Viens no iksvētdienas patīkamajiem brīžiem ir kopā ar savējiem skatīties Latvijas Televīzijas seriālu “Likteņa līdumnieki”.
Viens no iksvētdienas patīkamajiem brīžiem ir kopā ar savējiem skatīties Latvijas Televīzijas seriālu “Likteņa līdumnieki”. Kopš februāra sekojam seriāla trešajā daļā notiekošajam, un, jo vecāka kļūst “Nārbuļu” saimniece Katrīna, jo vairāk sajūsminos par Valmieras teātra aktrises Ligitas Dēvicas tēlojumu. Viņa ir tik latviska, dziļa, vienkārša un patiesa — kā mana ome.
Žurnāla “Santa” marta numurā ar prieku izlasīju interviju ar aktrisi. Viņa saka: “Man bija jāspēlē sieviete, kura dzīves otrajā pusē mācās atbrīvot pagātnes naidu, piedot, samierināties un mierināt. Katrīna, tāpat kā es, pārvērtē savu dzīvi. Un tad es nolēmu: visu to mīlestību un sirdsgudrību, kuras man pietrūcis bērnībā, jaunībā, mūžā… visu to mīlestību, ko neesmu pratusi dot saviem tuviniekiem, — to es tagad atdošu šajā lomā. Katrīnā ieliku visu, ko esmu sapratusi un iemācījusies. Ņemiet par labu.” Ar to arī izskaidrojams aktrises patiesais tēlojums, kas apbur un aizrauj. Zinu vairākas ģimenes, kuras seriālu skatās kopā ar bērniem. Filmā pat bērniem izprotamā veidā parādīta latviešu tautas vēsture. Domāju, tiem, kuri uzmanīgi būs skatījušies “Likteņa līdumniekus”, skolā būs viegli apgūt Latvijas vēsturi.
Lai L. Dēvica nonāktu pie tik dziļa un izprotama Katrīnas tēla atveidojuma, viņai pašai bija jānoiet garš dzīves gājums, kurā gūta gan pozitīva, gan negatīva pieredze. Izrādās, aktrisei ir jau 66 gadi, bet viņai joprojām mirdz acis, sejā tikai dažas krunciņas, viņa ir nenogurdināma, enerģiska un priecīga. L. Dēvicai joprojām patīk apmeklēt trenažieru zāli. Viņa izbauda piepūli un spēku, kāds vajadzīgs trenažieru zālē, lai pārvarētu savu nevarību. Aktrise uzskata, ka ķermenis ir jāvingrina un jābaro. Arī iekšējā pasaule ir jāatbrīvo no tās daudzajiem iedzīvotājiem: dusmām, skumjām, aizvainojumiem un vainas sajūtām.
“Ir jāiet uz trenažieru zāli un grēksūdzi! Ja jūs zinātu, kā tas kopā strādā!” mudina L. Dēvica.
Var tikai apbrīnot šo talantīgo un dvēselē skaisto sievieti, kura spējusi kā fēnikss no savas sadegušās dzīves pelniem atdzimt no jauna skaistākai un pilnvērtīgākai nākotnei. Pirms desmit gadiem bija aktrises traģiskākais dzīves laiks — sabruka veselība un vienlaikus zuda darbs teātrī. Pašlaik viņa lieliem malkiem bauda Valmieras pavasari un gaida vasaru.
