Sandra Pētersone
Jērcēnietei Ilvijai Ķimsei ēšanas prieki saistās jau ar atmiņām par bērnību un vecmāmiņu Anniņu, ko Ilvija iesauca par Macīti. Vecmāmiņa bijusi prasmīga saimniece un savējos lutinājusi ar dažnedažādiem ēdieniem. Kartupeļu talkās galdā kā saldo ēdienu cēlusi pat “peldošās salas”, ar kurām tagad Ilviju palutina viņas meita Sanda.
Ilvijas klasesbiedru vidū īpaši slaveni bijuši Macītes ceptie speķpīrāgi, un to recepte ir ģimenes mantojums. Ilvija priecājas, ka viņai sanāk tikpat gardi pīrāgi kā vecmāmiņai, un tagad bez to smaržas nevar iedomāties ne vien Ziemassvētkus un Lieldienas, bet arī ģimenes svētkus.
Gaļiņu “iesmaržo” ar cidonijām
Ilvijai patīk rosīties virtuvē un gatavot. Taču ikdienā viņas darbs ir saistīts ar grāmatām un vēsturi. Ilvija ir Strenču novada Jērcēnu pagasta bibliotēkas – informācijas centra vadītāja un Jērcēnmuižas gide. Viņas darba vieta atrodas 1900. gadā uzceltajā Jērcēnmuižas “freileņu” mājā, kur par senajiem laikiem atgādina gan podiņu krāsnis, gan koka kāpnes un durvis.
“Ziemeļlatviju” Ilvija laipni uzņem “freileņu” mājas kamīna zālē un pacienā ar Jērcēnu pagasta gastronomiskajiem zīmoliem – mājražotājas Ņinas Laurenovičas gatavoto ozolzīļu kafiju (tai noteikti jāpielej piens vai krējums, lai viss labums no zīlēm uzsūktos organismā) un medu, un ar pašas ceptajām vafelēm.
Ģimenes recepšu grāmatā tās ir ierakstītas ar nosaukumu “Ideālās”, jo izdodoties vienmēr. Vafeles Ilvija cep gandrīz 30 gadus vecā, Igaunijā ražotā pannā, kas joprojām kalpojot ļoti labi.
“Ziemeļlatvijas” lasītājiem jērcēniete iesaka izmēģināt gan šo vafeļu recepti, gan vēl citus ēdienus no ģimenes recepšu klades. Piemēram, Sēlijas siera recepte pūrā nākusi no vīra Agņa mammas. Ilvijas mamma Edīte recepti papildinājusi, sieram gatavošanas procesā klāt pieliekot lupstājus vai citus zaļumus.
Savukārt Ilvijas atklājums ir gaļas ēdienu garšas buķeti papildināt ar cidonijām, panākot saldskābu niansi. Šim nolūkam jērcēniete izmanto jau rudenī burciņās sapildītu samaltu cidoniju masu (uz vienu kilogramu cidoniju ņem 800 gramus līdz vienu kilogramu cukura).
Šāda garšviela der gan cepetim, gan cauraudzim. Cauraudzi sagriež šķēlēs, pārkaisa sāli un piparus. Gaļu uz pannas apcep. Pieliek sagrieztu sīpolu vai ķiploku, cidoniju masu un uzlej ūdeni, lai gaļa sutinās.
Viltotā siera kūka – ņamm!
Cidonijas ir viena no sastāvdaļām arī Ilvijas gatavotajā viltotā siera kūkā. Lai tādu pagatavotu, vispirms ir jāizvāra ķirbju un cidoniju ievārījums.
Ķirbi sagriež gabaliņos un vāra, līdz tie izšķīst. Tad pieliek jau minētās maltās cidonijas ar cukuru un savāra kopā ar ķirbi ievārījumā. Daudzumu Ilvija skatās pēc sajūtām. Uz vienu puslitra burciņu cidoniju vajag aptuveni 1,5 līdz divus kilogramus ķirbja. Saputo mazo paciņu saldā krējuma. Pieliek aptuveni vienu kilogramu skābā krējuma un, lēnām ieputojot, pievieno ķirbju – cidoniju ievārījumu. Pievieno uzbriedinātu izšķīdinātu želatīnu. Apaļā formā ieklāj pamatni no sablenderētiem “Selgas” cepumiem “Klasika”, kas sajaukti ar izkausētu sviestu. Pamatni noblietē. Virsū uzklāj krēmu. Kūku liek ledusskapī, lai krēms sarec. “Dievīga kūka,” jūsmo Ilvija.
Savukārt viņas meita Sanda nesen esot izcepusi “Cielaviņu”. “Meitai kūkas padodas, piemēram, sanāk ļoti garšīgi brauniji. Smejos, ka meita no darba relaksējas cepot kūkas (Sanda strādā par fizioterapeiti Valmierā – redakcijas piezīme). Viņai patīk gatavot ēdienu un lutināt savus vecākus,” priecājas Ilvija.
Peles – tikai prieka pēc
Taču ēdieni nav vienīgā tēma, par ko Ilvija šajā intervijā vēlas runāt. Vēl ir arī Jērcēnmuižas freilene Angelika, saukta arī par Miuci, kuru Ilvija, kā jau apzinīga Jērcēnmuižas gide, atnes parādīt arī “Ziemeļlatvijai”.
Angelika ir melna kaķene ar baltu krūtiņu, kuras dzīvi Ilvija salīdzina ar Pelnrušķītes stāstu. Pirms trijiem gadiem kādā aukstā janvāra rītā kaķene pameta sava saimnieka mājas Sedas purva malā un izvēlējās dzīvot Jērcēnmuižā.
“Viņa ir aristokrāte un inteliģente!” par savu un Jērcēnu pagasta pārvaldnieka Kārļa Kārkliņa mīluli jūsmo Ilvija. Angelikai jeb Miucei patīk avīžu un grāmatu plaukti, Kārļa papīri un dators, bet mīļākā rotaļlieta ir pildspalva. Kad Jērcēnmuižā notiek kultūras pasākumi, tad kaķenei ir sava rezervēta vieta pirmajā rindā. Semināru laikā freilene guļ lektora krēslā, bet pēc lekcijas pieceļas un dodas savās gaitās.
Kopš Angelika dzīvo Jērcēnmuižas freileņu mājā, šajā vecajā ēkā peles kļuvušas par retumu. “Kādreiz no rītiem koridorā pelītes bija noliktas rindā. Šis ir pirmais gads, kad viņa noķērusi tikai divas peles. Peles zina, ka vairs nav te ko rādīties,” smejas Ilvija.
Ja jau runājam par ēdieniem, tad Angelikai ar tiem ir vienkārši. Viņa ēd tikai kaķu sauso barību, turklāt noteiktu šķirni, kas kaķenes vēderam tīk vislabāk.
IESAKA ILVIJA ĶIMSE
Ideālās vafeles
200 g sviesta
1 glāze cukura
1,5 glāze miltu
5 olas
šķipsniņa vaniļas cukura
Sviestu izkausē ūdens peldē. Saputo olas ar cukuru, pieber vai piesijā miltus, pieliek vaniļas cukuru, pielej sviestu. Sajauc mīklu.
Sēlijas siers (Ilvijas vīramātes recepte)
8 litri lauku piena
6-8 olas
1 tējkarote (ar kaudzi) citronskābes
Olas cītīgi sakuļ. Liek katlu ar pienu uz uguns (katlā ielej arī glāzi ūdens) un vāra. Kad piens karsts, pielej sakultās olas un masu visu laiku maisa. Kad piens sāk vārīties, katlu ņem nost no uguns, ieber tējkaroti (ar kaudzi) citronskābes un maisa.
Kad atdalās sūkalas, masu liek bļodā, kur iepriekš ieklāta samitrināta marle (var arī bez marles, tikai tad masa jālej smalkā sietiņa caurdurī). Tad masu ar marli izceļ no bļodas, nolej sūkalas, liek atpakaļ bļodā un pieber sāli (var arī ķimenes). Var piebērt arī zaļumus – dilles, pētersīļus, lupstāju, baziliku vai citus. Rūpīgi samaisa. Tad sieru liek zem sloga (var arī starp diviem pusdienu šķīvjiem), patur pusstundu un liek uz šķīvja. Var ēst, virsū smērējot sviestu, bet dievīgi garšo ar plūmju ievārījumu (Ilvijas atklājums!).
Tomātu mērce
3 kg tomātu
1,5 kg sīpolu
1 glāze cukura
9 tējkarotes sāls
1 ēdamkarote etiķa esences
10 krustnagliņas
Tomātus noblanšē (novelk miziņu), liek katlā. Sīpolus smalki sagriež, pieber tomātiem. Pieber cukuru un sāli, iemet krustnagliņas un masu vāra savā sulā 45 minūtes. Pēc tam sablenderē un vēlreiz uzkarsē, pieliek etiķa esenci. Glabā aukstā pagrabā vai ledusskapī. Kad burciņu attaisa, tā jāizēd dažu dienu laikā.
Rabarberu vai ābolu ātrā kūka (ja mazāks cepamtrauks, iznāk divas mīklas porcijas)
2 olas
1 glāze cukura
2 glāzes miltu
1 glāze rūgušpiena
1 tējkarote sodas
Olas sajauc ar cukuru. Pielej rūgušpienu. Piesijā miltus un pieliek vienu tējkaroti sodas. Sajauc mīklu un ielej kūkas formā vai pannā. Mīklai pāri pārklāj sagrieztus rabarberus vai ābolus, pārkaisa cukuru. Kad kūka gatava, tai virsū uzlej skābo krējumu, kas sajaukts ar cukuru un kanēli un ieliek vēlreiz cepeškrāsnī, lai virsiņu aprauj.
Kartupeļu sacepums
Sagriež vienādās šķēlēs kartupeļus. Apber ar sāli un pipariem, pieliek klāt sasmalcinātus ķiplokus un timiānu, samaisa. Cepamajā traukā kārtām liek kartupeļus. Olas sajauc ar pienu un lej pāri kartupeļiem. Cep, kamēr gatavi.
Ligzdiņas
Cūkgaļas šķēles izdauza, apkaisa ar sāli un pipariem. Katrā gaļas šķēlē ietin pa vārītai olai. Šķēli apsien ar diegu, uz pannas apcep, pēc tam sautē cepeškrāsnī, kamēr gaļa mīksta. Tad noņem diegus, gaļas šķēli pārgriež uz pusēm. Izņem olas dzeltenumu, sajauc ar sviestu un majonēzi un pilda atpakaļ gaļas šķēlēs.
