Pirmo reizi atzinīgus vārdus par vijciemieti Alisi Matuku un ieteikumu viņu aicināt uz interviju saņēmu tad, kad Alise Valkā sāka vadīt Latīņamerikas dejas – zumbas – nodarbības. Gribētāju izkustēties bija tik daudz, ka nācās pat nomainīt telpas, lai reizi nedēļā visi varētu apmeklēt stundu ilgo nodarbību. Lai norunātu tikšanos, atklājās, ka Alises diena paskrien vēja spārniem. Tikāmies skolas pavasara brīvlaikā, kad nedaudz vairāk laika atliek arī kaut kam citam, ne tikai sportošanai un darbam.
Brīvdienās nevar nosēdēt Atklāti sakot, Alise pati atgādina kādas eksotiskas Latīņamerikas valsts iedzīvotāju – tumšiem matiem, spožām un jautrām acīm. Jau pirmajās tikšanās minūtēs ir skaidrs, ka jaunā sieviete ir dedzīga un aktīva – īsts vietējais “spridzeklītis”. Lai varētu vadīt zumbu, pirms tam viņa kādas nedēļas nogalē devās uz Angliju klātienē piedalīties zumbas dejošanas kursos, jo diemžēl Latvijā vēl nav pieejama šāda apmācība. Arī Dānijā notiek apmācības. Alise izvēlējās doties uz Angliju, jo pie reizes apciemoja arī savu draudzeni. Intensīvie kursi neesot bijuši nekas sarežģīts, jo galu galā Alise pati ir kā “dzīvsudrabs” – viņas ikdiena paiet fiziskās aktivitātēs un kustībā. Alise smej, ka viņa pat brīvdienā nespēj nosēdēt mierā un klusumā, tāpēc viena pati dejo pie spoguļa. Mājinieki pie tā jau pieraduši un neuzskata to par kaut ko dīvainu. Pirmajā zumbas nodarbībā Valkā trenere bijusi pat apstulbusi un sākumā nezinājusi, kā rīkoties. Viņa nojautusi, ka būs daudz apmeklētāju, bet, ka tik daudz, tas nevienu brīdi pat sapņos nebija rādījies. Valkā bezmaksas zumbas nodarbības katru nedēļu notiek pilsētas kultūras nama lielajā zālē (pirms tam tās notika Beverīnas ielas 3. nama zālē). Dejot zumbu varēs līdz maija beigām. Alise lēš, ka pēc tam nodarbības varētu atsākties rudens pusē, bet tad, iespējams, apmeklētājiem būs jāmaksā, jo būs beigusies Latvijas – Igaunijas institūta iegūtā nauda. Pateicoties “Latvijas Mobilā Telefona” izsludinātajam projektu konkursam, valcēniešiem un vijciemiešiem nodarbības notiek bez maksas. Katru reizi zāle ir pārpildīta. Trenere ievērojusi, ka kaut kur beidzamajās rindās kustas arī pa kādam vīrietim, taču aktīvākās dejotājas ir sievietes. Atšķirībā no lauku pagastu iedzīvotājiem, valcēnietes esot drosmīgākas, skaļākas un aktīvākas. Alise uzskata, ka zumbas nodarbībās nav jābūt klusumam, vingrošanu pavada aktīva mūzika, izsaucieni un aplausi. Trenere atzīst, ka šāda atmosfēra viņai palīdz pašai uzturēt vajadzīgo gaisotni un uzlādēties ar pozitīvu enerģiju. Alise atklāj, ka viņas sapnis ir strādāt kādā sporta centrā. Lai to īstenotu, Rīgā tiek apmeklēti fitnesa treneru kursi, kuros apgūst visu nepieciešamo, arī zināšanas par cilvēka ķermeņa uzbūvi un fiziskajām slodzēm. Jaunā informācija lieti noderot arī zumbas nodarbībās un dejojot kā basketbola kluba “Valmiera” karsējmeitenei. Par to, kā Alise nokļuva starp karsējmeitenēm, ir īpašs stāsts. Uzzinot par atlasi, viņa ilgi šaubījusies, vai savos gados, ar savu izskatu un svaru, jo viņai šķitis, ka nav nedz glīta, nedz pārāk slaida, var piedalīties atlasē. Tuvinieku un draugu iedrošināta, Alise tomēr sadūšojās piedalīties un izturēja konkurenci. Karsējmeitene skaidro, ka reizēm valda stereotips, ka būt karsējmeitenei ir viegli, jo jātērpjas īsos svārciņos un jāvicina spoži pušķi. Patiesībā tas ir smags darbs ar lielu fizisko slodzi. Lai varētu izpildīt visus trikus, Valmieras karsējmeitenes “dresē” Rīgas treneri.
Ir stilīgi būt sportiskam Zumbas un citas nodarbības galvenokārt notiek vakara stundās, bet pa dienu Alise ir sastopama savā dzimtajā skolā Vijciemā. Nu jau trešo gadu Alise kopā ar saviem bijušajiem pedagogiem plecu pie pleca izglīto vijciemiešu jauno paaudzi – viņa pasniedz sportu un angļu valodu. Kā jau lielākoties visiem jaunajiem pedagogiem, arī Alisei sākumā klājies ne tik spoži, kā gribētos, jo skolēni viņu nemaz nav uztvēruši kā skolotāju, bet gan kā vienu no savējiem. Šis periods ātri vien beidzies, jo bērni sapratuši, ka sporta stundas ir interesantas un aizrautīgas, kā arī skolotāja ir ne tikai stigra, bet arī saprotoša. Jaunajai skolotājai lielākais gandarījums ir par tiem pusaudžiem, kuri pirms tam pret sportu izturējušies vienaldzīgi un bez jebkādas intereses, jo regulāri iesnieguši ārstu rakstītas zīmes ar atbrīvojumu un visādi citādi centušies atrast iemeslu izvairīties no stundām. Alise priecājas, ka situācija ir krasi mainījusies uz pozitīvo pusi, jo pat tās skolnieces, ar kurām līdz šim bijušas problēmas, labprāt izpilda visus uzdevumus. Skolotāja uzskata, ka mūsdienās būt sportiskam ir stilīgi, jo to kultivē gan jauniešu auditorijai domātie uzdevumi, gan arī internetā redzamie sportiskie cilvēki, tērpušies spilgtos sporta apģērbos. Skolotāja ievērojusi, ka arī skolēniem ir vēlme sportot stilīgos treniņtērpos. Reizēm meitenes Alisei lūdz padomu un palīdzību, lai varētu arī pašas tikt pie stilīga tērpa. Diemžēl joprojām ir arī tādi bērni, kuriem vecāki nevar atļauties iegādāties sporta apavus, tāpēc viņi sporta hallē stundas apmeklē vai nu zeķēs, vai skrien basām kājām. Alise saprot, kā ir, ka nav naudas, tāpēc cenšas palīdzēt, kā vien varēdama. Par to viņa gan īpaši nestāsta, vien piebilst, ja vien būtu lielākas iespējas, tad palīdzētu visiem.
Viss vēl priekšā Lai gan lielāko dienas daļu Alisei aizņem darbs, kursi un vēl citas nodarbes, tomēr savs laiks jāatlicina arī dzīvesbiedram Ingaram un dēlam Jēkabam. Alise atklāj, ka pie ģimenes viņa tikusi vispirms un tikai pēc tam iestājusies augstskolā un veidojusi savu karjeru. Tā gan ir tikai pašā sākumposmā, bet viss vēl esot priekšā. Arvien biežāk Alise aizdomājas par to, ka turpmāko dzīvi saistītu ar kādu lielāku pilsētu. Rīga gan tā nebūtu, jo parasti Alise tur apmaldoties, bet tā varētu būt jau vidusskolas laikos iemīlētā Valmiera. Viņa jau izsapņojusi, ka dēls varētu mācīties kādā no Valmieras skolām un apmeklēt kosmosa un robotikas pulciņu. Taču jārēķinās arī ar Ingaru, jo viņa nodarbe ir lauksaimniecība. Jautāju, vai vīrs ir samierinājies, ka sieva ir mūžam skrejoša. Alise atklāj, ka nav citu variantu, jo viņa nemācētu sēdēt uz vietas un neko nedarīt. Alise ir pateicīga saviem vecākiem, māsai Inesei ar draugu, Ingara mammai un vecmāmiņai, kas palīdz audzināt Jēkabu un reizēm parūpējas par garšīgām un siltām vakariņām. Alise atzīstas, ka pēc treniņiem viņai nekas nekārojas, tāpēc iztiek ar kādu jogurtu vai citu saldu našķi. Tas esot viņas lielākais grēks.Sarunas nobeigumā Alise novēl visiem jauniem cilvēkiem, īpaši meitenēm, nebaidīties no ģimenes, īpaši bērniņa piedzimšanas, jo pašai tas nav bijis šķērslis dzīvē sasniegt iecerēto. Viņa atceras, kā skrējusi no lekcijām pabarot dēlu un pēc tam atkal atpakaļ klausīties pasniedzējus. Alisei ir prieks, ka arī līdzcilvēki spēj novērtēt viņas uzņēmību un neatlaidību, jo vieglākais būtu padoties, bet tas nav Alises dabā.ALISE MATUKA• 23 gadus veca Vijciema pamatskolas sporta un angļu valodas skolotāja• Beigusi Vijciema pamatskolu, Valmieras Pārgaujas ģimnāziju• Iegūts profesionālais bakalaura grāds – sākumizglītības skolotājs Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē• Mamma četrus gadus vecajam dēlam Jēkabam• Vada zumbas nodarbības Valkā, Vijciemā, Bilskā un Palsmanē• Apmeklē fitnesa treneru kursus Rīgā• Dejo kā karsējmeitene basketbola klubā “Valmiera”
