Pašlaik graudu audzētājiem ziema lauku darbos dāvā atpūtu, tomēr liela daļa zemkopju jau domā par darāmo nākamā gada pavasarī.
Pašlaik graudu audzētājiem ziema lauku darbos dāvā atpūtu, tomēr liela daļa zemkopju jau domā par darāmo nākamā gada pavasarī. Tā kā darba efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no valsts piešķirto subsīdiju apjoma, saimnieki šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērsuši valdības piedāvātā subsīdiju nolikuma projekta izpētei.
Valkas rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs Ivars Ādamsons informē, ka nākamā gada atbalsta finansējumu vajadzētu plānot tā, lai naudu saņemtu tikai tie, kuri zemi apstrādā lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai tirgum.
“Šo priekšlikumu attiecinu tieši uz platību maksājumu piešķiršanu. Līdz šim Eiropas Savienības naudu par appļautajām platībām saņēma visi, kuri tādas pļavas uzrādīja iesniegtajos pieteikumos. Es saprotu — Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai lauki būtu sakopti, tomēr daļēji to var saukt par budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, jo atbalsta saņemšanai bez produkcijas ražošanas nav atdeves. Zāles nopļaušanai naudu var saņemt, bet nesaprotu, kādēļ produkcijas neražotājiem vēl piešķir papildu samaksu, kas viņiem paredzēta kā atbalsts darbam lauksaimniecībai mazāk labvēlīgā apvidū. Līdzekļu piešķīrējiem vajadzētu padomāt, kā šo procesu labāk kontrolēt. Viens no veidiem varētu būt pie pieteikumiem tiešo maksājumu saņemšanai pievienot informāciju par mājlopu skaitu saimniecībā vai arī līgumu ar mājlopu audzētājiem, kuriem platību appļāvējs apņēmies pārdot lopbarību. Ja šādu dokumentu nav, tad nevajadzētu pretendēt vismaz uz minētajiem papildu maksājumiem. Šo naudu zemnieki varētu ieguldīt ražošanā, jo pašlaik plānotā valsts subsīdiju summa nemaz tik liela nav. Tā ir tikai nedaudz lielāka par pieciem miljoniem latu,” saka I. Ādamsons.
Tāds paredzēto valsts investīciju lielums neapmierina daudzus zemniekus. Šā iemesla dēļ Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome Zemkopības ministrijai nosūtījusi vēstuli, kurā lūdz atbalstu lauksaimniecības uzņēmumiem palielināt līdz 10 miljoniem latu. I. Ādamsons domā, ka to varēs panākt, ja būs pārpildīts valsts budžets. “Valdībai tomēr šos līdzekļus vajadzētu meklēt. Ar pieciem miljoniem lauksaimniecisko ražošanu būtiski attīstīt nevar. Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes ierosinātais palielinājums būtu pietiekams stabilas ražošanas nodrošināšanai,” atzīst I. Ādamsons.
Viņš lauksaimniecisko ražošanu ir izvērtis savā zemnieku saimniecībā “Rožkalni”, kas atrodas Smiltenes pagastā. “Audzēju graudus 700 hektāros. Šovasar biežo lietavu dēļ rudzi un kvieši zaudēja daļu kvalitātes. Ar šogad saņemto subsīdiju naudu dzēsu daļu no kredītiem. Lauksaimniecisko ražošanu par šo summu ievērojami attīstīt nevarēju. Labi, ka šo mērķu sasniegšanai bija iespējams izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Nākamajā gadā lauksaimniekiem Eiropas Savienības finansējuma nebūs, tādēļ svarīgi, lai valsts subsīdijas būtu pietiekamas ražošanas nodrošināšanai,” saka I. Ādamsons.
