Vasara ir pilnziedā, tāpēc ir īstais laiks, lai papildinātu zāļu tēju krājumus, kas lieti noderēs ziemas mēnešos. Protams, vienkāršāk nepieciešamības gadījumos zāļu tējas iegādāties aptiekās, tomēr ne sliktāk palīdzēs arī pašu rokām salasītās.
Vasara ir pilnziedā, tāpēc ir īstais laiks, lai papildinātu zāļu tēju krājumus, kas lieti noderēs ziemas mēnešos. Protams, vienkāršāk nepieciešamības gadījumos zāļu tējas iegādāties aptiekās, tomēr ne sliktāk palīdzēs arī pašu rokām salasītās.
Ja nolemjat apgūt zāļu tēju sagatvošanas un lietošanas ābeci, šobrīd pieejams plašs literatūras klāsts. To var atrast gan bibliotēkās, gan internetā. Daudziem noderīgā informācija noteikti ir arī mājas grāmatplauktu krājumos. Dažus laika gaitā uzkrātus padomus atgādināsim arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem.
Pagatavo no vienas vai vairākām drogām
Viena no visvecākajām zāļu formām ir zāļu tējas. Parasti tās pagatavo no vienas vai vairākām drogām. Tējai var pievienot sāļus, ēteriskās eļļas vai citas piedevas. Pirms tēju pagatavošanas lapas, lakstus, saknes, sakneņus, mizas un gumus saberž vai sagriež. Ziedus un ziedu kurvīšus var nesasmalcināt, bet liepu ziedus ieteicams sagriezt. Augus un ogas var lietot sasmalcinātā un arī nesasmalcinātā veidā. Drogu sasmalcinātības pakāpe atkarīga no tēju lietošanas veida. Drogām, kuras izlieto vannām, sautējošām kompresēm un apliekamajiem, jābūt smalki saberztām vai sagrieztām. Ja no tējas gatavo uzlējumu vai novārījumu iekšķīgai lietošanai vai mutes dobuma skalošanai, lapas, ziedus un lakstus sasmalcina, lai to daļiņu lielums nepārsniegtu piecus milimetrus. Milteņu, brūkleņu un tamlīdzīgu lapu daļiņu lielums nedrīkst pārsniegt vienu milimetru, mizas, sakneņu, sakņu daļas nedrīkst pārsniegt trīs milimetrus, bet augļi un sēklas — 0,5 milimetrus. Drogu sasmalcināšanas rezultātā radušos putekļus (mazākus par 0,2 milimetriem) nosijā caur sietu.
Gatavojot jauktās tējas, katru drogu sasmalcina atsevišķi un pēc tam rūpīgi samaisa kopā. Sagatavotās tējas uzglabā labi noslēgtos traukos vai iesaiņo papīra, audekla maisiņos. Ēterisko eļļu drogas uzglabā skārda vai stikla traukos.
Nedrīkst ievākt augus ceļmalās
Ārstniecības augu pumpurus un mizas lielākoties ievāc pavasarī, augļus, sēklas, saknes, sakneņus, sīpolus un gumus — parasti rudenī. Šis laiks piemērots lapu, lakstu un ziedu vākšanai.
Lapas un lakstus ievāc, kad augiem izveidojušies ziedpumpuri vai arī ziedēšanas sākumā, kad lapas ir pilnībā izaugušas. Tās novāc sausā laikā. Var noplūkt ar rokām vai lakstu nopļaut un pēc izžāvēšanas lapas nokult. Vispirms lapas ievāc no stumbra apakšējās daļas. Ievāktās lapas nedrīkst saspiest, tās jānovieto žāvēšanai plānā slānī, lai novērstu sakaršanu vai bojāšanos. Ievākt drīkst tikai tās lapas, kurām nav kaitēkļu vai rūsas sēņu bojājumu. Lapas nedrīkst ievākt no noputējušiem, netīriem augiem, kas aug ceļamalās vai citās netīrās vietās.
Par lakstiem sauc auga virszemes daļas ar stumbru, lapām, ziedpumpuriem vai augļiem. Lakstus ievāc līdzīgi lapām, nogriežot vai nopļaujot auga ziedpumpuru veidošanās vai ziedēšanas, dažreiz arī augļu nogatavošanās fāzē. Visbiežāk ievāc lakstu galotnes.
Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnas ziedēšanas fāzē. Tos noplūc kopā ar minimāli īsu ziedu kātu vai bez tā. No dažiem ziediem, piemēram, no gaiļbiksītēm, parastā deviņvīrspēka ievāc tikai vainagus. No citiem — tikai atsevišķus mēlziedus (rudzupuķei).
Drogu žāvēšana
Tikai dažus ārstniecības augus lieto svaigā veidā, pārējos izmanto izžāvētus. Pirms žāvēšanas auga daļas rūpīgi jāpārbauda, jāpāršķiro un jāizlasa citu augu piemaisījumi vai arī tā paša auga citas daļas, kas nav paredzētas kā drogas. Lapām un ziedkopām jānogriež garie kāti, jāatlasa bojātās un nodzeltējušās lapas. Lakstiem jānogriež resnākās stumbra daļas, sakņu paliekas, nodzeltējušās lapas. Jāraugās, lai nebūtu kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu.
Vairumu ārstniecības augu var žāvēt normālā temperatūrā. Šim nolūkam var izmantot māju bēniņus, šķūņus un nojumes. Telpām, kurās žāvē augus, jābūt labi vēdināmām un tīrām. Augus nedrīkst izklāt uz apdrukāta avīžu papīra. Tos parasti izber plānā slānī (1 līdz 3 cm) un žāvēšanas laikā maisa vai pārcilā. Sīpolus un gumus var žāvēt, savērtus uz aukliņām. Tāpat var žāvēt arī nelielos saišķos sasietus lakstus.
Izžuvušas ir tās drogas, kuras, saspiestas saujā, nesalīp pikās, bet paberžot viegli sabirst pulverī. Izžāvētas saknes un sakneņi liecot lūst ar troksni, bet neliecas. Žāvēšanas laikā un arī pēc tam uzglabājot drogas jāsargā no lieka mitruma un putekļiem.
Indīgie augi jāžāvē un jāapstrādā atsevišķi. Pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas. Tos nedrīkst sagatavot un žāvēt bērni.
Pareizi pagatavot uzlējumus
Mājas apstākļos var gatavot tikai neindīgu augu tējas, jo nav iespējams pareizi pagatavot uzlējumus vai novārījumus kā aptiekās. Mājas apstākļos gatavo drogu vai tēju ūdens izvilkumus, kurus tautā sauc par tējām. Sasmalcinātu drogu ievieto emaljētā katliņā, aplej ar verdošu ūdeni, dažas minūtes vāra, trauku noslēdz ar vāciņu un atstāj ievilkties. Pēc atdzišanas izkāš caur sietu vai marli un lieto aukstā vai siltā veidā.
Mājas apstākļos drogas un šķidrumus nesver, bet mēra pēc tilpuma.
1 tējkarote — 5 ml šķidruma vai 1,5 g augu pulvera.
1 ēdamkarote — 15 ml šķidruma; 3 līdz 5 g sausu ziedu, lapu, 6 līdz 10 g pulverizētu, sasmalcinātu sakņu, sakneņu; 5 līdz 10 g sausu sēklu, augļu.
1 tase — 10 ēdamkarotes šķidruma.
1 tējas glāze — 200 līdz 50 ml šķidruma.
***
Dažas drogas, kas palīdzēs cīnīties ar vīrusiem
Vitamīnu drogas
Bērzu lapas; burkānu saknes; gaiļbiksīšu lapas; nātru lapas; pīlādžu augļi; priežu skujas; upeņu augļi un lapas; smiltsērkšķu augļi; meža zemeņu augļi un lapas.
Pretklepus drogas
Āboliņu ziedi; anīsa augļi; ceļteku lapas; deviņvīruspēka ziedi; gaiļbiksīšu sakneņi ar saknēm; māllēpju lapas un ziedi; mazā mārsila laksti; balto panātru ziedi; priežu pumpuri; raseņu laksti; raudeņu laksti; timiāna laksti; purva vaivariņu laksti; trejkrāsu vijolīšu laksti.
Sviedrējošās drogas
Meža aveņu augļi un lapas; dadžu saknes; kumelīšu ziedi; liepu ziedi; trejdaivu sunīšu laksti; upeņu augļi un lapas; vīgriežu ziedi.
Pretiekaisuma drogas
Anīsa augļi; kliņģerīšu ziedi, kumelīšu ziedi; milteņu lapas; pelašķu laksti; priežu pumpuri; raskrēsliņu laksti; smiltsērkšķu augļi.
Pretmikrobiālās un antiparazitālās drogas
Asinszāļu laksti; biškrēsliņu ziedi; Islandes ķērpju lapoņi; kliņģerīšu ziedi un laksti; dzelteno lēpju sakneņi; liepu ziedi; melno ozolpaparžu sakneņi; paegļu augļi; priežu pumpuri; raudeņu laksti; maura retēja laksti; struteņu laksti.
Pretcaurejas drogas
Alkšņu augļkopas; asinszāļu laksti; brūkleņu lapas; ievu augļi; melleņu augļi; ozolu miza; rabarberu sakneņi; meža retēju sakneņi; meža zemenes lapas.
Drogas asinsspiediena
pazemināšanai
Aroniju augļi; baldriānu sakneņi; burkānu augļi; diļļu augļi; pīlādžu augļi; dumbrāja zaķpēdiņu laksti.
Drogas centrālās nervu sistēmas nomierināšanai
Apiņu augļkopas; baldriānu sakneņi; kumelīšu ziedi; magoņu pogaļas; māteru laksti; raudeņu laksti; vībotņu laksti; vīgriežu ziedi.
***
Vitamīnu tējas
Vitamīnu tējas pagatavo no dažādiem meža un pļavu augiem, kā arī ogām. Tēju sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas — vitamīni, fermenti, mikroelementi, organiskās skābes un citas. Šīs vielas labvēlīgi iedarbojas uz organismu, aizsargājot un ārstējot no dažādām saslimšanām. Tieši tāpēc šīs tējas ir ieteicams lietot visiem neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa.
Veselības tēju pareizi pagatavo:
• augu ziedus aplej ar verdošu ūdeni;
• svaigas ogas pirms apliešanas samīca, bet kaltētas — sasmalcina;
• augu lapas ieliek karstā ūdenī un vāra 3 līdz 5 minūtes vai arī aplej ar verdošu ūdeni;
• saknes, stublājus smalki sagriež, tad ievieto aukstā ūdenī un vāra 10 minūtes;
• ziedus, lapas un ogas nostādina 5 līdz 10 minūtes, saknes un stublājus 10 līdz 15 minūtes.
Vitamīnu tēju sastāvs var būt dažāds. Izvēle būs atkarīga no katra lietotāja garšas izjūtām un pašsajūtas. Maisījumā ieteicams ievietot vienu aromātisku augu, piemēram, piparmētru, raudeni vai melisu. Vienlaikus izmantot vairākus aromātiskus augus nav vēlams, jo aromāti viens otru neitralizēs un sajaucoties var veidot nepatīkamu smaržu.
Ieteicamākās vitamīnu tējas:
• no rīta ieteicams lietot tonizējošus dzērienus (meža zemeņu lapu, āboliņu ziedu un lapu, lielo zirdzeņu un citas);
• vakarā ieteicams lietot nomierinošas tējas (asinszāļu, jāņuzāļu, aveņu lapu, piparmētru, kumelīšu, melisas, ķiršu lapu un citas);
• ziemā un agrā pavasarī jālieto polivitamīnu tējas (aveņu lapu, kazeņu, upeņu, nātru, mežrozīšu augļu, pīlādžu, bārbeļu, smiltsērkšķu un citas);
• vasarā vitamīnu tējas gatavo tikai no svaigiem augiem!
