Arvien vairāk balsstiesīgo atzīst, ka uz vēlēšanām doties negrasās. Daži saka, ka labprāt balsotu par konkrētiem cilvēkiem sarakstā, bet ne par sarakstu kopumā.
“Uz liela plosta lejup pa upi brauc cilvēki, un viņiem vajadzīgs kāds, kurš to plostu vada,” – tā par vēlēšanām saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.Socioloģiskās aptaujas rāda – ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas jūnijā, tajās nepiedalītos gandrīz piektdaļa balsstiesīgo vēlētāju. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums liecina, ka maijā vēlēšanas neapmeklētu 17,4 %, bet jūnijā jau 19,7 % balsstiesīgo.Arnis Cimdars pilsoņu vēlmi nepiedalīties vēlēšanās sauc par bezjēdzīgu, jo “sekas attieksies uz mums pašiem.” Viņš turpina stāstu par upi: “Viena daļa braucēju izvēlas vadītāju, kurš saka, ka jābrauc pa labo upes pusi, bet otri vadītāju – kandidātu –, kurš saka, ka jābrauc vairāk pa kreiso pusi. Tie, kuru ir vairāk, uzņemas atbildību par visu plostu, bet tie, kas neiet uz vēlēšanām, tikpat uz tā plosta sēž, (..) un viņiem nav nedz mazāka atbildība, nedz sausākas drēbes, ja notiek kas slikts.”Kā nosaka, cik kandidāti ievēlēti? Cik kandidāti no saraksta iekļūs Saeimā, aprēķina pēc Saeimas vēlēšanu likuma 35. pantā noteikta algoritma. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp 5 % barjeru pārvarējušajiem kandidātu sarakstiem, pirmkārt, tiek noteikts vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaits. Otrkārt, katra saraksta vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. Treškārt, visus iegūtos dalījumus (par visiem vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem) sanumurē dilstošā secībā un deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi (skatīt piemēru).Kāda nozīme iespējai kandidātus svītrot vai atbalstīt?To, kuri kandidāti no 5 % barjeru pārvarējušā saraksta iekļūs Saeimā, nosaka vēlētāju izdarītās atzīmes biļetenā. Kandidāta uzvārdam pretim ievilkto plusu (+) un svītrojumu summa veido bilanci, kura kandidātus sarindo noteiktā secībā, veidojot saraksta iekšējo reitingu. CVK priekšsēdētājs A. Cimdars uzsver, ka būtiski ir kandidāta vārdu vai uzvārdu izsvītrot nevis ievilkt mīnuss zīmi logā, kas iepretim kandidāta uzvārdam. Ja kandidāts nebūs izsvītrots, bet tam būs pievilkta mīnuss zīme (-), vēlēšanu iecirkņa komisija to atzīs par negrozītu un nepiešķirs kandidātam svītrojumu.CVK pārstāve Kristīne Bērziņa norāda, ka, spriežot pēc pieredzes, Latvijas vēlētāji iespēju plusot vai svītrot kandidātus izmanto ļoti aktīvi. Ja 2002. gadā, 8. Saeimas vēlēšanās, grozīto vēlēšanu zīmju skaits bija 58,6 %, tad 2006. gadā Saeimas vēlēšanās atzīmes tika izdarītas jau 60,3 % kandidātu sarakstos. Pērn, kad Latvijā tika vēlēts Eiropas Parlaments, vēlētāji atzīmes bija izdarījuši jau 77,04 % derīgajās vēlēšanu zīmēs.Saņemot daudz svītrojumu, 9. Saeimā netika ievēlēta Ingrīda Ūdre (ZZS), kura startēja visos apgabalos, turklāt Latgalē pat ar pirmo kārtas numuru. Kopumā viņa saņēma 26 225 svītrojumus, kas viņu ZZS sarakstā atbīdīja uz priekšpēdējo – 69. vietu. Līdzīgi bija arī ar Jāni Straumi (TB/LNNK), kurš, kandidējot četros apgabalos, saņēma 4057 svītrojumus un netika to astoņu deputātu vidū, kuri Saeimā tika ievēlēti no TB/LNNK. Jāmin, ka J. Straume startēja ar otro kārtas numuru Zemgalē, bet trešo Vidzemē.Daudz plusu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēma Tautas partijas kandidāts Aigars Kalvītis (73 687 plusi), arī Jaunā laika Sandra Kalniete (67 806). Taču bija arī gadījumi, kad kandidāts, startējot sarakstā kā pēdējais, saskaitot plusus un svītrojumus, tika ievēlēts Saeimā kā viens no saraksta līderiem. Tā, piemēram, bija ar Inesi Šleseri (LPP/LC), kura Rīgas apgabalā startēja ar pēdējo – 32. kārtas numuru, bet pēc balsu skaitīšanas sarakstā ieņēma trešo pozīciju. Mārtiņš Roze (ZZS), startējot ar 27. kārtas numuru, tika ievēlēts Vidzemes apgabalā, kur saņēma 6075 plusus un ierindojās saraksta otrajā vietā. Savukārt Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) Saeimā tika ievēlēts, saņemot 3155 plusus un no 32. vietas Rīgas apgabala sarakstā paceļoties uz trešo. Līdzīgi bija arī Nikolajam Kabanovam (PCTVL), kurš sarakstā startēja pēdējais (24. numurs), bet pēc rezultātu apkopošanas ierindojās saraksta otrajā vietā.Kādas izmaiņas pēc lokomotīvju principa atcelšanas?Šogad likumā izdarītie grozījumi paredz, ka katrs kandidāts drīkst startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. A. Cimdars uzsver, ka tas mazina “lokomotīvju” principu. Līdz šim kandidāts drīkstēja startēt visos piecos apgabalos, bet tika ievēlēts tikai no viena, kur saņemts absolūtais balsu vairākums. Ja kandidātu ievēlēja no Vidzemes apgabala, bet arī Kurzemē šis kandidāts bija ierindojies saraksta pirmajās vietās, tad Kurzemē tika ievēlēts nākamais reitingā esošais kandidāts, kuru konkrētā apgabala vēlētāji sarakstā nebija ierindojuši tik augstu (ievelkot plusu un svītrojot kandidātu). Politiskā spēka līderi vienmēr ir populārāki, tāpēc saņem daudz balsu visos apgabalos, taču ievēlēts visbiežāk tiek tieši no Vidzemes vai Rīgas apgabala, kuri ir lielāki. Mazajos apgabalos Saeimā tiek “ievilkti” tie kandidāti, kuri nav saņēmuši tik daudz balsu, bet vienkārši atradušies aiz līderiem. A. Cimdars norāda, ka tādā gadījumā varēja rasties jautājums, vai tiešām vēlētāji ir gribējuši deleģēt tieši šo kandidātu? Neērtības tagad var rasties tiem vēlētājiem, kuri plusu grib ievilkt kādam konkrētam kandidātam, bet viņš nav konkrētā apgabala sarakstā. Taču likums vēlētājiem apgabalu ļauj izvēlēties pašiem. Ievēro:• Ja vēlētājs kandidātu sarakstu ir pārsvītrojis pilnībā vai pārvilcis pāri, piemēram, Z burtu, tas nemaina to, ka vēlētājs ir atdevis savu balsi par sarakstu. Turklāt pārsvītrots saraksts nenozīmē arī visu kandidātu automātisku izsvītrošanu, jo saraksts tiek skaitīts kā negrozīts. Vēlēšanu zīmes, uz kurām izdarīti citi atzīmējumi (zīmējums, cipari, rakstisks vēstījums, utt.), atzīst par derīgām.• Ja vēlētājs urnā iemet tukšu aploksni vai aploksni, kurā ir saplēsts saraksts, tad tā tiek atzīta par aploksni ar nederīgu vēlēšanu zīmi.• Ja aploksnē ielikti vairāki dažādi saraksti, tad arī tie tiek atzīti par nederīgiem. Taču, ja aploksnē ievietotas vairākas viena saraksta zīmes, tad viena no tām tiek atzīta par derīgu, bet pārējās – par nederīgām.• Tukša aploksne vai aploksne, kurā nav derīga biļetena, nevienam savu balsi neatdod, bet arī neietekmē to, cik vietas parlamentā iegūs citi saraksti. Šāda balss tiek ieskaitīta vienīgi derīgo aplokšņu kopskaitā (pirms aplokšņu atvēršanas).• Par nederīgām tiek atzītas aploksnes, kas ir saplēstas vai kuras nav apzīmogotas ar attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.• Balsis, kas nodotas par partijām, kuras nepārvar 5 % barjeru, nekādi neietekmē ievēlēto sarakstu vietu sadalījumu Saeimā.
