Ieklausoties Valkas novada domes deputātes Sandras Pilskalnes emocionālajā un argumentētajā aizstāvības runā par plānoto Kārķu sākumskolas reorganizāciju, vakar novada domes deputāti atlika lēmuma pieņemšanu par grozījumiem 2019. gada 31. oktobra lēmumā “Par Valkas novada Kārķu sākumskolas reorganizāciju”.
Novada domes deputāti jau aizvadītā gada oktobrī nobalsoja par Kārķu sākumskolas reorganizāciju, jo nepietiekamā skolēnu skaita dēļ bērni mācās apvienotās klasēs. Tas pasliktina mācību apstākļus, tāpēc plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, tos Kārķu bērnus, kuriem vecāki būs devuši piekrišanu mācībām Ērģemes pamatskolā, ar pašvaldības transportu nogādās kaimiņu pagasta skolā. Pašvaldība piedāvājusi Kārķu skolas skolotājiem strādāt Ērģemē, jo līdz ar skolēnu skaita palielināšanos pedagogiem palielināsies pedagoģiskās slodzes.
Vakar novada domes sēdē novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks aicināja deputātus nobalsot par grozījumiem jau pieņemtajā pašvaldības lēmumā. Proti, grozījumi paredz, ka Kārķu sākumskolas ēkā saglabāsies pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas vieta. Pašlaik pirmsskolas izglītības grupu apmeklē 11 bērni. Tas nozīmē, ka bērnudārzs paliks uz vietas Kārķos, bet bērni, sākot no 1. klases, būs jāpārceļ uz Ērģemes skolu. Šobrīd Kārķu sākumskolā no 1. līdz 6. klasei mācās 19 skolēni. Statistikas dati rāda, ka jaunajā mācību gadā no 1. līdz 4. klasei mācītos astoņi bērni. Turklāt, visticamāk, 1. klasē nebūtu neviena bērna.
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka pašvaldībai bija laba griba saglabāt Kārķos skolu, jo pirmajās trīs klasēs bērniem ir jārada iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Taču, ņemot vērā prognozes, ka jaunajā mācību gadā 1. klasē nebūs neviena skolēna, bet pārējās klasēs – tikai astoņi, skolā faktiski ciestu mācību darbs. Arī Izglītības ministrija pieprasa šādu skolu reorganizāciju.
“Aicinu Kārķos noorganizēt tikšanos ar iedzīvotājiem, jo ir izskanējusi pretrunīga informācija. Pašvaldībai iedzīvotājiem ir jāpaskaidro situācija, ka šāds lēmums pieņemts objektīvu iemeslu dēļ,” uzsver V. A. Krauklis.
Pirms balsošanas vārdu lūdza deputāte Sandra Pilskalne. Viņa aicināja deputātus nesteigties ar lēmuma pieņemšanu un vēlreiz pašvaldības amatpersonām klātienē tikties ar katra skolēna vecākiem, pedagogiem un Kārķu pagasta iedzīvotājiem, lai viņi informāciju neiegūst tikai no, piemēram, laikraksta “Ziemeļlatvija”, bet arī novada domes vadības. Pašlaik pagasta iedzīvotājiem šķiet, ka pašvaldība ir uzņēmusi kursu skolas likvidācijai un nemaz necenšas situāciju izpētīt.
“Pašvaldības lēmums par Kārķu skolas reorganizāciju ir sasteigts. Lēmuma pieņemšana būtu daudz prātīgāka, ja visi jautājumi tiktu izrunāti ar vecākiem, ar skolotājiem un audzēkņiem. Ja šo informāciju kārķēnieši uzzinās tikai ar laikraksta starpniecību, panāksim daudz lielāku pretestību. Vai tiešām mēs visas lietas līdz galam esam izrunājuši? Šorīt paskatījos iedzīvotāju sarakstā, un rādās, ka jaunajā mācību gadā pirmajā klasē varētu mācīties četri bērni. Mums ir jādomā ilgtermiņā, jo pagastā pamazām palielinās iedzīvotāju skaits. Tiešām cilvēki atgriežas uz dzīvi laukos. To apliecina tas, ka 2019. gadā Kārķu pagasta iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 cilvēkiem. Tas ir daudz. Ja Kārķos skolu slēgsim, atpakaļceļa nebūs. Vai mēs rīkosimies tāpat kā Burtnieku pašvaldība, kura, neizrunājoties ar Ēveles pagasta iedzīvotājiem un skolotājiem, vienā dienā pieņēma lēmumu par Ēveles skolas slēgšanu. Mēs esam iedomājušies, ka visi Kārķu bērni tagad gribēs mācīties Ērģemē. Taču jāatceras, ka daudzu bērnu vecāki ir mācījušies Naukšēnos, un viņi zina, kāda ir šī skola. Būtu lietderīgi, ja Ērģemes skolā notiktu iepazīšanās pasākums ar Kārķu bērniem un vecākiem, lai viņi saprastu un sajustu šīs skolas auru un piedāvājumu. Ne visi bērni ir tik patstāvīgi, lai brauktu prom no mājām mācīties. Vecākiem arī ir svarīgi, lai bērns jaunajā skolā justos droši. Ja lēmums ir jāpieņem, varam sasaukt arī domes ārkārtas sēdi, bet pašlaik nevajadzētu sasteigt šo procesu. Iespējams, izsakos pārāk emocionāli, bet mums deputātiem ir jāņem vērā, ka Kārķu skola ir pastāvējusi 135 gadus un izdzīvojusi visos kara un juku laikos. Pati esmu Kārķu skolas absolvente. Pēc kara cilvēkus izšāva, skola nodega, bet to atjaunoja. Mēs nevaram tā vienkārši pacelt rokas un nobalsot par skolas slēgšanu,” uzskata S. Pilskalne.
V. A. Krauklis piekrita kolēģes teiktajam, aicinot klāt esošo Kārķu un Ērģemes pagastu pārvalžu vadītāju Pēteri Pētersonu februāra sākumā darba dienas vakarā noorganizēt Kārķu iedzīvotāju sapulci, kuru viņš noteikti apmeklēs.
