Katram kokam līdzīgi kā cilvēkam ir savs mūža ilgums un gals. Arī koki mēdz slimot. Lielāko daļu no tiem vienkārši nozāģē.
Katram kokam līdzīgi kā cilvēkam ir savs mūža ilgums un gals. Arī koki mēdz slimot. Lielāko daļu no tiem vienkārši nozāģē.
Šonedēļ “Ziemeļlatvija” saņēma bijušās smiltenietes, tagad Salaspils iedzīvotājas vēstuli, kurā viņa dalās pārdomās un lūdz laikraksta palīdzību, lai noskaidrotu, kas un kāpēc nozāģējis egles, kas auga pie viņas bijušā gruntsgabala.
Nekas nepieder, vien atmiņas
“Smiltenes nomalē, Peldu ielā 30 atrodas manas dzimtās tēva mājas, kur juridiski man nekas vairs nepieder, vien atmiņas,” vēstulē pauž 74 gadus vecā sirmgalve.
Sieviete atceras, kā vēl Ulmaņa laikā viņas dzimtas īpašumā iestādīti dažādi koki, bet pie mājas — egles. “Pārējo koku jau sen vairs nav, bet man nav saprotams, kāpēc daudzus gadu desmitus vējus un vētras izturējušās egles.. pēkšņi nozāģētas,” izbrīnīta vēstules autore. “Līdz šim nevienam skaistie koki netraucēja, bet pēkšņi it kā kaimiņi platās ielas pretējā pusē esot pieprasījuši egles nozāģēt! Neticami!”
Vēstules noslēgumā viņa paskaidro, ka dažādu apstākļu dēļ nevar ierasties Smiltenē, tāpēc lūdz noskaidrot, kas pieprasījis, kas un uz kāda pamatojuma pieņēmis lēmumu, kas un kam devis rīkojumu nozāģēt kokus.
Nav saņēmusi vēstuli vai iesniegumu
To, kurš vērsies pilsētas domē, lai panāktu egļu nozāģēšanu, pašvaldības darbinieki atteica publiskot. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes pilsētas ainavu arhitekti Laimu Šmiti, kura paskaidroja, ka Smiltenes pilsētas dome komentāru nesniegs, jo nav saņēmusi domei adresētu vēstuli vai iesniegumu. “Tā kā pēc informācijas nevēršas īpašnieks, tad uzskatām, ka atbilde nav publiskojama ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Esam gatavi atbildēt uz Smiltenes pilsētas domei adresētu vēstuli vai iesniegumu LR spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos,” paskaidro L. Šmite.
Mēneša laikā var tikt apstrīdēts
Smiltenes pilsētā no 2003. gada 26. maija saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 3/03 “Smiltenes pilsētas (teritorijas labiekārtošanas), apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi” un nolikuma pamata darbojas Apstādījumu saglabāšanas komisija. Katrs iesniegums par koku zāģēšanu tiek izskatīts normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, tad tiek sniegta atbilde — apstādījumu apsekošanas akts, kurā ir komisijas lēmums par darbībām apstādījumos. Lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam un saskaņā ar Administratīvā procesa likumu viena mēneša laikā var tikt apstrīdēts Smiltenes domes priekšsēdētājam.
“Konkrētajā gadījumā 11. janvārī tika saņemts iesniegums par vecu, bīstamu egļu nozāģēšanu Peldu ielai 30 piegulošajā teritorijā. Šā gada 8. un 9. janvāra vētrā egļu rindā divi koki nogāzās, tādējādi aizšķēršojot ielu un apdraudot īpašumus,” saka L. Šmite.
Viņa paskaidro, ka, saņemot iesniegumu, Apstādījumu saglabāšanas komisija nekavējoties apsekoja kokus Peldu ielai 30 piegulošajā teritorijā un konstatēja: iepriekšminētie koki ir ainaviski mazvērtīgi, vairākkārt apzāģēti, aug zem elektroapgādes līnijas, ir iztrupējuši, draudīgi apkārtējai apbūvei un iedzīvotājiem. Egles aug pašā grāvja malā, tām ir daļēji atkailināta sakņu sistēma, dažas no tām ir puskaltušas. Koki aug nesamērīgi tuvu dzīvojamai mājai un traucē tās insolāciju (apgaismojums, kura avots ir saules stari — no red.).
Komisija vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu piekrist astoņu egļu nozāģēšanai, kuru veiks pasūtītājs par saviem līdzekļiem.
Egles pāraugušas un tāpēc bīstamas
Sazinājāmies ar Peldu ielas 30. nama īpašnieci, kura apstiprināja, ka egles nozāģētas jau otrā dienā pēc vētras, bet viņa ar iesniegumu par koku bīstamību domē nav vērsusies. Sieviete gan atzīst, ka egles bijušas vecas, pāraugušas un tāpēc bīstamas. Viņa atklāj, ka nolemts veco koku vietā stādīt jaunus. “Protams, žēl ir katra nozāģēta koka, bet šie bija bīstami cilvēkiem,” uzsver mājas saimniece. Viņa pārliecināta, ja līdzīga vētra būtu atkārtojusies, egles spēcīgās brāzmas varētu neizturēt. Sieviete nenoliedz iespēju, ka vēja virpulis tās varētu uzgāzt viņas vai kaimiņu mājām, vai kādam nejaušam garāmgājējam. “Kas tad maksātu zaudējumus un atbildētu par nelaimi?” vaicā Peldu ielas 30. nama īpašniece.
Iela tagad kļuvusi saulaināka
Līdzīgas domas izteica arī citi apvaicātie Peldu un Meža ielas kaimiņu māju iedzīvotāji. Vairāki cilvēki uzsvēra, ka iela tagad kļuvusi saulaināka. “Netālu no mūsu mājas sākas mežs, ja vēlas, var pastaigāties tur. Šo egļu trūkumu īpaši neizjūtu. Ja manu māju apdraudētu bojāti koki, es arī uztrauktos,” savu viedokli izteica kāda Meža ielas iedzīvotāja. Viņa apstiprina faktu, ka egles nozāģētas tūlīt pēc vētras, 11. janvārī. Kāda cita sieviete piebilst, ka šo pāraugušo stādījumu bija iecienījušas vārnas, tās nodarījušas kaitējumu mazdārziņu ražai.
Savukārt mežsaimniecības speciālists mums paskaidroja, ka egle savu ciršanas vecumu sasniedz 80 gados. Kokam ir svarīgi augšanas un bioloģiskie apstākļi. Nereti šajos 80 gados egle ir daļēji satrupējusi un bojāta. Nav izslēgts, ka tā nodzīvo līdz 200 gadiem, bet pilsētā paļauties uz to, ka varbūt koks vētrā nenolūzīs nav pareizi.
Neatbildēts paliek tikai jautājums par iespēju Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmumu pārsūdzēt Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājam, jo egles, spriežot pēc iedzīvotāju teiktā, ir nozāģētas dienā, kad dome saņēmusi iepriekš minēto iesniegumu.
