Sirsnīgs sveiciens visiem “Ziemeļlatvijas” lasītājiem! Šī ir otrā darba diena pēc divu nedēļu garā (īsā) atvaļinājuma. Kopš meita mācās skolā, jau tradicionāli man atvaļinājums sākas Zinību dienā, tā teikt ar svētku sajūtu sirdī.
Pārņem interesantas sajūtas, ka no rīta piecelies un nav jāsatraucas par darbu, jāskrien intervijās, jāfotografē, pēc tam viss laikā jāpagūst sarakstīt un sataisīt. Visu savu uzmanību varu veltīt bērnam un mājas dzīvei. Savās mājās gan salīdzinoši daudz pa dienas vidu nesanāca uzturēties, jo šis gads ir tāds, kad manām feinajām draudzenēm ir mazuļi. Piezvana viena, otra, trešā uzaicina ciemos uz kafiju un kopīgu pastaigu. Kā lai neapciemo viņas un mazos mīlulīšus, kas nupat iemācījušies velties, kāds spert savus pirmos solīšus. Un nevar nepieminēt tos skaistos brīžus, kad katrs no bērniņiem tev uzsmaida.
Bērni ir brīnišķīgi, bet mammas – apbrīnojamas. Būt mājsaimniecei, audzināt bērnu, rūpēties par pavardu un kārtību mājās un vēl visiem simts pārējiem pienākumiem patiesībā ir ārkārtīgi grūts un teikšu – ne vienmēr novērtēts darbs no vīrieša puses. Jā tas ir darbs 24/7. Tā kā par darbu nebija jādomā, vairāk runājām tieši par mājas dzīvi, cik bieži vien mammas jūtas nogurušas, jo mazi bērni paņem teju visu uzmanību un tajos retajos brīžos, kad tie guļ, viņas nevis atpūšas pašas, bet ķeras klāt citiem pienākumiem. Tajā pašā laikā esmu ievērojusi, ka draudzenēm atklājas dažnedažādi talanti. Viena izmanto katru brīvo mirkli, lai šūtu un nodarbotos ar rokdarbiem. Piemēram, savai meitiņai izgatavojot knupīša turētāju, vai arī uzšujot karodziņu virteni. Mani pārņem prieks, cik daudz spēj paveikt sieviete – mamma. Tāpēc novērtējiet un palutiniet viņas!
