Pēc Pasaules Dabas fonda veiktajiem pētījumiem, mūsdienu bērnu asinīs ir atrodams vairāk sintētisko ķīmisko vielu nekā viņu vecāku organismos.
Pēc Pasaules Dabas fonda (PDF) veiktajiem pētījumiem, mūsdienu bērnu asinīs ir atrodams vairāk sintētisko ķīmisko vielu nekā viņu vecāku organismos. PDF asins izmeklējumus veica Eiropas valstu ģimeņu triju paaudžu pārstāvjem.
Tādu ziņu var lasīt aģentūras “Delfi” portālā. It kā jau nekā sensacionāla un pārsteidzoša. Cilvēki, kuri šo jautājumu izpētē nav profesionāli iedziļinājušies, to varēja nojaust, vērojot, kā ik gadu lauksaimnieki ar arvien modernākām ķimikālijām apstrādā laukus, kā straujos tempos plašumā vēršas ģenētiski modificēto augļu un dārzeņu audzēšana un attiecīgu pārtikas produktu iekļaušana tirdzniecībā, kā ik gadu ar rūpnieciskajiem atkritumiem saindē ūdeņus. Nesen Latvijā piesārņotā Lielupe ar daudzām mirušām zivīm un vēžiem to vēlreiz apliecināja. Tomēr nojausma ir viena lieta, bet precīzu faktu uzzināšana ir gluži kas cits. Patiesība ir biedējoša. PDF asins izmeklējumus ir veikusi 12 valstīs. Pētījumos piedalījās 12 līdz 92 gadus vecas sievietes. Laboranti asinīs meklēja 107 cilvēku radītās sintētiskās vielas, no kurām kopumā atrada 73. Visvairāk ķīmisko vielu (63) konstatēts vecmāmiņu asinīs. Vidējās paaudzes sieviešu organismos atklātas 49 ķīmiskās vielas, bet jaunās paaudzes pārstāvjiem atrastas 59 sintētiskās vielas. Izmeklējumus veica arī Latvijā. Kaut arī mūsu valsts sieviešu organismos ķimikāliju ir mazāk, to attiecība ir tāda pati kā Eiropas attīstītajās zemēs. Arī Latvijā bērnu organismos ķīmisko vielu ir vairāk (24) nekā viņu vecāku asinīs (22). Savukārt vecmāmiņu organismos konstatētas 27 vielas. Mediķi uzskata, ka šāds ķimikāliju sastāvs varētu būt katra attiecīgās paaudzes Latvijas iedzīvotāja asinīs. Tā kā politiski esam deklarējuši sasniegt tādu pašu ekonomisko līmeni kā Rietumos, tad skaidrs, ka minēto ķimikāliju skaits nākotnē palielināsies, bet to attiecība paaudžu vidū nemainīsies.
Protams, gan lauksaimnieki, gan pārtikas ražotāji sniedz paziņojumus, ka ražošanā izmantotās ķimikālijas veselībai nav kaitīgas. Šie apgalvojumi balstoties uz profesionālu ekspertu atzinumiem. Pēc manām domām, tādus apgalvojumus gan var sniegt par jebkuru lēnas iedarbības indi, kura gluži uzreiz kā ciankālijs nenogalina. Tas ir gluži tas pats kā dažu zinātnisku pētījumu autoru paziņojumi, ka, piemēram, šokolāde nostiprina zobus, uzlabo asinsriti, palīdz novērst asinsrites slimības un vispār veselībai ir gandrīz derīgākais produkts. Aiz kadra viņi atstāj tikai šo pētījumu finansētājus — šokolādes ražotājus.
Pirms pāris gadiem biškopji uztraucās par masveida bišu saslimšanu un izmiršanu. Daži dravnieki šo parādību saistīja pat ar faktu, ka cilvēku vidū ik gadu pieaug vēža slimnieku skaits, tā uzsverot, ka pati daba kļuvusi saindēta. Onkoloģiskās slimības tiešām izplešas vēja ātrumā. Ik gadu uzskaitē no jauna stājas simtiem cilvēku. Naivi būtu šo draudošo statistiku norakstīt tikai uz smēķētāju rēķina. Netrūkst ar vēzi saslimušo, kuri nav nedz smēķējuši, nedz lietojuši alkoholiskos dzērienus.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka daudzu sieviešu organismā atklātas tā saucamās jaunās ķimikālijas, kuras izmanto kosmētikas ražošanā, kā arī vielas, kuras izmanto apģērba, higiēnas, mēbeļu un elektropreču izgatavošanā. Faktiski mūsdienu sabiedrību kā cietokšņa mūris ieskauj neredzama milzīga ķimikāliju siena, kas sakļaujas arvien ciešāk ap mūsu organismiem. Negaidot, kad šis mūris pār mums sabruks, mēs gluži labprātīgi šai ķīmiskajai lēnajai nāvei steidzamies vēl pretim, ēdot sintētisko pārtiku.
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs ārsts dermatologs Jānis Batalauskis atzīst, ka mūsdienās liela daļa cilvēku slimo ar alerģiju. Alerģijas rašanos veicina arī pārtika, kuras ražošanā izmanto sintētiskas vielas. “Bērni ēd sintētiskos cepumus, kuri veikala plauktos stāv vismaz trīs gadus, bauda ar konservantiem piesūcinātus čipsus un piedzer kokakolu. Tie ir tikai paši populārākie ķīmiskie produkti. Tad kā asinis var būt tīras no ķimikālijām?! Tām kaut kur ir jāpaliek,” saka J. Batalauskis. Diemžēl mūsu valsts institūcijas ir diezgan kūtras bērniem kaitīgas pārtikas produkcijas aizliegšanā (Zviedrijā šie produkti skolu ēdnīcās jau ir izņemti no apgrozījuma), bet valdība nesteidzas jūtama atbalsta nodrošināšanā bioloģisko saimniecību attīstīšanā, jo prioritāte joprojām piešķirta lielsaimniecību pilnīgošanai. Bioloģiskā saimniekošana, šķiet, pašlaik ir vienīgais glābiņš no ķimikāliju izraisītajām slimībām un lēnas nāves. Ne bez iemesla tautā populārs kļuvis teiciens, ka nākotnē izdzīvos tas, kurš ēdīs paša dārzā izaudzēto. Uz tādu iespēju vajadzētu tiekties visiem un bez vajadzības labprātīgi neiekosties mirdzošos iepakojumos piedāvātajos indes ābolos.
