Pavasarī – sniegbalti ziedu čemuri, rudenī – spilgti sarkans akcents apsarmojušā dārzā pēc pirmā sala, bet patiesībā – garšīgs un veselīgs ārstniecības augs irbene.
Turpinot aizsākto tēmu par veselību stiprinošiem augiem dabā, pienākusi kārta pastāstīt par vēl vienu brīnumogu – irbeni. Līdzīgi kā ar melno plūškoku, arī šī spilgti sarkanā oga vēl nav pienācīgi novērtēta. Iespējams, tāpēc, ka pavisam droši to lietot pēc sala, kad mazinās risks sajust alerģisku reakciju. Vai arī cilvēki baidās to sajaukt ar sarkano plūškoku, kas tiešām ir indīgs.
Latvijā irbene ir mazāk populāra, bet kaimiņos slāvi šo ogu gan veiksmīgi lieto pārtikā, gan apdzied tautas dziesmās, gan pat tās vārdā nodēvējuši vienu no automašīnas Lada modeļiem. “Kaļinka, kaļinka, kaļinka, maja…” vecākā gadagājuma cilvēki noteikti atcerēsies šo savulaik daudzkārt skandēto lipīgo melodiju.
Gadu gaitā ir selekcionētas daudzas irbeņu šķirnes, kas lepni gozējas dārzos vai apstādījumos, tomēr joprojām upju un ezeru krastos pavasaros kā baltas sniega pikas uzzied savvaļas irbenes. Pavirši vērojot, šķiet, ka ziedu čemurs vienmēr ir pusplaucis, bet, uzlūkojot vērīgāk, var redzēt, ka to veido divi dažādi ziedu veidi. Ogas veido mazākie ziediņi, kas sakārtojušies čemura vidusdaļā, savukārt pa ārmalu izvietojušies spilgti baltie, sterilie ziedi, kuri savā formā atgādina flokšu ziedus. Savvaļas irbeņu ogas ir rūgtenas, un patīkamo aromātu tās iegūst tikai pēc sala. Pastāv iespēja ogas “apmānīt” – ievietojot saldētavā.
Par lietošanu. Irbeņu sula ar medu būs ne vien garšīgs našķis, bet arī lielisks ārstnieciskais kokteilis saaukstēšanās un gripas gadījumos. Zāļu tiesai pietiks ar tējkaroti dienā. Ar ogu ēšanu nevajadzētu pārāk aizrauties. Pilnīgi pietiekami ir līdz vienam ķekaram dienā. Tas palīdzēs imunitātes nostiprināšanai un vitamīnu devas nodrošināšanai. Jāatceras, ka, lietojot veselas ogas, tieši sēklas ir tās, kas pastiprina iedarbību. Irbenes palīdzot pret galvas sāpēm un nomācot hronisku nogurumu. Tās iesaka lietot, kad nomoka angīna. Tā kā irbenes satur daudz dzelzs un vitamīnu, tās jālieto saaukstēšanās profilaksei.
Irbenes, protams, var pagatavot kopā ar citām ogām gan sulās, gan ievārījumos un marmelādēs. Tomēr der atcerēties, ka, arī nelielā vairumā pievienotas, tās dos specifisku garšu. Tāpēc pirms vārām lielo katlu, vispirms kārtīgi izgaršojam nelielu daudzumu, lai pārbaudītu, kā reaģē garšas kārpiņas.
Ja esat izlēmuši irbeni stādīt savā dārzā, tad jānolūko krūms un jāatdala no tā jaunie stādiņi. Rudenī, kad nobirušas lapas, tie jāizceļ no zemes, jāatdala no vecā krūma. Pavasarī var izmantot lapainos spraudeņus, jau rudenī tie būs stādāmi pastāvīgā vietā. Pavasarī var noliekt lielos zarus, kas līdz rudenim būs apsakņojušies. Protams, visvienkāršāk ir doties uz tirgu vai veikalu un nopirkt kādu no selekcionētajām šķirnēm, tām būs lielākas ogas, bet izvēle ir katra paša rokās.
UZZIŅAI
Svarīgi. Irbeņu ogas un šā auga preparātus nelietot grūtniecēm un arī cilvēkiem, kuriem ir trombu veidošanās risks, kā arī tos nedrīkst lietot podagras un nieru slimnieki!
Selekcionēto irbeņu šķirņu nosaukumi
Ar rūgtenām ogām
‘Krasnaja Grozdj’ (ražīga)
‘Zarņica’
‘Kijevskaja Sadovaja’
‘Tajožnij Rubin’
Bez rūgtuma
‘Otbornaja iz Ļeņingrada’
‘Krupnoplodnaja’
