Kad pirms aptuveni mēneša “Ziemeļlatvija” rakstīja, ka nekur citur Latvijā nav tādas sabiedriskā transporta pasažieru pieturas kā “Varicēni” Smiltenes pagastā, šo ziņu ātri pārtvēra citi plašsaziņas līdzekļi, arī Vidzemes televīzija un TV3 raidījums “Bez Tabu”, veidojot par to savus sižetus.
Ievērības cienīgs jau ir pats no videi draudzīgiem materiāliem uzbūvētais, izskatā neparastais autobusu pieturas namiņš, kur pasažieriem gaidīt sabiedrisko transportu pēc iespējas komfortablākos apstākļos, nevis sēžot uz soliņa zem klajas debess kā iepriekš.
Rosina fantāziju
Tāpat uzmanību piesaistījis tas, ka idejas iniciatori un īstenotāji ar kaimiņu atbalstu un līdzdarbošanos ir privātpersonas – tuvējo “Lejas Varicēnu” māju saimnieki Līga Krūmiņa-Krīgere un Tomass Krīgers, kuru ģimenē aug trīs bērni.
Šā mēneša sākumā autobusu pieturas “Varicēni” paviljons vietējās nozīmes valsts autoceļa Blome – Birzuļi – Palsmane malā tika nodots ekspluatācijā. Tam “jā” teica gan objekta oficiālā apsaimniekotāja valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”, gan arī Smiltenes novada domes būvvalde, novērtējot “Varicēnu” pieturas tagadējo izskatu kā skaistu, estētisku un tādu, kas labi iekļaujas apkārtējā vidē un rosina jaunāko pasažieru – bērnu – fantāziju.
Tāpat paveiktais uzteikts kā pozitīvs piemērs visā Latvijā, kad iedzīvotāji paši ar savu iniciatīvu un savu darbu un līdzekļiem var izdarīt labas lietas pārējai sabiedrībai.
“Ir prieks, ka oficiālas iestādes jau sākumā atbalstīja mūsu ideju un deva atļauju tās īstenošanai, jo bieži vien pirmā reakcija uz kaut no nebijušu un nepazīstamu ir noliedzoša,” “Ziemeļlatvijai” teic “Lejas Varicēnu” saimniece Līga Krūmiņa-Krīgere.
Tāpat ideju pozitīvi uztvēruši arī iedzīvotāji, piemēram, kāds nezināms labvēlis nojumē nolicis divas krāsas bundžas un zīmīti ar norādi, ka tās paredzētas apdarei.
Ir arī Vācijas pienesums
Nojumes būvēšanai izmantoti “Lejas Varicēnu” saimnieku sagādātie netradicionāli dabas materiāli – siena ķīpas, zari, māls, pagales un tamlīdzīgi. Darbu kopā ar “Lejas Varicēnu” saimniekiem Krīgeru ģimeni paveikuši brīvprātīgie palīgi, piemēram, pieturas namiņa ārsienas un iekšpusi apgleznojusi jauniete Sofija no Vācijas, stāsta L. Krūmiņa-Krīgere. Vāciete arī uzgleznojusi oranžā apļa vidū redzamo Austras koku, kas latviešu mitoloģijā simbolizē cilvēces zināšanas un parāda pasaules kārtības tiekšanos uz augšu.
Paši būvētāji nojumi nodēvējuši par hobitu mājiņu, jo celtne vizuāli nedaudz atgādina mazos namiņus, kādos dzīvoja hobiti filmā “Gredzenu pavēlnieks”. Namiņa “cepuri” veido uz jumta konstrukcijām un izturīgas plēves salikta un uz drenētas augsnes sastādīta zaļa velēna.
Paviljona iekšpusē grīdu klāj salmi. Piesēšanai var izmantot kādu no trijiem koka soliem, bet, gaidot autobusu, laiku var īsināt lasot uz palodzes saliktos bērnu žurnālus un grāmatas.
