Jau nākamajā nedēļā lielāki un mazāki bērni ar ziediem rokās dosies uz savu pirmo skolas dienu jaunajā mācību gadā. Pirmklasniekiem tā būs pati pirmā diena skolā, arī dvīņiem Renāram un Rūdolfam Eberhardiem.
Tā vien šķiet, ka vasaras beigās bērni ar nepacietību gaida jaunā mācību gada sākumu. Kad varēs plecos uzvilkt savu jauno vai jau iemīļoto mugursomu, izmēģināt māmiņas un tēta sarūpētos zīmuļus, burtnīcas un doties uz skolu. Bet nekā, septiņus gadus vecie blomēnieši dvīņu brāļi Rūdolfs un Renārs Eberhardi it nemaz nedomā, ka jau otrdien viņiem sāksies skolas dzīve. Mazie draiskuļi izbauda vasaru, rūpes par gatavošanos skolai atstājot savu vecāku Jolantas un Jurģa ziņā.Astoņi kurpju pāriBlomes pamatskolas pirmklasnieku Renāra un Rūdolfa mamma visu nepieciešamo bērniem skolai jau sarūpējusi. Mūsdienās tas nebūt nav viegli. Eberhardiem pavisam ir četri dēli, trīs no tiem skolnieki. “Izdevumi ir lieli, lai dvīņus palaistu 1. klasītē. Kad auga vecākie bērni, bija daudz vieglāk. Viņi izauga tāpat bez visām dārgajām darba burtnīcām. Tad bija daudz vieglāk. Tagad mums viss ir reiz divi. Nopirkām astoņus apavu pārus – abiem gumijas zābakus, botes, iekšas kurpes un vēl sporta apavus. Mugursomas un visu pārējo. Paldies Dievam, man ir darbs. Nezinu, ko dara vecāki, kuriem tā nav,” stāsta J. Eberharde.Enerģijas pārpilniPirms dažām dienām Blomes pamatskolā bijusi vecāku sapulce. Vadība jautājusi, vai bērni gaidot skolu. Visi atbildējuši pozitīvi, bet Jolantai nācies atzīt, ka viņas dvīņu puikas it nemaz nedomā par skolu – prātā futbola treniņi, braukāšanās ar riteņiem un blēņas. Arī “Ziemeļlatvijas” viesošanās laikā abi puikas bija enerģijas pārpilni. Vasaras pēdējās dienās Rūdolfam un Renāram mācības nav ne prātā. Jolantas jautājumu, vai gribat iet uz skolu, puikas izliekas nedzirdam un turpina spēlēties. Kā jau bērni, kas salielās ciemiņu klātbūtnē.Dvīņu māmiņa stāsta, ka puikas raksturā ir ļoti atšķirīgi. “Rūdis ir pārsteigumu pilns. Pat nezinu, kas no viņa izaugs. Viņš ir gan riktīgs strādnieks, gan riktīgs blēņdaris. Brauc tētim līdzi uz mežu strādāt. Turpat dzīvo trīs dienas un guļ pa nakti. Citi pat brīnās par Rūdolfa darba spējām. Toties Renārs no meža vispār turas pa gabalu. Viņš labāk pa māju, pazīmē, pasēž pie datora. Mammu sargā mājās,” stāsta “Nigraines” māju saimniece. Kad abi brāļi ir kopā, enerģijas viņiem netrūkst pat vēlā vakara stundā. “Skolas laikā gan būs jāievēro cits režīms. Liels prieks, ka puikām skolā ir jauka klases audzinātāja. Tikai jācer, ka spēs abus novaldīt. Es gribētu vēl, lai viens apmeklē arī mūzikas skolu, otrs – mākslas skolu,” aizdomājas dvīņu māmiņa.Svētki tuvojasDaudzās ģimenēs 1. septembris ir svētku diena, kad pēc svinīgās ceremonijas skolā ģimenes ietur svētku maltīti un mielojas ar torti. “Lielie bērni jau izauguši, tāpēc aizmirsušās sajūtas 1. septembrī. Parasti jau kaut kur kopā aizbraucām. Vēl nezinu, ko darīsim šogad. Tā kā pati cepu tortes, bērni par tām sajūsminās, kad aiznesu ciemos. Mājās drīzāk paši palīdz garnēt, nekā tortes ēst,” atklāj blomēniete.Kā īsti Eberhardi atzīmēs jaunāko dēlu pirmo skolas dienu, viņi vēl nezina, jo spontānās idejas vienmēr esot tās jaukākās.
