Valkas ģimnāzijas un pamatskolas saime ir papildinājusies ar kādu jaunu un neparastu skolotāju – Iespējamās misijas dalībnieku Mundi Sebri šogad Rēzeknes augstskolā ieguva vides inženiera diplomu ar bakalaura grādu vides aizsardzībā. M. Sebris ir dzimis 1987. gadā Gulbenē, bet kopš mācībām pamatskolas 8. klasē dzīvo Rēzeknes novada Kaunatā. Viņa sapnis ir skolēniem mācīt dabaszinātnes. Pašlaik Mundis Valkas ģimnāzijā un pamatskolā māca fiziku un ķīmiju. “Esmu daudz runājies ar skolēniem, un nereti viņi apgalvo, ka šie priekšmeti ir garlaicīgi. Vēlos pamēģināt pierādīt, ka tā nav,” skaidro jaunietis. Viņu vienmēr ir interesējušas izglītības problēmas. Daudzi runā par to, kā vajadzētu mācīt skolēnus, taču ar runāšanu ir par maz, un viss jāiepazīst pa īstam. Jāuzzina, kā lietas notiek dabā. Ar skatīšanos un spriedelēšanu no malas nevar uzzināt, kā ir patiesībā. Tas arī ir cēlonis, kāpēc M. Sebris pieteicās Iespējamajā misijā un izturēja visas četras atlases kārtas.Konkurence ļoti lielaAr šo mācību gadu 33 Latvijas skolās strādā 36 Iespējamās misijas skolotāji. Šogad ir noticis ceturtais misionāru iesaukums, un viņi ir strādājuši 47 skolās. 28 no tām ir Latvijas reģionos.Iespējamajā misijā šogad un arī iepriekšējos gados uz vienu vietu tradicionāli bija 12 pretendentu no vairākām Latvijas augstskolām. Šogad pieteicās 276 dalībnieki. Starp Valku, Ādažiem un Līvāniem, kur vajadzīgi dabaszinību skolotāji, Mundis izvēlējās Valku. Viņam šī vieta un skola iepatikās jau pirmās intervijas laikā, jo viņa izjūtas par vides izglītību bija saskaņā ar skolas priekšstatu par tām.Praksi saista ar teorijuJautāts, kas ir Iespējamā misija, puisis atbild, ka tā ir nacionāla mēroga ierosme, kura pastāv, lai nostiprinātu izglītību kā vērtību Latvijā, palīdzot talantīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Latvijas izglītības sistēma šobrīd nespēj nodrošināt strauji mainīgās mūsdienu sabiedrības, ekonomikas un darba tirgus prasības. Skolās pārāk liels uzsvars tiek likts uz akadēmiskajām zināšanām ar neskaidru praktisko pielietojumu, netiek attīstītas mācīšanās prasmes mūža garumā, radoša domāšana un uzņēmība. Mazam skolēnu skaitam interesē matemātika un tehnoloģiju zinātnes, un viņi nav gatavi izvēlēties nākotnes karjeru šajās jomās. Tādēļ Iespējamā misija katru gadu piesaista, atlasa, sagatavo un atbalsta darbam skolās augstskolu absolventus ar līdera dotībām un labiem akadēmiskajiem sasniegumiem, kas ar savu enerģiju un uzņēmību palīdz skolās veidot pozitīvu un progresīvu vidi, paaugstina skolēnu interesi un motivāciju mācīties. Tieši zināšanu praktiskais lietojums un saistība ar reālo dzīvi ir Iespējamās misijas skolotāju stiprā puse. Viņu vislielākais pienesums ir skolēnu patstāvīgo mācīšanās prasmju attīstīšana un intereses radīšana par savu priekšmetu, kas stiprina skolēnu pārliecību par spēju sasniegt augstus mērķus. Piedaloties Iespējamajā misijā, dalībnieki strādā kā pilna laika skolotāji, pasniedzot mācību priekšmetu savā specialitātē skolās visā Latvijā. Paralēli skolotāja darbam dalībnieki divus gadus apgūst pedagoģijas un vadības prasmes Iespējamās misijas Līderības attīstības programmā. Pēc divu gadu cikla programmā dalībnieki var iesaistīties absolventu – Iespējamās misijas Vēstnieku kustībā, kas turpina īstenot programmas mērķus.Pirmie iespaidi ir patīkamiIespējamā misija ir sabiedriskā labuma organizācija un saņem finansiālu atbalstu no uzņēmējiem. Šogad viens no misijas otrā iesaukuma dalībniekiem ir kļuvis par Zaķumuižas pamatskolas direktoru.Jau 2. oktobrī paredzēts uzsākt jaunu dalībnieku pieteikšanos nākamajam iesaukumam. Visi, kuri sevī jūt aicinājumu kļūt par skolotāju, tam var pieteikties mājaslapā iespejamamisija.lv.Munda līgums ar Valkas ģimnāziju ir noslēgts uz diviem gadiem. Turpmākais ir piemērotības jautājums. Prakse rāda, ka puse dalībnieku paliek strādāt skolā, bet otra puse turpina strādāt citās ar izglītību saistītās nozarēs, piemēram, veido mācību videofilmas.Pirmie iespaidi par Valku jaunietim esot patīkami. “Maza, jauka pilsētiņa ar nelielu iedzīvotāju skaitu, turklāt tā ir robežpilsēta ar daudziem interesantiem aspektiem. Man arī patīk skolas iekšējās vides sakoptība. Ir daudz inteliģentu skolēnu. Var just, ka viņi ir patiesi ieinteresēti uzdotajos jautājumos. Man tas pagaidām tikai pats iesākums. Konkrētākus secinājumus varēšu izdarīt pēc pāris mēnešiem,” stāsta M. Sebris.No vienkāršā uz sarežģītoM. Sebrim ir savi ieskati par mācību metodiku skolā. Jautāts, kas ir galvenais veids, kā mācību priekšmetu padarīt interesantu, viņš atbild, ka teorija jāmāca saistībā ar skolēna iepriekšējo pieredzi. Ja bērns brauc ar velosipēdu, tad mācību stundā var izskaidrot, kādi spēki darbojas kādos virzienos. Var uzskatāmi parādīt, ar kādu ātrumu veicams konkrētais ceļa posms no mājām uz skolu, un otrādi, lai galamērķi sasniegtu noteiktajā laikā un tamlīdzīgi. “Mācoties ķīmiju, mēs izzinām, kādas ķīmiskas vielas atrodas mūsu dzīvoklī, virtuvē un vannasistabā. Tikai no šādām vienkāršām lietām var aiziet uz sarežģītākām. Nozīmīgi ir parādīt, ka ikdienā bieži saskaramies ar dažādām lietām un parādībām,” nešaubās jaunais skolotājs.Augusta nogalē Rīgā notika projekta “Dabaszinātnes un matemātika” izstāde “Daba un zinātne skolā”. Tās ietvaros piedalījās arī Iespējamās misijas dalībnieki – fizikas un matemātikas skolotāji, demonstrējot savu pieredzi un praksi eksakto priekšmetu mācīšanā. Mundis arī tajā piedalījās un uzskata, ka izstādē bija daudz interesantu materiālu. Daudz skolotāju cenšas aizraut savus skolēnus ar praktiskiem uzdevumiem, eksperimentiem, pētot, veidojot un izzinot fizikas, bioloģijas, ķīmijas un matemātikas modeļus.Orientējas uz vidējo skolēnuPašlaik skolotājs ar pārbaudes darbiem cenšas noskaidrot, kādas kuram ir zināšanas, uzzināt, ar ko skolēni nodarbojas ikdienā, kādas ir viņu intereses, kādus pasākumus apmeklē. Tas viss ir sasaistāms ar zinībām. “Zinu, ka daudzi spēlē badmintonu, populārs ir florbols. Šie sporta veidi ir labi sasaistāmi ar fizikas mācīšanu. Vispirms dzīve un pēc tam akadēmiskās zināšanas,” teic pedagogs. Viņš uzskata, ka skolotājam ir jākoncentrējas uz vidējo skolēnu, kaut gan neviens viņu nav redzējis un nezina, kā šī būtne izskatās. Daudzi skolotāji orientējas uz līderiem vai atpalikušajiem. Jautāts, vai orientācija uz vidējo nesagādā problēmas labajiem un sliktajiem, Mundis atbild, ka tas vienmēr ir bijis diskusiju jautājums un patiesībā tas ir ļoti sarežģīti. Viņa personīgā pieredze vēl esot pārlieku niecīga, lai par to runātu plašāk.Viņam viss izdosiesValkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga uzskata, ka pedagogu kolektīvā ienāk maz jaunu skolotāju. “Cenšamies ieviest jaunas vēsmas un īstenot jaunas idejas. Iespējamā misija ir iespēja ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Man visvairāk patīk tas, ka misijas skolotāji ļoti grib būt labi skolotāji, un tas ir pats galvenais. Šobrīd nevienam nav viegli, taču ceram, ka puisis nepadosies un viņam viss izdosies,” pauž skolas direktore.Kā pastāstīja direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra, pirmās divas nedēļas Mundis ir jāliek mierā. “Mēs varam ar viņu runāties pēc stundām, taču nedrīkstam traucēt stundu laikā. Pēc šīm divām nedēļām viņu apmeklēs Iespējamās misijas speciālisti, vēros jauno pedagogu un sniegs padomus. To darīsim arī mēs. Man jau tagad šķiet, ka Mundis ir gudrs puisis un viss būs kārtībā,” smaida G. Gindra.Viņa mentors ir skolotāja Vineta Skutāne. “Misijas dalībniekiem nav profesionālas pedagoģiskās izglītības, taču šo cilvēku atlase ir ļoti rūpīga un viņu prestižs ir augsts.
