Eiropas Savienības dalībvalstīm, iespējams, tuvākajā laikā radīsies iespēja zemniekiem divkārt palielināt izmaksājamo pabalstu summu.
Eiropas Savienības dalībvalstīm, iespējams, tuvākajā laikā radīsies iespēja zemniekiem divkārt palielināt izmaksājamo pabalstu summu.
Tāda lauksaimniekiem iepriecinoša ziņa parādījusies ziņu aģentūras “Delfi” portālā.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele informē, ka šis pagaidām vēl tikai pārrunātais nodoms attiecas arī uz Latvijas zemniekiem. “Visi lēmumi, ko tagad pieņem Eiropas Savienība, ir domāti arī Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Zemkopības ministrijā gan par šādu lietu vēl nav spriests. Iespējams, ka gaidāmo divkāršo pabalstu vajadzēs vēl kādu laiku pagaidīt,” saka V. Empele.
Pašlaik katram lauksaimniekam trīs gadu periodam var piešķirt 3000 eiro (2108 latu). Eiropas Komisija nolēmusi šo summu palielināt līdz 6000 eiro (4216,8 latiem). Turklāt Eiropas Komisija plāno divkārt palielināt katras Eiropas Savienības dalībvalsts zemniekiem izmaksājamo subsīdiju apjomu – līdz 0,6 procentiem no ražošanas kopējā apjoma.
Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons atzīst, ka pats par sevi piedāvātais palielinājums nav slikts, bet tas būtiski neuzlabos zemnieku konkurētspēju Eiropas tirgū. “Kā saka, kokam ir divi gali. Palielinājums subsīdiju apjomu divkāršos arī veco Eiropas Savienības vaalstu fermeriem, kuri jau tagad saņem ievērojami lielāku valsts pabalstu kā mēs. Piemēram, Francijas lauksaimniekiem subsīdiju apjoms ir astoņas reizes lielāks nekā mums, bet dāņiem tas ir sešas reizes lielāks. Pareizāk būtu, ja šogad Eiropas Savienība beidzot sāktu pabalstu summu izlīdzināšanu, lai visu dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu apmēram vienādas summas. Tagad lielākie ieguvēji būs attīstīto Eiropas Savienības fermeri, bet tas nozīmē, ka mūsu zemi izpirks ārzemnieki,” saka V. Jansons.
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes Briseles nodaļas vadītājs Bruno Barons uzskata, ka palielinājums Latvijas zemniekiem ražošanā kardinālus uzlabojumus nedos. “Tikai tādēļ, ka Latvijas zemniekiem pabalstu paredzēts divkāršot, pārējās Eiropas dalībvalstīs tas nekļūs divkārt mazāks, bet arī dubultosies,” apliecina B. Barons. Viņš informē, ka pašlaik Latvijā lauksaimnieki saņem vismazākos tiešos atbalsta maksājumus, bet tas nozīmē, ka mūsu valsts zemnieki nevar kļūt konkurētspējīgi lielāko Eiropas valstu lauksaimniecības produkcijas tirgū. Pēc B. Barona domām, konkurētspēju var radīt tikai subsīdiju izmaksu pārtraukšana visām valstīm vienlaikus.
Eiropas Komisija savā paziņojumā gan pauž, ka pabalstu divkāršošana neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī konkurenci. Izmaksājamo pabalstu summai, pēc Eiropas komisijas pārstāvju uzskata, nevajadzētu traucēt brīvu konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēt valsts palīdzības noteikumus.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Kaspars Austriņš domā, ka ar secinājumiem vēl nevajadzētu steigties. Vispirms jāatšifrējot, kas slēpjas zem vārdiem “zemniekiem izmaksājamais pabalsts”. Varbūt ir paredzēti dažāda veida maksājumi.
Ir nolemts šo projektu kopīgi izskatīt ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem un tad publicēt ar aicinājumu ieinteresētajām pusēm sniegt atsauksmes.
