā dažkārt mēdzot teikt Krūmiņu atvases. Vecāki pārliecināti, ka galvenais ieguvums saimniekošanas rezultātā ir jauno iespējas izglītoties. Viens dēls šobrīd studē tieslietas un uzņēmējdarbību, un vecāki aprēķinājuši, ka bez saimniecības atbalsta lauku bērniem studiju iespējas būtu nelielas. Pāragri plānot, kas notiks pēc četriem gadiem, kad augstskola būs absolvēta, bet šobrīd dēls apsverot iespējas atgriezties saimniecībā, lai turpinātu vecāku iesākto zemniekošanu.
Arī vecākais dēls Inguss nevairās no lauku darbiem un plāno savas saimniecības izveidošanu. “Lai tikai strādā,” novēl tēvs un piebilst — problēmas vienīgi radot fakts, ka vairs nav kur ņemt zemi. Krūmiņi plāno, ka saimniecību vajadzētu paplašināt līdz 200 hektāriem, tāpēc, iespējams, būs jādodas zemi lūkot uz Cēsu rajonu, ar kuru robežojas viņu saimniecības lauki.
Šovasar ieplānots apgūt jau ceturto kredītu, lai iegādātos jaudīgāku kombainu. “Atkal kārtējie papīru darbi,” piebilst Valentīna. Zemnieki atceras jau iepriekš vairākus mēnešus rakstītos projektus.
Šogad Indulim klāt nācis vēl kāds pienākums. Viņš ievēlēts par Blomes pagasta padomes deputātu. “Vasarā, sezonas laikā, būs grūtāk ar šo amatu,” domā zemnieks. Aizvadītajās vasarās dažkārt ne reizi neesot atlicis laika iegriezties Blomes centrā. Par deputāta pienākumiem domājot, “Kalnāru” saimnieks uzskata, ka Blomē būtu nopietni jāstrādā, lai likvidētu točkas. “Daļa blomēniešu ir vienkārši nodzērušies,” secina pagasta padomes deputāts un atstāsta iepriekšējā dienā vērotu ainu. Kāda pagasta iedzīvotāja, neņemot vērā auksto laiku, kopā ar draugu sēdējusi sniega kupenā un malkojusi no kārtējās pudeles.
