Šovakar, 29. septembrī, pulksten 20.30 Smiltenes televīzija skatītājiem piedāvā smiltenieša Jura Zušmaņa filmu “Ķīna” par viņa ceļojumu uz šo tālo un eksotisko zemi.
Šovakar, 29. septembrī, pulksten 20.30 Smiltenes televīzija skatītājiem piedāvā smiltenieša Jura Zušmaņa filmu “Ķīna” par viņa ceļojumu uz šo tālo un eksotisko zemi.
Pērn rudenī Ķīnā gūtos iespaidus ceļotājs un filmas autors J. Zušmanis koncentrējis 62 minūtēs. Skatītājiem filma ir lieliska iespēja gūt priekšstatu, kāda tad īsti izskatās un ar ko ievērojama Ķīna — zeme, par kuru daudzi ir tikai lasījuši un redzējuši fotogrāfijās.
“Skatītāji ieraudzīs Ķīnu pozitīvā gaisotnē. Varbūt kādam pēc tam būs interese uz turieni aizbraukt pašam,” pieļauj J. Zušmanis. Filmas autors atzīst, ka iepriekš padomju propagandas ietekmē viņam par Ķīnu nebija radies pārāk labs iespaids, taču realitātē viņš tur nemanīja ne nekārtību, ne netīrību.
Divās Ķīnā pavadītajās nedēļās smiltenietis redzēja galvaspilsētu Beijingu, Ķīnas 24 imperatoru rezidenci jeb Aizliegto pilsētu, Honkongu, Huanšanas skarbos kalnus, Lielo Ķīnas mūri, no zemes izrakto terakotas kareivju armiju, ko dēvē par astoto pasaules brīnumu, un citus interesantus apskates objektus. “Pazemes armijai un Ķīnas mūrim filmā veltīts daudz minūšu, jo tie tomēr ir pasaules brīnumi. Varēs redzēt arī skaisto braucienu pa Lī upi un rīsu novākšanu un kulšanu,” intriģē J. Zušmanis.
Filmā skanēs ķīniešu mūzika. Būs arī fragmentārs ieskats divos tautas mākslas priekšnesumos — arī dejās ar lentēm.
Šī ir jau otrā J. Zušmaņa ceļojumu filma, ko redzēs Smiltenes TV skatītāji. Pirmā bija vienu stundu un 50 minūtes gara filma par Dienvidāfriku. “Neesmu iesācējs filmu veidošanā, kaut gan tagad uzaugusi paaudze, kura aizmirsusi manu darbošanos šajā jomā. Sākoties braucieniem uz eskotiskām zemēm, nevarēju noturēties, nenofilmējis pieredzēto, kaut arī filmas radīšanas process ir dārgs un darbietilpīgs,” stāsta J. Zušmanis.
Savu pirmo kinoaparātu ar astoņus milimetrus platu lentu Juris nopirka pirms 35 gadiem, bet vēlāk pārgāja uz 16 milimetru platu lentu. Viņš darbojās Smiltenes kinoamatieru kolektīvā. Lielākos panākumus guva 1979. gadā, kad Latvijas kinoamatieru skatē par filmu “Kam vilna, tas jācērp” saņēma sudraba medaļu. Filma stāstīja par sentēvu paņēmienu cirpt aitas ar dzirklēm. Šo Jura darbu nopirka Brīvdabas muzejs.
