Ceturtdien “Ziemeļlatvijas” redakcijā viesojās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un telefonakcijā atbildēja uz Valkas rajona iedzīvotāju jautājumiem.
Ceturtdien “Ziemeļlatvijas” redakcijā viesojās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un telefonakcijā atbildēja uz Valkas rajona iedzīvotāju jautājumiem.
Cilvēkus interesēja gan mežsaimniecības nākotne, gan ministra viedoklis par minimālo algu palielināšanu, gan viņa redzējums lauksaimniecības kooperācijas attīstībā.
Mežiniekus interesē nozares nākotne
Daudz jautājumu vēl pirms telefonakcijas redakcijā bija iesnieguši Valkas virsmežniecības speciālisti, kā arī Valkas rajona Lauksaimnieku biedrības pārstāvji. Pats pirmais zvanītājs no ministra vēlējās uzzināt, kur noteiktu darbu veikšanai viņš var dabūt traktoru. Tas bija vienīgais jautājums, kura atrisināšanai ministram pietrūka padoma. “Es nezinu, kur tieši jūs varat dabūt traktoru,” teica M. Roze.
Valsts Meža dienesta darbiniekus interesēja vairākas lietas: vai Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā atrodas gan budžeta līdzekļu tērētājs Meža dienests, gan naudas pelnītāja Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, var būt ieinteresēta neatkarīga un stipra Meža dienesta izveidošanā un vai tāda situācija neveicina interešu konfliktu. Ja tāda konflikta nav, tad kādēļ minētā ministrija nereaģē uz Meža dienesta katastrofālo finansiālo stāvokli? Vēl mežsaimniekus interesēja, vai Meža dienestu paredzēts nodot citas ministrijas pakļautībā, kā arī tas, vai gaidāma vēl kāda reorganizācija, kuras ietvaros samazinās darbinieku skaitu un sašaurinās Meža dienesta funkcijas; vai nākotnē Meža dienestam būs iedalīts tāds finansējums, kāds ir nepieciešams visu funkciju veikšanai.
Uzskata, ka interešu konflikta nav
Atbildot uz pirmo no šiem jautājumiem, zemkopības ministrs izteicās, ka tādā gadījumā pastāvīgā interešu konfliktā atrastos gan Valsts prezidente, gan premjerministrs, jo arī viņi vieni pārvalda visu valsti, kurā ir bezgala daudz institūciju. “Pēc manām domām, nav svarīgs ministrijas nosaukums, kuras pakļautībā atrodas Meža dienests, bet būtiski, lai šim dienestam būtu noteikta pietiekami liela atbildība. Protams, ka ministrija ir ieinteresēta Meža dienesta attīstībā. Kontrolei jābūt. Ja Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” godprātīgi nepildīs tai uzticētās īpašnieku funkcijas, mēs varam gan ātri iegūt lielu peļņu, bet pēc pāris gadiem atrasties pie sasistas siles. Pašlaik ne tikai ministrija, bet arī politiķi no vairākām Saeimas frakcijām ir iesaistīti mežsaimniecības vadībā un rūpējas, lai mežus ne tikai izcirstu, bet arī atjaunotu,” apliecina M. Roze.
Būs gan izmaiņas, gan nauda
Zemkopības ministrs piekrīt, ka pagaidām Meža dienests atrodas it kā mazā brāļa lomā. “Šo jautājumu risināsim, lai celtu attiecīgā dienesta prestižu. Nav pareizi apgalvot, ka ministrija līdz šim nav reaģējusi uz dienesta finansiālo stāvokli. Tas ir darīts, bet mēs pretim gribam zināt šīs institūcijas redzējumu par tās funkciju attīstību nākotnē un to, kā Meža dienests plāno efektīvāk ieguldīt tam piešķirto naudu. Esam uzklausījuši ekspertus, kuri vērtēja iepriekšējo reorganizāciju. Viņi uzskata, ka, piešķirot Meža dienestam papildu līdzekļus, bet neveicot tā funkciju efektīvāku sadali, vēlamos rezultātus nepanāksim. Lai uzlabotu darba efektivitāti, dienestā noteiktas izmaiņas būs, bet par tām iepriekš sniegsim informāciju un visas ieceres nodosim virsmežniecību speciālistu apspriešanai. Piemēram, nav pareizi arī tas, ka pašlaik mežsargam ir ļoti daudz pienākumu. Viņš vada medības, sniedz konsultācijas, nosaka vietas, kur var veikt mežizstrādi. Ja vēl viņa apgaitā ir daudz privātīpašnieku mežu, tad tiešam grūti kvalitatīvi izpildīt visus darbus. Te jāizplāno efektīvāka funkciju sadale. Mans uzskats ir tāds, ka Meža dienestam jāpiešķir lielāks finansējums, bet vienlaikus jāveic attiecīgas izmaiņas funkciju sadalē, lai ieguldītā nauda atmaksātos.
Citas ministrijas pakļautībā Meža dienesta nodošana nav paredzēta,” apgalvoja M. Roze.
Neapmierina piena iepirkuma cena
Kādu zvanītāju neapmierināja akciju sabiedrības “Trikātas siers” noteiktā samaksa par pienu. “Ja jums minētajā uzņēmumā pieder akcijas, varat vadībai ierosināt akcionāru sapulces sasaukšanu un tur visus jautājumus pārrunāt. Vēl ir iespēja lauzt ar uzņēmumu noslēgto līgumu un par piena pārdošanu vienoties ar citu pārstrādes firmu,” sacīja M. Roze.
Daži zvanītāji pastāstīja, ka, iesniedzot pieteikumus par tiešo maksājumu saņemšanu zemes apstrādei, viņi aizmirsuši ierakstīt, ka saimniecība atrodas lauksaimniecībai mazāk labvēlīgā apvidū, tādēļ neesot par to saņēmuši papildu samaksu. Vai šo kļūdu iespējams labot? “Diemžēl kompensāciju par pērno gadu vairs nevar saņemt, bet nākamajā gadā savos pieteikumos noteikti atzīmējiet, ka jūsu zeme ir minētajā apvidū,”atgādināja ministrs.
Viena zvanītāja vaicāja ministram, vai tas ir normāli, ka viņai kā grāmatvedei alga ir 120 latu, bet apkopējai — 90 latu. “Tas nav normāli, jo atbildība ir ļoti dažāda. Manis pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības frakcija Saeimā ir nolēmusi iestāties par iespējami ātrāku minimālās algas palielināšanu,” atbildēja M. Roze.
Lauksaimniekus interesē kooperācija
Lauksaimnieki ministram bija atsūtījuši vairākus jautājumus. Viņus interesēja, kad sāks strādāt lauksaimniecības konsultanti pagastos un ko viņi darīs; kāda ir ministra attieksme pret kooperāciju; vai no subsīdijām piešķirtajiem, bet vēl nesadalītajiem diviem miljoniem latu kādu summu atvēlēs arī mājlopu pirkšanai. Vēl jautāja, vai ir paredzēts uzlabot graudu pirmapstrādi, jo pērnā rudens bēdīgā pieredze atklāja, ka mitrā laikā neapmierina kalšu jaudas. Lauksaimnieku biedrības vadību interesēja, vai iespējams izveidot vienu vienotu lauksaimnieku organizāciju, kā arī ministra viedoklis par profesionālu mehanizatoru sagatavošanu, jo pašlaik tādu speciālistu trūkst.
“Konsultanti sāks strādāt pavisam drīz. No pašvaldībām ir saņemti pieteikumi. Tos nav atsūtījušas apmēram 20 lēmējvaras. Jāpiebilst, ka šie konsultanti nedublēs konsultāciju biroju darbu. Viņi būs pirmā līmeņa padomdevēji iedzīvotājiem. Pagastu konsultantu pienākums būs informēt cilvēkus par dažādām atbalsta programmām, kurās viņi var iesaistīties, un par termiņiem, līdz kuram laikam jāiesniedz pieteikumi vai jāpiesaka dalība. Konsultanti būs pirmie informatori arī par iegūstamajām subsīdijām. Es ceru, ka šī programma par konsultantu štatu izveidošanu vietējās lēmējvarās būs ilglaicīga.
Ministrija ļoti pozitīvi vērtē kooperāciju, un arī es pats uzskatu, ka tāds process jāatbalsta. Šis darbs jau ir iesākts. Kooperatīviem esam atvieglojuši nodokļu maksāšanu. Panākta daļēja vienošanās ar bankām par kooperatīvu atbalstīšanu ar kredītiem. Līdz šim bankas nevēlējās izsniegt aizdevumus tādu uzņēmumu attīstībai, kuriem ir vairāki īpašnieki. Nākotnē mūsu atbalsts kooperācijai var vienīgi palielināties.
Par iespēju pirkt mājdzīvniekus, izmantojot subsīdiju naudu, man ir ieminējušies daudzi lauksaimnieki. Šo ieteikumu esam iekļāvuši apspriežamajos jautājumos par minēto divu miljonu sadali. Aprīlī būs apkopota visa informācija par janvāra vētras nodarītajiem zaudējumiem, tad varēsim lemt, cik naudas mājdzīvnieku pirkšanai iespējams atvēlēt. Daļu no šīs summas vajag iedalīt arī graudu kvalitatīvai pirmapstrādei pēc ražas novākšanas.
Kas attiecas uz vienotu lauksaimnieku organizāciju, tad tas ir arī mans rožainākais sapnis. Tomēr ministrija “no augšas” neko nenorādīs un nepavēlēs. Lauksaimniekiem pašiem rūpīgāk jāizvēlas savi runasvīri, lai šo vienotību panāktu un lai vajadzīgo informāciju saņemtu visi interesenti,” uzskata M. Roze.
Izstrādās profesionālās izglītības stratēģiju
Zemkopības ministrs ir pārliecināts, ka kvalificētu mehanizatoru trūkums ir visas mūsu izglītības sistēmas sekas. “Pēc manām domām, skolās ir pārlieku daudz izvēles priekšmetu, bet jaunībā ne vienmēr gribas mācīties. Ir mainījušies arī vērtību kritēriji. Mums ir daudz juristu, sociologu, ekonomistu, bet maz kvalificētu praktisko profesiju pārstāvju. Profesionālajās vidusskolās nav pietiekami modernas mācību bāzes, bet mūsdienu ārzemju traktori ir aprīkoti ar sarežģītiem kompjūteriem. Lai tādus agregātus vadītu, vajag iegūt gandrīz augstāko izglītību. Nepietiek ar to, ka prot braukt ar “Belarusu”. Ministrijā ir iesākta jauna profesionālās izglītības stratēģijas izstrādāšana. Esam uzsākuši sarunas ar vairākām ārzemju firmām par lauksaimniecības tehnikas iegādi mācību bāzes modernizēšanai,” apliecināja M. Roze.
Dažus lauku iedzīvotājus interesēja zemkopības ministra viedoklis par to, ka drīzumā pēc Eiropas Savienības norādījumiem ēkām vajadzēšot nomainīt tos šīfera jumtus, kuriem ir azbesta piejaukums.
“Šo jumtu nomaiņu paredzēts veikt līdz 2010. gadam. Par to esmu runājis ar vides ministru, jo šis jautājums attiecas arī uz apkārtējās vides aizsardzību. Mūsu ministrija šim procesam sekos līdzi un iestāsies par to, lai nākamjā darbu plānošanā jumtu nomaiņu iekļautu kā valsts atbalstāmo pasākumu. Cilvēkiem, kuri godprātīgi par savu nopelnīto naudu šos materiālus ir pirkuši, nedrīkst pateikt, ka tagad tas jumts jāplēš nost. Valsts tā nedrīkst rīkoties. Mēs rūpīgi izanalizēsim situāciju. Es saprotu pensionārus, kuri baidās, ka jumta nomaiņai nepietiks līdzekļu. Man šķiet, ka tām mājām, uz kurām minētā šīfera jumts atrodas jau daudzus gadus, tas var arī palikt, jo, iespējams, tagad to izjaucot, dabai nodarīsim lielāku kaitējumu,” atzīst M. Roze.
Pēc telefonakcijas zemkopības ministrs tikās ar zemniekiem, uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem Valkas rajona padomē.
