Sedas bibliotēkā šā gada pirmajās dienās ierados dažas minūtes pirms tās atvēršanas. Pie durvīm jau gaida divi bērni, kuri vēlas izmantot internetu. Atnāk arī kāda aktīva lasītāja, un bibliotekārei Nadeždai Rudzītei darbs var sākties.
Strenču vidusskolas 4. klases skolnieks Ādams Lustiks, kurš dzīvo Sedā, atzīst, ka šajā bibliotēkā vēl nav izlasījis nevienu grāmatu, taču skolas brīvlaikā labprāt izmanto interneta iespējas. “Dzīvojos portālā draugiem.lv un spēlēju visdažādākās spēles. Tas viss bez maksas. Datora mājās man nav. Vecākajās klasēs gan tas būs nepieciešams mājasdarbu pildīšanai,” stāsta Ādams.Mainās ar citām bibliotēkām“Uz bibliotēku nāku itin bieži. Ne tikai mainu grāmatas, bet izmantoju iespējas parunāties ar bibliotekāri un citiem apmeklētājiem. Viņa tāds jauks cilvēks – labsirdīga, vienmēr ieteiks man piemērotākās grāmatas,” smaida pensionāre Tatjana Mavrina. Viņa visvairāk lasa romānus un stāstus par mīlestību, sadzīves lietām. Jautāta, cik grāmatu viņa izlasa nedēļā, pensionāre atbild, ka tās nav skaitījusi. Tikai pēc tam uzzinu, ka viņa Sedā ir viena no čaklākajām lasītājām. Tatjana piebilst, ka bibliotēkā ir pārlieku maz jauno grāmatu krievu valodā. Tā ir bēda.Kamēr gaidu, līdz bibliotekāre tiek galā ar klientiem, ierodas Ivars Mateuss no Plāņu pagasta. Viņš ir atnesis lielu maisu ar grāmatām, lai tās apmainītu pret citām. “Skatāmies, ko plānēnieši nav lasījuši, un tad izvēlamies, ko dot kaimiņiem. Mums lielākā daļa ir krievvalodīgo lasītāju, tāpēc mums ir vairāk grāmatu krievu valodā, bet Plāņos to trūkst,” skaidro bibliotekāre.Lasītāju skaits ir kritiesPērn naudas trūkuma dēļ laikraksts “Ziemeļlatvija” bibliotēkā bija pasūtīts tikai pirmajā pusgadā, arī šogad ir gluži tāpat. Novada budžets vēl nav pieņemts, tāpēc nav zināma šā gada rocība. Šogad bibliotēka ir atteikusies no laikraksta “MK Latvija”, bet iecienītākie un pieprasītākie ir “Vesti” un “Moja Semja”. Zināmiem un godīgiem cilvēkiem šīs nedēļas avīzes dod arī lasīšanai mājās.Diemžēl šogad bibliotēkas lasītāju skaits ir krities. Pērn bija 132, bet šogad ir 112. Gandrīz visi lasītāji ir cilvēki cienījamos gados, jauno ir ļoti maz un tie paši ar visām ģimenēm dodas peļņā ārzemēs. Vecie pamazām aiziet viņsaulē.Bērni nelasa vai lasa gaužām maz. Bibliotekāre cenšas piesaistīt lasītājus, veidojot lasīšanas pulciņu, iestudējot lugu, kā tas notika uz pagājušajiem pilsētas svētkiem, taču tas nav noturīgi, jo bērni pamazām aiziet un izvēlas citas nodarbes. Pērn sedēnieši saņēma dāvinājumu no Smiltenes – jaukas un mīļas grāmatas krievu valodā jaunākā vecuma bērniem. Daudzi vecāki tās ņēma un spieda savus bērnus izlasīt.Dāvina arī sponsoriVecajiem visaktuālākā literatūra ir par mīlestību un noziegumiem. Klasika, sākot no 50. gadiem, nav aktuāla, taču šīs vecās grāmatas ir izvietotas atsevišķā telpā, nevis izmestas, kā tas noticis daudzviet citur. Iespējams, kādreiz par tām radīsies īpaša interese.Bibliotekāre atzīst, ka ievērojamas intereses par nozaru literatūru nav. Par to interesējas bērnudārza audzinātājas un Strenču slimnīcas darbinieki, kuri studē augstskolās. Grāmatu apmaiņa notiek ne tikai ar Plāņu bibliotēku, bet arī ar Jērcēniem, Jaunklidzi un Strenčiem. “Man šo grāmatu žēl, jo tās nolietojas ievērojami ātrāk, taču lasītāju dēļ to darām,” stāsta bibliotekāre. Viņa atzīst, ka atvēlētais finansējums ir niecīgs, lai nopirktu pieprasītākās un jaunākās. Pērn par 200 latiem iegādātas 44 grāmatas. Turklāt ir sponsoru dāvinājumi Grāmatu svētkos, lata romāni par dāvinu karti un citas. Līdzās grāmatām – rokdarbiN. Rudzīte teic, ka aktīvi lasītāji ir bezdarbnieki. Jautāta, vai ir kādi īpaši un no citiem atšķirīgi lasītāji, bibliotekāre atbild, ka izceļas 87 gadus vecā Marija Zujeva, kura lasa gan krieviski, gan latviski. Lielākoties par mīlestību. Viņa bibliotēkā ierodas ik pēc divām nedēļām. Bibliotekāre piedāvāja viņai grāmatas piegādāt mājās, taču pensionāre atteica, jo viņai esot jāstaigā. Daudz lasa T. Mavrina. Citu vidū izceļas Aleksandrs Brics, kurš ņem tikai trīs grāmatas un tās maina ik pēc divām dienām.Lielākās grūtības bibliotekārei sagādā cilvēki, kuri neatdod paņemtās grāmatas. Tādu nav mazums, turklāt ar viņiem grūti cīnīties. Visi zina, ka par tām var samaksāt vai atnest vietā līdzvērtīgas, taču atsevišķu cilvēku attieksme ir cita.Pilsētas bibliotēkā ir jaukas un gaišas telpas. Tās izmanto ne tikai lasītāji, bet ir nodibināts arī tapošanas un tamborēšanas pulciņš, kuru vada meistare Inese no Raunas. Pērn tapošanas nodarbības pabeidza 18 dalībnieces. “Mūsu meistare ir jauna, ļoti patīkama un nekad neesam viņu redzējuši dusmīgu. Ar viņu tiešām ir patīkami strādāt,” stāsta bibliotekāre. Šogad aktuāla būs tamborēšana. Paredzēts rīkot arī izstādi.
