Ir pagājis pusgads, kopš pa Smiltenes novadu savā jaunajā, speciāli uzbūvētajā automašīnā braukā samarieši, lai mājās aprūpētu vecus cilvēkus. Latvijas Samariešu apvienības Smiltenes nodaļa šobrīd ir noslēgusi līgumus par mājas aprūpi ar 35 pensionāriem. No viņiem 34 cilvēkiem (vientuļiem aprūpējamajiem senioriem) par samariešu sniegtajiem pakalpojumiem nav jāmaksā, jo līdzfinansējumu pakalpojuma apmaksai veic Smiltenes novada dome. Šo pensionāru vidū ir arī Grundzāles pagasta iedzīvotāja Maija Ābelīte. Maijas māsa Anita Migliņa par mazgāšanos dušā (tā atrodas samariešu automašīnā) un citiem samariešu pakalpojumiem gan maksā pati, jo viņai ir četri bērni.
Aprūpētājas mīļas kā māsiņasAbas māsas dzīvo kopā nomaļus no lielākajām pagasta apdzīvotajām vietām un viena otru balsta, cik nu var. “Es bez māsas nekādi nevaru,” teic vecākā no viņām – Anita, jo kāju vainas dēļ pārvietojas ar grūtībām. Kārtējā vizītē māsas sagaida savas aprūpētājas Agitu Sniedzi un Ingu Upenieci ar smaidu, apķeras apkārt un vairākkārt atkārto, cik viņas ir mīļas – kā māsiņas. Pateicoties Smiltenes novadā uzsāktajam projektam “Samariešu atbalsts mājās”, abas pensionāres jau vairākkārt ir nomazgājušās dušā jaunajā automašīnā un tikušas pie tīras veļas, ko aprūpētājas izmazgā veļas mazgājamā mašīnā turpat, automašīnā, un pēc tam izkar pagalmā uz auklas. Arī ar malkas krāmēšanu grēdā māsām vairs jānopūlas pašām. Šo darbu paveikušas samariešu aprūpētājas. “Kā tad mazgājāties agrāk?” uzvaicāju vecākajai māsai Anitai, kamēr jaunākā māsa mazgājas dušā. Virtuves vidū esot nolikušas vannu, ūdens ar pudelēm atnests no kaimiņa akas vai arī ziemā izkausēts sniegs.“Tieši domāju, kur gan tās manas kaimiņienes (abas māsas – redakcijas piezīme) mazgājas,” teic Anitas un Maijas kaimiņš pensionārs Andris Grīnbergs. Viņš pirmo reizi par samaksu nolēmis izmēģināt samariešu piedāvāto kājuu pēdu aprūpi, kas ir aktuāli daudziem senioriem.Samariešu pakalpojumi cilvēkiem ir vajadzīgi, spriež A. Grīnbergs un uzskaita, cik daudz veco ļaužu dzīvo tuvējās apkārtnes mājās. Gandrīz pensionāri vien te esot palikuši.Un kas būs, kad, laikam ritot, viņi vairs nespēs par sevi parūpēties? “Tad vienu atsevišķu samariešu mašīnu vajadzēs tikai Grundzāles pagastam vien,” prognozē A. Grīnbergs.Pensionārs Juris Jozus, kurš dzīvo Grundzāles pagasta otrā pusē (pie Vizlas), savukārt zina stāstīt, ka pēc saimnieku nāves daudzas mājas jau ir palikušas tukšas un apkārt braukā uzpircēji, piedāvājot no tuviniekiem atpirkt veco guļbūvju māju konstrukcijas.
Gan mazgā, gan tupeņus rokSamariešu Smiltenes novada nodaļas aprūpētāji pie saviem klientiem, ar kuriem noslēgts līgums, brauc divas reizes mēnesī, stāsta nodaļas vadītāja Anita Bušmane. Aprūpējamie lūdz palīdzēt dažādos darbos, arī, piemēram, sakrāmēt malku, norakt kartupeļus, izmazgāt istabas. Lēnītēm izzūd ļaužu piesardzība, jo sākumā samarieši esot uzskatīti gan par sektu, gan pašlabuma meklētājiem.“Mums galvenais ir iegūt cilvēku uzticību, lai viņi vispirms ļauj ieiet savā mājā, un nenosodīt, ja tā nav kārtībā,” saka aprūpētāja Agita Sniedze. Kad cilvēks paliek vecs un vientuļš, viņu var nomākt depresija un apātija, kas izpaužas arī kā nevērība pret sevis kopšanu. Liela nozīme ir kaimiņu un citu cilvēku līdzcietībai, paziņojot samariešiem vai sociālajiem darbiniekiem par gadījumiem, kad kādam ir vajadzīga palīdzība. Informāciju par senioriem, kam nepieciešama mājas aprūpe, samariešiem galvenokārt sniedz novada Sociālais dienests, ar ko viņi sadarbojas.“Pieredze rāda, ka iedzīvotājiem samariešu pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi, un cilvēki par tiem interesējas,” atzīst Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Šteinberga. Jau rakstījām, ka samariešu pakalpojumi ir pieejami ne tikai vientuļajiem pensionāriem, bet arī tādiem, kam bērni vai citi tuvinieki ir, bet viņi atrodas tālu vai objektīvu iemeslu dēļ nevar uzņemties rūpes par radinieku. Šajā gadījumā par pakalpojumu jāmaksā pašiem.
