Pirmo reizi Zemessardzes 22. kājnieku bataljona vēsturē zemessargi teorētiski un praktiski apguvuši ziemas izdzīvošanas kursu, ko vadīja smiltenietis, bataljona 2. kājnieku rotas komandieris Aigars Savickis.
Interesantākais uzdevums bija ieslēpot āliņģī un pēc tam – izkļūt ārā, kā atbalstu izmantojot slēpju nūjas, atzīst smilteniete, bataljona medmāsa Laine Ziemiņa. Arī viņa tika galā ar šo pārbaudījumu, kaut medmāsai tas nebija obligāts.Mežā nakšņo zaru būdāsZiemas izdzīvošanas kursa mērķis ir sagatavot zemessargus kaujām ziemas apstākļos. “Līdz šim mācības notikušas vasarā, rudenī vai pavasarī, kad ir salīdzinoši viegli, taču kaujas var notikt arī ziemā, kad ir pavisam citādi apstākļi,” skaidro A. Savickis.Viņu pašu savulaik sagatavoja kaujām un izdzīvošanai aukstā laikā Norvēģijā, kur mācības vadīja norvēģu zemessargi. Šajā ziemas izdzīvošanas kursā Latvijā divu dienu ilgās praktiskajās apmācībās piedalījās 15 ārrindas zemessargi no izlūku vada. Vienu dienu mežā viņi mācījās slēpošanas tehniku, ekipējuma sagatavošanu un pārvadāšanu ar ragavām, kā arī iekārtoja nometni, kur paši gatavoja ēdienu uz ugunskura un nakšņoja no zariem uzceltās būdās. Pārbaudījumus smagākus padarīja laika apstākļi – slapjš sniegs un lietus, taču neviens no izdzīvošanas kursu dalībniekiem neesot saslimis.Lai pārlaistu nakti mežā, ir jāzina daudzas praktiskas lietas, piemēram, kā iekurināt ugunskuru vai izžāvēt slapjās zeķes un cimdus. Vispareizāk ir zeķes vai cimdus ielikt padusēs, kur tie pa nakti izžūst, pieredzē dalās A. Savickis.Viens no pārbaudījumiem bija skijorings, kad kaujas vienība pārvietojas uz slēpēm un karavīrus velk tehnika, šajā gadījumā – zviedru kājnieku pārvietojamā mašīna uz kāpurķēdēm. Taču par interesantāko uzdevumu zemessargi atzina ieslēpošanu āliņģī Vaidavas ezerā. Atmiņā paliks visu mūžuTāds pārbaudījums atmiņā paliek visu mūžu, pasmaida A. Savickis un piebilst, ka no ieslēpošanas āliņģī zemessargi varēja arī atteikties, taču to izdarījis tikai viens cilvēks. Cilvēku drošības labad tika izmantoti virvju stiprinājumi. “Šādam pārbaudījumam ir divi mērķi. Pirmkārt, ja kādreiz gadīsies ielūst ledū, cilvēks neapjuks. Otrkārt, tā ir sevis un savu baiļu pārvarēšana,” skaidro zemessargs.Viņam piekrīt bataljona medmāsa, smilteniete L. Ziemiņa, kura ikdienā strādā par medmāsu Vidzemes slimnīcā Valmierā. “Man tas bija izaicinājums, varēšu vai nevarēšu. Turklāt bija gandarījums 20 gadus vecajiem zemessargiem parādīt, ka arī par viņiem vecāki cilvēki spēj izdarīt tādas lietas,” pasmaida L. Ziemiņa. Veicot tādu uzdevumu, kā ieslēpošana āliņģī, rokas nedrīkst iemaukt slēpju nūju cilpās. Arī slēpju stiprinājumiem, pārvietojoties pa ledu, jābūt tādiem, lai varētu ātri atbrīvoties no slēpēm.