Pirms Ziemassvētkiem priecīgu notikumu piedzīvoja Ērģemes pagasta iedzīvotāji. Dienu pirms ceturtās adventes Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja atjaunoto lūgšanu namu.
Tagad ciemats kļuvis bagātāks par vienu skaistu celtni, kuras tapšanā palīdzēja arī liela daļa Ērģemes un Kārķu pagasta iedzīvotāju. Lūgšanu nams skaistāku padara ne tikai ciemata ainavu, cilvēki ar to ir ieguvuši arī vietu, kur stiprināt un attīstīt savu garīgumu, veidot dzīvi pēc Dieva Vārda.Iedzīvotāji lepni par paveiktoTo, ka atjaunoto ēku par lielu ieguvumu uzskata ne tikai vietējie kristieši, bet visi iedzīvotāji, apliecināja lielais iesvētīšanas dievkalpojuma apmeklētāju pulks. Sanākušie neslēpa prieku par izveidoto lūgšanu zāli, kas ne vienam vien namu lika nodēvēt par baznīcu. “Pirms atnākšanas nevarēju iedomāties, ka te būs tik skaisti. Vienkārši pasakaini!” sajūsmu neslēpj ērģemiete Biruta Ruka. Zemnieks Vilis Jansons atzīst, ka beidzot viss ir kārtībā – ciematā dievnams bija vajadzīgs. “Ļoti normāli. Mani priecē, ka tagad mums ir tāds nams,” apliecina V. Jansons. “Man patīk. Telpas ir ļoti skaistas. Mani šeit redzētais saviļņo. Izskatās tikpat kā baznīcā,” saka draudzes locekle Vera Betta. Tādas domas bija radušās arī arhibīskapam J. Vanagam, kurš, atklājot dievkalpojumu, atzina, ka nama iekšpusē tiešām rodas pārliecība par atrašanos jaunā baznīcā. “Mums šajā namā, kuru man, šeit stāvot, gribas nodēvēt pat par baznīcu, vajadzētu padomāt par tā nozīmi mūsu ikviena un apkārtējās sabiedrības dzīvē. Man ikreiz, ierodoties kādā jaunā dievnamā, nāk prātā Noass. Kad Noass pēc plūdiem izkāpa no šķirsta, viņš visapkārt redzēja tikai lielu postažu. Sākot izpostīto atjaunot, viņš vispirms uzcēla altāri. Varētu padomāt – kādēļ vajadzēja sākt tieši ar altāri, jo dažādu citu veicamo darbu bija daudz. Patiesība ir tā, ka tikai tāds cilvēks, kurš pats ir iekšēji sakārtots, svētdarīts un iekšēji šķīstīts, spēj sakārtot arī vidi ap sevi,” saka J. Vanags. Traucējuši tumsas spēkiKopā ar arhibīskapu dievkalpojumā kalpoja arī Valmieras iecirkņa prāvests Arnis Bušs un Valkas, Ērģemes un Kārķu draudzes mācītājs Ģirts Kalniņš. “Jums ir uzticēta skaista un brīnišķīga lieta – šis nams, un mans vēlējums, lai jūs to no sirds lietotu,” novēl A. Bušs. Šim vēlējumam pievienojās arī arhibīskaps J. Vanags, piebilstot, ka remontdarbos un telpu sakārtošanā var ieguldīt lielus līdzekļus, bet īsta skaistuma radīšanai dievnamā nemaz nevajag naudu. Vienkārši svētdienas rītā jāpieceļas un jānāk uz dievkalpojumu, jo visskaistākā baznīca ir pilna baznīca.Pašlaik Ērģemes draudzē ir 33 cilvēki. Draudzes priekšniece Līga Gorna stāsta, ka nama tapšanā palīdzēja daudzi Ērģemes un Kārķu iedzīvotāji. “Katrs no sirds pēc savām spējām centās kaut ko labu izdarīt lūgšanu nama tapšanā. Visiem gribu pateikt lielu paldies. Esmu pateicīga arī arhibīskapam Vanagam un prāvestam Arnim Bušam, ka viņi ar savu klātbūtni pagodināja mūs šajā jaukajā pasākumā. Agrāk uz dievkalpojumiem pulcējāmies Turnā. Tagad tos varam apmeklēt pašā pagasta centrā,” saka L. Gorna.Dievkalpojumā daudz pateicības vārdu saņēma mācītājs Ģirts Kalniņš, jo tieši pēc viņa iniciatīvas sākās vecās kantora un veikala ēkas pārbūve par lūgšanu namu. Viņš meklēja celtniekus, aicināja cilvēkus palīgdarbos, organizēja un uzraudzīja nama pārbūves norisi. Ģ. Kalniņš lūgšanu nama tapšanu salīdzina ar bērna piedzimšanas gaidīšanu. “Viss notika līdzīgi tam, kā māte rūpējas par gaidāmo mazuli. Tie nav tikai prieki, netrūkst arī raižu un kreņķu, uztraukuma, rodas problēmas. Arī lūgšanu nama atjaunošanā radās visādi šķēršļi. Te kaut kas nebija saskrūvēts kā vajag, te automašīnai, ar kuru vajadzēja materiālus atvest, motors salūza. Visbeidzot, nopērkot durvju atslēgas, atklājās, ka tās ir galīgi nederīgas. Kā teica celtniecības darbu vadītājs, viņš šajā objektā vairs ne par ko nebrīnās. Tie acīmredzot bija tumšie spēki, kuru pārstāvji nevēlējās, lai šeit tiktu pausts Dieva Vārds, tomēr mums ar Tā Kunga palīdzību ir izdevies pārvarēt grūtības un varam teikt – ir brīnums noticis,” apliecina Ģ. Kalniņš.Lūgšanu nama atjaunošana ilga apmēram gadu. Celtniecības darbos palīdzēja arī pagasta pārvalde, atvēlot tehniku un palīgdarbos norīkojot bezdarbniekus.
