16. maijā paredzētā plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšana nenotiks.
16. maijā paredzētā plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšana nenotiks.
Smiltenes pagasta “Macuļu” un “Vecmacuļu” īpašnieks Andris Pauls-Pāvuls atklājis kļūdas Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas projektā.
Šo pagasta attīstībai svarīgo dokumentu bija paredzēts apstiprināt 16. maijā. Tagad process aizkavēsies. Ja tas notiks pārāk ilgi, kavēšanās var bremzēt iedzīvotāju un uzņēmēju būvniecības ieceres Smiltenes pagastā.
“Uzlabo” mitru pļavu
Pašvaldības teritorijas plānojuma projekta kartogrāfiskajā daļā attēlotais lauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums pēc ballēm atšķiras no Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtās informācijas. “Turklāt būtiski un lielās teritorijās,” uzsver A. Pauls-Pāvuls. Viņš aprēķinājis, ka kļūda varētu attiekties uz aptuveni 20 procentiem no Smiltenes pagasta teritorijas. Piemēram, līdzīgā situācijā atrodoties arī kaimiņi.
Iepazīstoties ar plānojuma projektu, A Pauls-Pāvuls konstatēja, ka viņa saimniecībā daļa teritorijas novērtēta kā augstākās kategorijas jeb nacionālās nozīmes lauksaimniecības zeme ar vērtējumu virs 50 ballēm. “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka tāds vērtējums piešķirts mitrai, daļēji aizaugušai pļavai ielejā, kurā ir dīķis un pirts. A. Pauls-Pāvuls stāsta, ka par atklāto kļūdu laikus rakstiski informējis Smiltenes pagasta padomi, taču pašvaldība viņa ierosinājumus nav ņēmusi vērā un apstiprinājusi plānojuma galīgās redakcijas projektu bez izmaiņām.
“Pagastā mani informēja, ka tāda ir Valsts zemes dienesta sniegtā informācija, un “mēs tur neko nevaram mainīt”. Kad lūdzu uzrādīt rakstisku informāciju, kuru VZD iesniedzis par zemes vērtējumu ballēs, tad šādu dokumentu pagastā neviens nevarēja atrast,” sašutis stāsta A. PaulsPāvuls.
Izmainītas zemju vērtības
Veicot Rīgas domes revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, viņš pārzina pašvaldību darbu un pienākumus, tāpēc nesamierinājās ar tādu atbildi un pats sameklēja VZD kartogrāfisko materiālu. “Smiltenes pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts, nebalstoties uz oficiālajiem VZD nosacījumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemju zonējumu. Salīdzinot VZD karti ar pagasta attīstības plānu kopumā, konstatēju, ka plānojumā ir teritorijas, kuras nepamatoti novērtētas kā augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, vai arī augstvērtīgās lauksaimniecības zemes ir nodotas apbūvei un izslēgtas no nacionālās nozīmes zemes fonda, ko pagasta padome nedrīkst darīt,” skaidro A. Pauls-Pāvuls.
Nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju izmantošanas mērķi nedrīkst izmainīt bez valsts institūciju atļaujas. Tas nozīmē, ka šādas kategorijas zemi bez atļaujas nedrīkst apbūvēt.
Piektdien A. Pauls-Pāvuls iesniedza Smiltenes pagasta padomē katram pagasta deputātam adresētu vēstuli ar aicinājumu sasaukt pagasta padomes ārkārtas sēdi, analizēt radušos situāciju, noskaidrot tās cēloņus un izvērtēt pagasta padomes atbildīgo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam. “Lūdzu ņemt vērā arī tās sekas, kuras radīsies visiem pagasta iedzīvotājiem un jo īpaši teritorijas attīstītājiem (uzņēmējiem), veidojot sava biznesa ieceres, pamatojoties uz nepatiesu informāciju teritorijas plānojuma projektā,” deputātus aicina A. Pauls-Pāvuls.
Viņš pat pieļauj, ka te ir iemesls vērsties Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Deputāti paļāvās uz stāstīto
Smiltenes pagasta teritorijas plānojuma galīgā apstiprināšana var aizkavēties. “Ja līdz 2007. gada beigām pašvaldības nav apstiprinājušas teritoriālo plānojumu, tad saskaņā ar būvniecības likumu un likumu par teritoriālo plānošanu šajā teritorijā neko nevar būvēt un neko nevar attīstīt. Tas attiecas uz jebkāda veida būvniecību. Es pagastam ietaupīju vismaz divus mēnešus, lai process nekavētos,” skaidro A. Pauls-Pāvuls.
A. Paula-Pāvula iesnieguma izskatīšana ir iekļauta 2. maijā paredzētās pagasta padomes sēdes darba kārtībā, “Ziemeļlatviju” informē Smiltenes pagasta padomes priekšsēdētāja Velga Līdaciņa.
Plānojumā atklātā neatbilstība VZD kartogrāfiskajam materiālam ātri ir novērsta. “Labi, ka nepilnība tika pamanīta laikus. Tagad plānojuma galīgās redakcijas projektā ir izlabota un precizēta informācija par nacionālās un rajona nozīmes lauksaimniecības zemju un citu zemju vērtībām. Sēdē pagasta deputāti redzēs, kāda izskatās izlabotā karte, kādas ir precizētās zemju vērtības un varēs lemt, kā tas ietekmēs teritorijas plānojuma turpmāko izstrādi,” skaidro Māra Zeltiņa. Viņa tagad pilda Smiltenes pagasta plānotājas pienākumus, tos pārņemot no bijušās pagasta teritorijas plānotājas Rutas Madarājas-Veisas.
M. Zeltiņa uzsver, ka 16. maijā plānojuma galīgo redakciju apstiprināt noteikti nevarēs, jo atkārtoti jāizsludina dokumenta projekta sabiedriskā apspriešana.
To, kāpēc plānojuma projektā ieviesušās minētās kļūdas, apvaicātie pagasta deputāti skaidro ar uzticēšanos savulaik saņemtajam skaidrojumam, ka “tas ir ņemts no VZD”. Bijušais Smiltenes pagasta deputāts, zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons pat nebrīnās par radušos situāciju, jo to varējis paredzēt iepriekšējos gados, kad arī viņa kaimiņi rakstīja pašvaldībai līdzīgu iesniegumu un viņu ierosinājumi plānojuma projektā netika iekļauti. “Deputāti uz sēdi tiek sasaukti reizi mēnesī un nevar iedziļināties visos jautājumos. Tāpēc pagastā ir speciālists, kuram maksā algu, un viņam jābūt lietas kursā par visiem jautājumiem,” uzskata I. Ādamsons.
