Pašreizējā periodā esam uzsākuši parakstu vākšanu, lai panāktu Valsts pensiju likuma grozījumu, kas noteiktu, ka Valsts minimālā pensija ir trīs koeficienti no valsts noteiktā sociālā pabalsta.
Pašreizējā periodā esam uzsākuši parakstu vākšanu, lai panāktu Valsts pensiju likuma grozījumu, kas noteiktu, ka Valsts minimālā pensija ir trīs koeficienti no valsts noteiktā sociālā pabalsta.
Tāda pensija, viszemākā (Ls 45 x 3 = 135), tātad ir 135 lati. To piešķir tajā gadījumā, ja sociālās apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem. Ja stāžs ir lielāks, pensija ir lielāka. Ja darba stāžs ir 40 un vairāk gadu, tad minimālā pensija sasniedz 202,50 latus.
Ķeramies pie darba! Atveram mūsu pensionāru nopelnītās labklājības durvis uz nākotni. Iesaistāmies, kā tas pienākas pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kad tiek pārkāptas mūsu tautiešu Satversmē noteiktās pamattiesības.
Nosūtām jums nepieciešamo dokumentu paketi, lai arī jūs varētu aktīvi uzsākt parakstu vākšanu savā apkaimē. Tajā atrodas likumu izvilkumi, kas nosaka, kā jādara, lai paraksti būtu derīgi un jūs varētu rīkoties likumu noteiktā kārtībā.
Šajā darbā iesaistiet arī jaunākus cilvēkus, savas ģimenes locekļus. Arī viņiem kādreiz pienāks pensijas vecums, tāpēc ir lietderīgi jau laikus par sevi parūpēties.
Pensijas minimuma paaugstināšanā būs ieinteresēti dažādu politisko uzskatu cilvēki, tāpēc iesaistiet tos parakstīšanā neatkarīgi no partijas piederības.
Novēlam labu veselību, spēku, izturību un veiksmi mūsu kopējā darbā!
Darba grupa
Parakstu savākšanas noteikumi likuma
“Par valsts pensijām” grozījumam
Pamatojoties uz likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām, esam uzsākuši parakstu vākšanu, lai ierosinātu izdarīt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.
Mūsu priekšlikuma būtība noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka kā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficientu 3,0. Tas nozīmē, ka pabalsta summa Ls 45 jāreizina ar 3,0 un viszemākā iespējamā pensija attiecīgi ir 135 lati mēnesī.
1. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3,0; pensija – 135 Ls/mēn.
2. Apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, – 3,5; pensija – 157,50 Ls/mēn.
3. Apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, – 4,0; pensija – 180 Ls/mēn.
4. Apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 4,5; pensija – 202,50 Ls/mēn.
Minimālā pensija pienākas, ja saņēmēja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu, pienākas augstākais koeficients 4,5, kas rezultātā dod (45 x 4,5) 202,50 latu pensiju mēnesī. Atgādinām, ka visi šie skaitļi rāda tikai minimālās pensijas apmērus, bet neaizskar pensijas, kas ir augstākas virs šiem skaitļiem.
Mūsu priekšlikuma īstenošanas realitāte pamatojas uz to, ka vairākas valdošā Saeimas koalīcijā ietilpstošās partijas apsolījušas savu atbalstu. Tās saviem vēlētājiem apsolīja pirmsvēlēšanu kampaņā, ka, nākot pie varas, nodrošinās, ka pensijas būs ne mazākas par 200 latiem. Tas nozīmē, ka valdību veidojošo partiju atbalsts mūsu pasākumam ir jau nodrošināts. Mūsu piedalīšanās ierosina valdībā esošo partiju solījumu izpildīšanu. Mums tikai jāsavāc 10 tūkstoši notariālu apstiprinātu parakstu. Pilsētās vajadzīgs zvērināta notāra paraksta apstiprinājums, laukos pašvaldību parakstu apstiprina institūcijas, kas veic notariālas darbības. Tās ir pagastu bāriņtiesas. Ministru kabineta noteikumi nr. 534 (noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm).
Par paraksta apliecinājumu jānomaksā noteiktā amata atlīdzība zvērinātam notāram Ls 1,50 (plus PVN) par katru parakstu. Laukos bāriņtiesā šo likmi nosaka “Bāriņtiesu likuma” 79. pants – 2 lati par katru parakstu.
Jau minējām, ka laukos nodevas likmi nosaka “Bāriņtiesu likuma” 79. pants.
79. pants. Valsts nodevas (1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas: 7) par paraksta apliecināšanu – 2 latus; (2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu 1 latu par katru parakstu.
Šādu parakstu apstiprināšanu paredz likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 22. pants, tāpēc jāuzskata, ka zvērinātais notārs vai bāriņtiesa izdara jums pilnīgi tiesisku pakalpojumu.
Likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzēta arī kārtība, kādā jānotiek parakstu savākšanai. Likuma jau pieminētais 22. pants nosaka:
22. pants. Ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.
Kas notiek tālāk ar savāktajiem parakstiem? Atbild uz šo jautājumu likuma 23. pants. (1) Konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 tūkstoši balsstiesīgo Latvijas pilsoņi, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.
(2) Paziņojums par likuma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Vēlēšanu komisijai likumprojekta atbalstam jāsavāc 10 % no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju parakstu.
25. pants (1) Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
Kas notiek, ja Saeima neakceptē vēlētāju parakstīto likumprojektu, ko saņem no Valsts prezidenta? Likums dod atbildi uz šo jautājumu. 11. pants. (1) Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
(2) Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.
Ņemot vērā pašu pensionāru un pie pensionāriem piesaistīto ģimenes locekļu un draugu lielo skaitu un tiešo materiālo ieinteresētību pozitīva rezultāta sasniegšanai, nav ne mazāko šaubu par to, ka nepieciešamais parakstu daudzums, lai ierosinātu likumu grozījumu, tiks savākts.
Kurš Latvijas pilsonis no apmēram pusmiljona pensionāru, kas tagad saņem pensiju, mazāku par iztikas minimumu, un viņu jaunākie ģimenes locekļi nevēlēsies piedalīties minimālās pensijas uzlabošanā?
Ja vēlaties piedalīties, izveidojiet savu darba grupu. Notariāli apstiprināto parakstu anketas lūdzu savākt un atsūtīt mums. Neskaidrību gadījumā par parakstu vākšanu zvaniet (26190614) vai sūtiet epastu uz [email protected]
Pievienojam parakstu savākšanai likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.
Paldies par līdzdalību!
Turpina 2 versijas likumu projekts, kas jāparaksta pēc likuma noteikumiem. Uzzinājām, ka notāram jāmaksā par lapu vai par lapām, ja cilvēki to (tās) paraksta vienā reizē, tas ir, grupā. Tāpat jābūt bāriņtiesā. Ja dodaties parakstīties grupā, vispirms noskaidrojiet, cik jums būs jāmaksā!
Neaizmirstiet paņemt līdzi pases!
Likumprojekts
Grozījums likumā “Par valsts pensijām”
Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24. nr.; 1997, 3., 13. nr.; 1998, 1., 24. nr.; 1999, 11., 23. nr.; 2002, 2. nr.; 2004, 6. nr.; 2005, 13., 24. nr.; 2006, 24. nr šādu grozījumu:
Izteikt pārejas noteikumu
34. punktu šādā redakcijā:
“34. Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 4,5.
