No starptautiska folkloras un mūsdienu mākslas festivāla Itālijā ar iespaidu un atmiņu jūru ir atgriezusies Vijciema pagasta folkloras un dziesmu draugu kopa “Tuvu”. Tas notika Jesolo pilsētā Adrijas jūras krastā Venēcijas reģionā.
Vijciemieši tur bija vienīgie Latvijas pārstāvji. Festivālā vēl piedalījās trīs kolektīvi no Krievijas un pa vienam no Austrijas, Bulgārijas, Lietuvas, Horvātijas un Polijas. Šis festivāls notiek otro gadu, taču Jesolo līdz šim latvieši nav nedz dziedājuši, nedz dejojuši.Pie Džuljetas mīlas balkonaPilsēta ir kā pagātnes un nākotnes krustpunkts, kas uzbūvēta 15 kilometru garumā, uzberot jūras krastu. Tā izceļas ar īpaši veselīgu klimatu, un to ir iecienījuši cilvēki ar īpašām vajadzībām. Jesolo ir populāra vieta vērienīgiem sporta pasākumiem un kultūras festivāliem. Tur skatāmi lieli mūzikas un skaistuma konkursi. Vijciemiešu apmeklētais festivāls notika pirms aktīvās atpūtas sezonas atklāšanas, jo vasarā tur viss ir ļoti dārgi. Vijciema ļaudīm vissirsnīgākās attiecības izveidojās ar horvātiem un bulgāriem. Ansambļa dalībniekiem nebija viegli pierast pie vietējo mentalitātes un viņu punktualitātes trūkuma. “Tai nav nekādas nozīmes. Pirmajā vietā ir labas un sirsnīgas attiecības starp cilvēkiem. Tas ir ļoti pievilcīgi, taču cenšanās to darīt ar līdzīgām izjūtām pirmajās dienās pēc atgriešanās Latvijā cieta neveiksmi. Dzīve diktē pretējo,” secina pagasta kultūras dzīves organizētāja Vita Bērziņa.Lai labāk iepazītu pilsētu, tās apkārtni un radītu ērtāku nokļūšanu uz festivāla pasākumiem, ansambļa ļaudis noīrēja deviņvietīgu automobili, kuru vadīja grupas akordeonists Ritvars Ragže. Tikai nobraucot no autostrādes var labi iepazīt mazos lauku ciematus, dārzus un māju pagalmus. Tā kā Jesolo nejūt vecās Itālijas elpu, vijciemieši devās uz Veronu, apskatīja Džuljetas mīlas balkonu un trešo lielāko pasaules amfiteātri.Nevajag lieki saspringtV. Bērziņa atzīst, ka festivālā viss bija tehniski nevainojamā kvalitātē. Tur neviens neuztraucas, ka nav kur iespraust savas valsts karoga kātu. “Jādzīvo brīvāk, nevajag visu ielikt tik stingros rāmjos, kā pie mums Latvijā pieņemts,” smaida V. Bērziņa. Viņa atzīst, ka “Tuvu” ar savu dziesmu stilu daudzveidību ir izvēlējies pareizu programmas veidošanas taktiku. Tā bija gana dzīvespriecīga. Vijciemieši paspēja uzšūt saietam atbilstošus tērpus, kas raksturojami kā lauku cilvēku goda kārta uzdzīvošanai svētkos. V. Bērziņa uzskata, ka nevajag saspringt par autentiskumu. “Redzējām kādu augsti profesionālu kolektīvu, kura uzstāšanās laikā daudzi aizgāja no koncerta. Domāju, ka ne visus piesaista citu tautu sāpe,” prāto Vita. Viņa ir ļoti pateicīga privātpersonām un uzņēmumiem, kuri ansambli atbalstīja gan ar padomu, gan aizlienējot lietas, gan šo un to pagatavojot uz ātro, gan iedodot, ko aizvest ciemakukulī.Itālijā kuriozu netrūkstAnsamblis “Tuvu” piedzīvoja arī dažus kuriozus. Piemēram, lietuviešu dejotāji vijciemiešiem jautāja, kurā Latvijas pusē viņi dzīvo, jo nesaprotot daudzus vārdus. Uzzinājuši, ka pie Igaunijas robežas, viņi nomierinājās, jo tradicionālās neko nenozīmējošās ritmiskās piedziedājuma zilbes nāk no igauņpuses.Caur Jesolo devās kāda itāļu futbola komanda ar vērienīgu līdzjutēju eskortu, kuram pievienojās arī vijciemiešu vadītais auto. Suminot uzvarētājus, vietējiem nebija skaidrs, kālab no auto neplīvo futbola komandas vai fanu karogi, bet redzami amizantos tērpos ģērbti svešzemnieki. Taču tā vai citādi vijciemiešus godināja kā uzvarētājus.Lieli uztraukumi latviešiem radās rītā, kad jādodas mājup. Viesnīca aizslēgta, administratora nav. Tomēr precīzi norunātajā laikā viņš ieradās, pacēla pie durvīm nolikto kājslauķi, paņēma atslēgu un viss beidzās laimīgi. Amizanti, ka tik lielā pilsētā kā apmēram mūsu Jūrmala, viesnīcas atslēga atrodas zem kājslauķa.
VIEDOKĻI
Sniedze Ragže, kopas “Tuvu” vadītāja:- Man patika Itālija, festivāla gaisotne un vijciemiešu sniegums. Visi bija atvērti un draudzīgi neatkarīgi no valodas, kura tur skanēja. Kolektīvu pārstāvji pieņemšanā pie pilsētas mēra nedaudz iepazīstināja ar savu kolektīvu un saņēma grāmatu par Jesolo. Mēs mēram pasniedzām suvenīrus no Vidzemes un Valkas novada. Diemžēl nesaņēmām nekādu atbalstu no novada pašvaldības. Par visu vajadzēja maksāt pašiem.Valentīna Mikitanova, kopas dalībniece:- Šo mūsu piedzīvojumu vārdos grūti izstāstīt, tas ir jāizbauda. Vislabāk atmiņā palikušas nevis uzstāšanās reizes, bet mēģinājumi vakaros, kad mums piebiedrojās citi festivāla dalībnieki. Mēs dziedājām latviski, bet viņi dungoja līdzi savā valodā. Tas viss it kā garām ejot, bet tik aizkustinoši. Viņiem patika. Esam maza valstiņa, un par mums neliels priekšstats rodas tikai tad, kad sakām – esam baltieši. Tā ir lieliska sajūta, kad tik tālu no mājām jūtamies gaidīti. Nu vismaz Jesolo ļaudis noteikti zinās vairāk par Latviju.
